Valstī samazina algas, atlaiž darbiniekus, tiek apturēti projekti. Kāda finansiālā situācija un noskaņojums ir pašvaldībās, saruna ar Liepas pagasta padomes priekšsēdētāju Andri Rancānu, Līgatnes domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu un Kaives pagasta padomes priekšsēdētāju Annu Caunīti.
A.Šteins: – Pašvaldības tiek vētītas pēc tā, kas notiek Rīgā. Visiem samazināt algas, vienādot. Vidēja līmeņa jurists valsts sektorā nopelna ap pusotru tūkstoti, manā pašvaldībā labs jurists ne vairāk par 500. Ko darīsim? Vai nu tam, kam ir pusotrs tūkstotis, jāmaksā 500 lati, vai tam, kam mazāk, alga jāpaaugstina? Ja jāpaaugstina, pašvaldība nevar atļauties. Valsts jau ir tās mazās pašvaldības, bet mēs nekad nevarēsim atļauties to, ko Rīgā.
– Vai pašvaldības var samazināt speciālistu skaitu?
A.Rancāns: – No speciālistiem nedrīkst atteikties. Ja jau tik tālu esam aizgājuši, strādāsim četras dienas nedēļā. Tā ir cilvēku mocīšana. Varbūt arī tajā brīvdienā viņi nāks un strādās. Ja sētnieku salīdzina ar grāmatvedi, tas nav normāli. Ja valstī ir minimālā alga, sētniekam algu var samazināt, tikai samazinot slodzi.
Gada sākumā likvidējām neaizpildītās štata vietas, piemaksas, veselības uzlabošanas pabalstus. No darbinieku apdrošināšanas atteicāmies jau pērn. Kopā ar pirmsskolas izglītības darbinieku algām gada sākumā pašvaldībām bija samazinājums par 38 procentiem.
A.Šteins: – Optimizāciju veicām jau 2006.gadā. Ne tāpēc, ka kāds lika, sapratām, ka nedrīkst visu budžeta naudu iztērēt algās un neieguldīt attīstībā. Darbiniekiem klāt neķērāmies . Iepriekšējos trijos gados palika nauda skolai, bērnudārzam. Tagad nevarēsim ieguldīt attīstībā. Vienīgais risinājums – novados varēsim darbu efektivizēt. Atbrīvojot speciālistu, mēs pasakām, ka pašvaldība šo funkciju nepilda. Mums nevienu darbu nedara divi darbinieki. Pašvaldības izdzīvos, pašvaldību vadītāji ir radoši. Strādā bezdeficīta budžeta apstākļos. Valsts pārvaldei vajadzētu paskatīties, kā pašvaldības to dara.
A.Rancāns: – Gada beigās pašvaldībām pateica, ka jāmaksā pirmsskolas pedagogu algas. Tas Liepas pagasta padomei ir 40 tūkstoši latu. A.Šteins: – Mums tāpēc algu fonds palielinājās par vairāk nekā 60 procentiem.
A.Caunīte: – Mazā pagastā viens speciālists ir universāls. Kasiere ir arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, bāriņtiesas locekle. Tā nav strādāšana, jo viens nespēj visu veikt profesionāli. Mēs jau pērn daudz ko samazinājām, šogad turpinājām. Mana alga ir divas minimālās, speciālistiem procentuāli mazāk. Un neviens streikot neiet. A.Rancāns: – Pašvaldības pilda arī valsts funkcijas. Kūla deg, dzēšam, lai neizceltos lielāka nelaime. Pašvaldības vienmēr strādājušas ar to naudu, kas ir. Novadā patiešām vēl kaut ko varētu optimizēt, centralizēt. Bet ir bažas, cik pieejams pakalpojums būs iedzīvotājiem. Pirmajā ceturksnī budžetā nauda ienākusi par trim procentiem mazāk. A.Šteins: – Tā ir dzīvošana no rokas mutē. Ja kādu brīdi kas notiek, būs problēmas. Lielam pesimismam nav pamata, neesam 2005.gada līmenī, bet energoresursu izmaksas ir pieaugušas. – Ja naudu vēl samazina, no kaut kā būs jāatsakās.
A.Šteins: – Deputāti lems. Ne no vienas funkcijas atteikties nedrīkstam, tās ikdienā nepieciešamas iedzīvotājiem. Ja vēl kas jāsamazina, atliek tiešām četru dienu darba nedēļa. Cilvēki darbu darīs arī par zemāku samaksu. A.Caunīte: – Nav ko samazināt. Rēķini jāmaksā. Telefonsarunām jau esam izvēlējušies lētākos tarifus. Algas samazināt vairs nevar, varbūt vēl pa sīkumam, piemēram, kancelejas izdevumus. A.Šteins: – Vadītāju uzdevums šobrīd noturēt kolektīvu, ir taču daudz citu veidu, kā noturēt darbiniekus, ne tikai alga. – Pašvaldības gādā, lai ceļi un ielas būtu izbraucami.
A.Rancāns: – Tuvākos divus gadus dzīvosim no tā, ko padarījām iepriekšējos, kas arī tik trekni nebija. Uzturēšanu nodrošināsim.
A.Šteins: – Ielas un ceļus esam pratuši sakārtot. Remonti būs arī šogad. Krīzes laiks liek daudz ko pārvērtēt. Kā pašvaldības vadītājs neatļaušos maksāt 30 tūkstošus latu par grants ceļa kilometra remontu, ja reāli tas izmaksā trīs, četrus tūkstošus. Eiropas prasībām atbilstošais grants maisījums pērn maksāja 16 latus par kubikmetru.
Varbūt vajadzēs atgriezties pie mazajiem karjeriem, bet valsts uzlikusi ierobežojumu, licences saņemšana bieži vien neatmaksājas. Te ir tā atšķirība starp valsts un pašvaldības speciālistiem – viens katru bedrīti individuāli izvērtēs, otrs paskatīsies papīros, izrēķinās vidējo.
A.Caunīte: – Ceļi pagastā ir gana labi. Vēl ir nepabeigti darbi un nav nokārtoti rēķini. Uzturēšana tiks nodrošināta. Novadā visiem kopā to uzturēšanu varēs nodrošināt efektīvāku un kvalitatīvāku. – Izdevumi sociālajā budžetā palielinās.
A.Šteins: – Šogad varējām sociālo budžetu nesamazināt. Tā kā pieaugušas izmaksas pansionātos, bērnunamos, summa, ko varam izmaksāt, ir mazāka. Mazo pašvaldību pluss – pazīstam katru iedzīvotāju, viņa vajadzības. Meklējam neordinārus risinājums. Agrāk maznodrošinātajiem daļēji sedzām ārstēšanās izdevumus, tagad tam naudas nav. Bezdarbnieki un tie, kuri nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus, tīra ceļmalas, sagādā malku, ko pensionāriem piegādājam bez maksas. Ietaupīto naudu viņi var izmantot ārstēšanās izdevumu segšanai. Sākas barters. Ja valsts nespēs sabalansēt budžetu, barteru izmantos aizvien vairāk.
Problēma, ka pēc palīdzības nāk jaunas ģimenes, kuras nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus. Meklējam individuālus risinājumus. A.Rancāns: – Sociālais budžets par trešo daļu ir lielāks nekā pērn. Tas tukšojas ātri. GMI saņēmējiem kā līdzdalības pasākumos piedalās pagasta labiekārtošanā, līdz ar to mazāk jātērē šiem darbiem paredzētā nauda. Pašvaldībās jābūt mobiliem katrā situācijā.
Žēl, ka laikā, kad pieejami ES līdzekļi infrastruktūras attīstībai, nevaram atļauties iesaistīties, jo nav līdzfinansējuma, nauda jāizlieto sociālajiem pabalstiem.
A.Caunīte: – Brīvpusdienas maksājām visiem skolēniem Skujenes pamatskolā, arī tiem, kuri tur mācās no citiem pagastiem, tagad tikai maznodrošinātajiem. GMI maksājam trim ģimenēm. Ar katru, kam ir problēmas, tiek meklēts cits risinājums.
– Ko darīsiet, ja vēl samazināsies budžets? A.Šteins: -Līgatnē divus gadus bija pūtēju svētki, tos nevaram nerīkot. Līgatnieši ir gatavi iesaistīties rīkošanā brīvprātīgi. Pesimismā iekrist un teikt, ka nekā nav un nebūs, nedrīkst. Un nav pamata. Pēc skaitļiem nedzīvojam sliktāk kā pirms četriem gadiem. Bet saprotu, ka grūti atteikties no tā, kas iegūts pēdējos gados, ka valsts ierēdņiem grūti, nebūs veselības zelta polises, ceturkšņa prēmijas. Mums nekā tāda nav bijis.
A.Caunīte: – Tie daži pasākumi gadā, kas ir bijuši, būs. Skolas kolektīvi sniedz koncertu. Bija jau treknie gadi, kad aicinājām arī operas solistus, bet tolaik viņi neprasīja neprātīgu maksu. Maijā būs pagasta dzejnieku tikšanās, aizdegsim sveces, dzersim tēju, uzliksim fona mūziku, skanēs dzeja. Tas daudz nemaksā. A.Rancāns: – Tradīcijas nedrīkst lauzt. Būs skrējiens apkārt Liepai, būs uzvarētāji, prieks par piedalīšanos, kausi. Veidenbauma prēmiju piešķirsim.
Vaimanāt par pasaules galu pāragri. Jāstrādā. A.Caunīte: -Vieglāk katram pa diedziņam noraut un plikajam krekls sanāks. Visas krīzes reiz beigušās. Tās liek sasparoties. A.Šteins: – Šis ir laiks, kad jāmēģina saskatīt krīzes ieguvumus. Nav cita ceļa. Pašvaldību loma tuvākajos gados ievērojami palielināsies, notiks funkciju pārdale. Valstij saimnieciskās funkcijas jānodod pašvaldībām, jādeleģē reģioniem.
Komentāri