Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Krīze māca saimniekot

Druva
23:00
28.04.2009
12
200904282152099295

Valstī samazina algas, atlaiž darbiniekus, tiek apturēti projekti. Kāda finansiālā situācija un noskaņojums ir pašvaldībās, saruna ar Liepas pagasta padomes priekšsēdētāju Andri Rancānu, Līgatnes domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu un Kaives pagasta padomes priekšsēdētāju Annu Caunīti.

A.Šteins: – Pašvaldības tiek vētītas pēc tā, kas notiek Rīgā. Visiem samazināt algas, vienādot. Vidēja līmeņa jurists valsts sektorā nopelna ap pusotru tūkstoti, manā pašvaldībā labs jurists ne vairāk par 500. Ko darīsim? Vai nu tam, kam ir pusotrs tūkstotis, jāmaksā 500 lati, vai tam, kam mazāk, alga jāpaaugstina? Ja jāpaaugstina, pašvaldība nevar atļauties. Valsts jau ir tās mazās pašvaldības, bet mēs nekad nevarēsim atļauties to, ko Rīgā.

– Vai pašvaldības var samazināt speciālistu skaitu?

A.Rancāns: – No speciālistiem nedrīkst atteikties. Ja jau tik tālu esam aizgājuši, strādāsim četras dienas nedēļā. Tā ir cilvēku mocīšana. Varbūt arī tajā brīvdienā viņi nāks un strādās. Ja sētnieku salīdzina ar grāmatvedi, tas nav normāli. Ja valstī ir minimālā alga, sētniekam algu var samazināt, tikai samazinot slodzi.

Gada sākumā likvidējām neaizpildītās štata vietas, piemaksas, veselības uzlabošanas pabalstus. No darbinieku apdrošināšanas atteicāmies jau pērn. Kopā ar pirmsskolas izglītības darbinieku algām gada sākumā pašvaldībām bija samazinājums par 38 procentiem.

A.Šteins: – Optimizāciju veicām jau 2006.gadā. Ne tāpēc, ka kāds lika, sapratām, ka nedrīkst visu budžeta naudu iztērēt algās un neieguldīt attīstībā. Darbiniekiem klāt neķērāmies . Iepriekšējos trijos gados palika nauda skolai, bērnudārzam. Tagad nevarēsim ieguldīt attīstībā. Vienīgais risinājums – novados varēsim darbu efektivizēt. Atbrīvojot speciālistu, mēs pasakām, ka pašvaldība šo funkciju nepilda. Mums nevienu darbu nedara divi darbinieki. Pašvaldības izdzīvos, pašvaldību vadītāji ir radoši. Strādā bezdeficīta budžeta apstākļos. Valsts pārvaldei vajadzētu paskatīties, kā pašvaldības to dara.

A.Rancāns: – Gada beigās pašvaldībām pateica, ka jāmaksā pirmsskolas pedagogu algas. Tas Liepas pagasta padomei ir 40 tūkstoši latu. A.Šteins: – Mums tāpēc algu fonds palielinājās par vairāk nekā 60 procentiem.

A.Caunīte: – Mazā pagastā viens speciālists ir universāls. Kasiere ir arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, bāriņtiesas locekle. Tā nav strādāšana, jo viens nespēj visu veikt profesionāli. Mēs jau pērn daudz ko samazinājām, šogad turpinājām. Mana alga ir divas minimālās, speciālistiem procentuāli mazāk. Un neviens streikot neiet. A.Rancāns: – Pašvaldības pilda arī valsts funkcijas. Kūla deg, dzēšam, lai neizceltos lielāka nelaime. Pašvaldības vienmēr strādājušas ar to naudu, kas ir. Novadā patiešām vēl kaut ko varētu optimizēt, centralizēt. Bet ir bažas, cik pieejams pakalpojums būs iedzīvotājiem. Pirmajā ceturksnī budžetā nauda ienākusi par trim procentiem mazāk. A.Šteins: – Tā ir dzīvošana no rokas mutē. Ja kādu brīdi kas notiek, būs problēmas. Lielam pesimismam nav pamata, neesam 2005.gada līmenī, bet energoresursu izmaksas ir pieaugušas. – Ja naudu vēl samazina, no kaut kā būs jāatsakās.

A.Šteins: – Deputāti lems. Ne no vienas funkcijas atteikties nedrīkstam, tās ikdienā nepieciešamas iedzīvotājiem. Ja vēl kas jāsamazina, atliek tiešām četru dienu darba nedēļa. Cilvēki darbu darīs arī par zemāku samaksu. A.Caunīte: – Nav ko samazināt. Rēķini jāmaksā. Telefonsarunām jau esam izvēlējušies lētākos tarifus. Algas samazināt vairs nevar, varbūt vēl pa sīkumam, piemēram, kancelejas izdevumus. A.Šteins: – Vadītāju uzdevums šobrīd noturēt kolektīvu, ir taču daudz citu veidu, kā noturēt darbiniekus, ne tikai alga. – Pašvaldības gādā, lai ceļi un ielas būtu izbraucami.

A.Rancāns: – Tuvākos divus gadus dzīvosim no tā, ko padarījām iepriekšējos, kas arī tik trekni nebija. Uzturēšanu nodrošināsim.

A.Šteins: – Ielas un ceļus esam pratuši sakārtot. Remonti būs arī šogad. Krīzes laiks liek daudz ko pārvērtēt. Kā pašvaldības vadītājs neatļaušos maksāt 30 tūkstošus latu par grants ceļa kilometra remontu, ja reāli tas izmaksā trīs, četrus tūkstošus. Eiropas prasībām atbilstošais grants maisījums pērn maksāja 16 latus par kubikmetru.

Varbūt vajadzēs atgriezties pie mazajiem karjeriem, bet valsts uzlikusi ierobežojumu, licences saņemšana bieži vien neatmaksājas. Te ir tā atšķirība starp valsts un pašvaldības speciālistiem – viens katru bedrīti individuāli izvērtēs, otrs paskatīsies papīros, izrēķinās vidējo.

A.Caunīte: – Ceļi pagastā ir gana labi. Vēl ir nepabeigti darbi un nav nokārtoti rēķini. Uzturēšana tiks nodrošināta. Novadā visiem kopā to uzturēšanu varēs nodrošināt efektīvāku un kvalitatīvāku. – Izdevumi sociālajā budžetā palielinās.

A.Šteins: – Šogad varējām sociālo budžetu nesamazināt. Tā kā pieaugušas izmaksas pansionātos, bērnunamos, summa, ko varam izmaksāt, ir mazāka. Mazo pašvaldību pluss – pazīstam katru iedzīvotāju, viņa vajadzības. Meklējam neordinārus risinājums. Agrāk maznodrošinātajiem daļēji sedzām ārstēšanās izdevumus, tagad tam naudas nav. Bezdarbnieki un tie, kuri nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus, tīra ceļmalas, sagādā malku, ko pensionāriem piegādājam bez maksas. Ietaupīto naudu viņi var izmantot ārstēšanās izdevumu segšanai. Sākas barters. Ja valsts nespēs sabalansēt budžetu, barteru izmantos aizvien vairāk.

Problēma, ka pēc palīdzības nāk jaunas ģimenes, kuras nespēj samaksāt komunālos pakalpojumus. Meklējam individuālus risinājumus. A.Rancāns: – Sociālais budžets par trešo daļu ir lielāks nekā pērn. Tas tukšojas ātri. GMI saņēmējiem kā līdzdalības pasākumos piedalās pagasta labiekārtošanā, līdz ar to mazāk jātērē šiem darbiem paredzētā nauda. Pašvaldībās jābūt mobiliem katrā situācijā.

Žēl, ka laikā, kad pieejami ES līdzekļi infrastruktūras attīstībai, nevaram atļauties iesaistīties, jo nav līdzfinansējuma, nauda jāizlieto sociālajiem pabalstiem.

A.Caunīte: – Brīvpusdienas maksājām visiem skolēniem Skujenes pamatskolā, arī tiem, kuri tur mācās no citiem pagastiem, tagad tikai maznodrošinātajiem. GMI maksājam trim ģimenēm. Ar katru, kam ir problēmas, tiek meklēts cits risinājums.

– Ko darīsiet, ja vēl samazināsies budžets? A.Šteins: -Līgatnē divus gadus bija pūtēju svētki, tos nevaram nerīkot. Līgatnieši ir gatavi iesaistīties rīkošanā brīvprātīgi. Pesimismā iekrist un teikt, ka nekā nav un nebūs, nedrīkst. Un nav pamata. Pēc skaitļiem nedzīvojam sliktāk kā pirms četriem gadiem. Bet saprotu, ka grūti atteikties no tā, kas iegūts pēdējos gados, ka valsts ierēdņiem grūti, nebūs veselības zelta polises, ceturkšņa prēmijas. Mums nekā tāda nav bijis.

A.Caunīte: – Tie daži pasākumi gadā, kas ir bijuši, būs. Skolas kolektīvi sniedz koncertu. Bija jau treknie gadi, kad aicinājām arī operas solistus, bet tolaik viņi neprasīja neprātīgu maksu. Maijā būs pagasta dzejnieku tikšanās, aizdegsim sveces, dzersim tēju, uzliksim fona mūziku, skanēs dzeja. Tas daudz nemaksā. A.Rancāns: – Tradīcijas nedrīkst lauzt. Būs skrējiens apkārt Liepai, būs uzvarētāji, prieks par piedalīšanos, kausi. Veidenbauma prēmiju piešķirsim.

Vaimanāt par pasaules galu pāragri. Jāstrādā. A.Caunīte: -Vieglāk katram pa diedziņam noraut un plikajam krekls sanāks. Visas krīzes reiz beigušās. Tās liek sasparoties. A.Šteins: – Šis ir laiks, kad jāmēģina saskatīt krīzes ieguvumus. Nav cita ceļa. Pašvaldību loma tuvākajos gados ievērojami palielināsies, notiks funkciju pārdale. Valstij saimnieciskās funkcijas jānodod pašvaldībām, jādeleģē reģioniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

09:28
07.11.2024
40

Atsvaidzināt savu rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 8., 9. un 10. novembrī piedāvā Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Trīs dienas – piektdien, sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs […]

Taurene. Par ūdens kvalitāti, bērnudārza piedāvājumu un vēl daudz ko

00:00
07.11.2024
38

Taurenieši pašvaldības aicinājumam uz ikgadējo tikšanos bija atsaucīgi. 22.oktobrī, Taurenes kultūras namā bija pulcējušies cilvēki trīsdesmit. Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniekam Atim Egliņam-Eglītim un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas p.i. Leldei Burdajai jautāja par steidzami risināmām lietām un par to, kas satrauc vietējo domas. Sarkanbrūns ūdens no krāna Taurenes ciema iedzīvotāju neapmierinātība ar […]

Sintētiskās narkotikas miljons eiro vērtībā un marihuāna burkā

00:00
06.11.2024
91

Narkotisko vielu piegāžu tīklu un nelegālo ražotņu atklāšana ir nemainīga policijas darba aktualitāte. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē šogad par narkotisko vielu nelikumīgu apriti ierosināti 69 kriminālprocesi un atklātas divas marihuānas audzētavas. Oktobra nogalē Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpoli­ci­jas birojs sadarbībā ar Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 5. taktisko nodaļu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas […]

Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

00:00
05.11.2024
69

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi. “Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, […]

Cēsiniekus aicina parakstīties par papildfinansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei

15:38
04.11.2024
150

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Cēsu pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti […]

Sabiedriskās kārtības pamats – policijas profesionalitāte un sabiedrības līdzdalība

00:00
04.11.2024
38

Vidzeme, kur Valsts policija diennaktī reģistrē vidēji ap 70 notikumiem, jau vairākus gadus ir drošākais Latvijas novads. Tā Vidzemes mediju žurnālistiem aizvadītajā nedēļā teica Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pagājušajā ceturtdienā (24.10.) Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
12
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
8
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
10
5
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
12
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
7
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi