Margaritas Lukinas ģimenē Inešos svētkiem un tradīcijām ir būtiska nozīme. Tās ir reizes, kad ģimenei sanākt kopā un priecāties.
Lieldienu rītā ģimene krāso olas, neiztiek arī bez olu slēpšanas un lielās meklēšanas, lai visi nodotos olu cīņām. Bet Margarita ar humoru atzīst – pilsētas bērniem var iestāstīt, ka olas izdēj un noslēpj Lieldienu zaķis, taču lauku bērni labi zina – oliņas izdēj vistas.
Margaritas un Mārtiņa ģimene ir kupla. Jaunākā meita Laura mācās pamatskolā, dēls Aldis studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, otra meita Alla strādā Cēsīs, bet trešā – Larisa – dzīvo Dānijā. Margaritai ir arī divas mazmeitiņas. Kā Margaritas tēvs Arvīds smej – visi pa augumiem – lielāki un mazāki. Margarita atzīst – svētkos visa ģimene cenšas būt kopā, tomēr ne vienmēr izdodas. Tikšanās ir prieka piepildītas, jo kopā būšanas sajūta ir īpaša un nozīmīga.
Vaicāti par Lieldienām, Margarita, Laura, Aldis un viņa draudzene Inga stāsta, ka pati aizraujošākā ir olu krāsošana. Izmanto visus tradicionālos krāsošanas paņēmienus – sīpolu mizas, sienu, alkšņu mizu, dzijas pavedienus, dažādas lapiņas un citus dabiskos materiālus. Visinteresantākais un aizraujošākais ir mirklis, kad ola izvārīta, nokrāsota un tiek izņemta no katla. Tad atskan ovācijas un sajūsmas saucieni, jo viena ir skaistāka par otru. Margarita uzsver – galvenais neaizmirst Lieldienās olas ēst ar sāli, lai visu gadu nebūtu jāmelo. Vectēvs Arvīds turklāt atgādina, ka arī šūpoles ir jautra svētku sastāvdaļa, jo augstāk izdodas uzšūpoties, jo labāk.
Margarita atminas, ka bērnībā reiz Lieldienās bijusi jau zaļa, zaļa zālīte, un tajā vecāki salikuši sarkanas olas, teikuši, ka tās nolicis Dieviņš.
Lieldienu mielasta galdam tiek kauta cūka, ģimene gatavo arī Lieldienu ēdienus – pīrāgus un pashu no biezpiena un dažādiem gardumiem – rozīnēm, marmelādes un riekstiem.
“Svētki parasti tiek gaidīti ar nepacietību. Visjaukākā ir gatavošanās, kas rada noskaņu,” atzīst Margarita. Lieldienās ir īpašas arī ar pavasara sajūtu, bērzu sulām un putnu dziesmām.
Margarita un viņas ģimene ir optimisti. Lai gan neiztikt bez bažām un rūpēm, smaids un smiekli ir nepieciešami kā ikdienā, tā svētkos. Agrāk saimniecībā bijušas piecas govis, piens nodots pārstrādes uzņēmumiem. Bet mazajām saimniecībām piena krīzes laikā nav viegli, tādēļ tagad piemājas saimniecībā ir vien dažas gotiņas, lai paši varētu baudīt svaigu pienu un pagatavot gardumus.
Komentāri