Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki aizvien vairāk atrod negodīgus veidus, kā izkrāpt un iegūt naudu vai arī uzņemas saistības, neapzinoties iespējas. Tā diemžēl notiek, to apstiprina arī Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko.
Paņem kredītu, neapzinoties sekas
Vēl nesen Latviju pāršalca mazu un lielu kredītsaistību uzņemšanās un līzinga darījumu noslēgšanas vilnis. Tagad jūtam sekas. Turklāt aizvien ir daļa cilvēku, kuri neapdomājot savu finansiālo stāvokli, izmanto viegli pieejamos kredītus un aizņemas naudu.
Tomēr darījumos lielākoties iesaistīta vairāk nekā viena persona – ne tikai naudas aizņēmējs, bet arī galvotājs. A. Pometko pastāstīja, ka policijā vērsušies vairāki cilvēki, cenšoties rast taisnību gadījumos, kad kredītņēmējs saistības vairs nepilda un tās nākas uzņemties galvotājam. „Parakstot galvojuma līgumus, cilvēki lielākoties vienmēr ir pārliecināti, ka draugs vai radinieks būs godīgs un pildīs saistības. Tam par labu liecina arī tas, ka, uzņemoties saistības, ņēmējs ir bijis maksātspējīgs. Bažas nav bijušas, cilvēki drošu sirdi piekrituši kļūt par galvotājiem. Taču, kad kredītņēmējs pārstājis maksāt, galvotāji vēršas policijā, skaidrojot, ka kredītņēmējs bijis krāpnieks, kurš nemaksā ar nodomu.
Ir bijuši gadījumi, kad galvotājs nemaz nezin, ka kļuvis par galvotāju, par to uzzinot vien tad, kad saistības pārstāts pildīt un uzsākta parāda piedziņas procedūra. Kā tas varējis notikt, noskaidro izmeklēšanas procesā,” skaidro A. Pometko.
Viens variants – kredītņēmējs līdz šim apzinīgi un godīgi maksājis, tad pēkšņi to vairs nav varējis. Tam par iemeslu nereti ir darba zaudējums un sekojošas finansiālas grūtības. Tomēr šādās situācijās nevar izslēgt arī otru, negodīgāku versiju, kas pieļauj iespējamību, ka kredītņēmējs jau iepriekš izplānojis visu atbildību un saistības novelt uz galvotāja pleciem
Vēl skumjākā situācijā nonāk personas, kuras draugi vai radi pierunājuši viņu labā paņemt kredītus vai nokārtot līzingus, ja pašiem šāda iespēja ir liegta. Šādās situācijās visa atbildība tiek prasīta no kredīta ņēmēja, ne personas, kuras dēļ kredīts ņemts. „Parakstot līgumus, jāapzinās, kas tajos rakstīts un kādas ir paredzētās saistības, jo nemaksāšanas gadījumā sekas ir parādu piedziņa, ierakstīšana nemaksātāju reģistrā un liegums ņemt jaunus kredītus. Tā ir sena patiesība – kur lielas naudas un lieli parādi, labākie draugi var pārvērsties par lielākajiem ienaidniekiem,” uzsver A. Pometko.
Piekrāpj ar īsziņu vai e-pasta vēstuli
Vēl pavisam nesen cilvēki vērsušies policijā ar informāciju par savādām īsziņām jeb sms, ar kuru starpniecību apkrāpti. Shēma vienkārša – mobilajā telefonā tiek saņemta sms, kurā paziņots par laimestu no mobilo sakaru operatora. „Īsziņā rakstīts, lai to saņemtu, jāiegādājas priekšapmaksas karte par noteiktu summu, jāatšifrē kods un tas jāaizsūta uz kādu konkrētu numuru. Protams, atklājās, ka cilvēki ir apkrāpti un nekāda laimesta nav. Šādā veidā krāpnieki vienkārši atjaunoja sev priekšapmaksas kartes,” skaidro A. Pometko.
Lai pasargātu sevi no apkrāpšanas, nevajag naivi ticēt šādu īsziņu tekstam. Labāk par iespējamo laimestu pārliecināties, piezvanot mobilo sakaru operatoram.
Līdzīga, taču finansiāli daudz sāpīgāka var būt uzticēšanās piedāvājumiem, kas saņemti e-pastā. A. Pometko atklāj, ka ne viena vien persona saņēmusi piedāvājumus mainīt bankas karšu PIN kodus, internetbankas kodus. Atsūtītā vēstule un norādītās bankas mājas lapu adreses lielākoties ir ļoti līdzīgas oriģinālajām, tādēļ cilvēki notic. Tomēr policija iesaka būt uzmanīgiem un neatbildēt šādiem piedāvājumiem. A. Pometko iesaka vispirms sazināties ar banku, noskaidrot, vai tiešām banka izsūtījusi šo piedāvājumu uz e-pastu, nevis ievadīt
datus. Turklāt policija uzskata, ka jābūt uzmanīgiem arī, iepērkoties nepazīstamos ārzemju interneta veikalos, jo pastāv risks, ka mājas lapa izveidota ar nolūku iegūt personas elektroniskos banku datus. Norēķinus it kā iespējams veikt nevis savas bankas internetbankas lapā, bet uzreiz šinī interneta saitē, ievadot personīgo informāciju, karšu PIN kodu, internetbankas kodu.
Aizņemas, lai piedzertos un nomaksātu parādus
Skan skarbi un neloģiski, taču šādi mērķi naudas aizņēmumiem patiešām mēdz būt. 21 gadus vecais Renārs sarunā ar „Druvu” pastāstīja, ka pirms pusgada devies uz kādu kredītiestādi, lai aizņemtos vairākus simtus latu. Kādēļ? Tādēļ, lai nomaksātu parādu, kas bija radies nenomaksātu telefona rēķinu dēļ un arī tādēļ, lai patusētu, bet ienākuma avotu viņam nav. Pamēģināti vairāki darbi, taču pēdējā laikā strādāts tikai pa dažām dienām. Puisis neslēpj, ka lielākoties nauda izlietota alkoholam, cigaretēm un ieejas biļetēm klubos. Taču ar naudas aizņemšanos problēmas nav atrisinājušās. Parādi kļuvuši un kļūst tikai lielāki, ne mazāki.
Gaismas stariņš šajās problēmās ir tas, ka kļuvis daudz sarežģītāk saņemt kredītus un aizdevumus. Kredītiestādes un bankas daudz rūpīgāk izvērtē, kam un vai izsniegt naudu, turklāt izveidoti kredītreģistri, kur iespējams pārliecināties par personas saistībām. Bankas karti neizlaist no redzesloka
Mahinācijas, kas iespējamas ar maksājuma kartēm, ir dažādas un sarežģītas. Tomēr ir jautājumi, kuriem uzmanību var pievērst ikviens, kas iepērkoties maksā ar norēķinu kartēm. A. Pometko „Druvai” atklāja, ka mēdz notikt šo karšu datu un arī kontā esošās naudas zādzības. Pēc norēķināšanās ar karti cilvēki mēdz atklāt, ka no konta noņemtā summa un preces cena nesaskan. Šādā veidā galvenokārt tiek apkrāpti latviešu tūristi ārzemēs, jo nepastāv risks, ka pircējs, pārskatot kontā izdevumus, atgriezīsies tirdzniecības vietā. Viens komats, un prece, kas maksā divus latus, var izmaksāt 20 latus. Šī iemesla dēļ būtiski ir pārbaudīt čekus jau uzreiz veikalā.
Tomēr šis nav vienīgais negodīgas rīcības veids. A. Pometko „Druvai” uzsver, ka klientiem, norēķinoties ar karti, ir tiesības pieprasīt, lai tā POS terminālā tiek ievietota un reģistrēta klientu klātbūtnē. Tam uzmanība jāpievērš tādēļ, ka pastāv ierīces, kurās ievietojot karti, iespējams nolasīt tās elektroniskos datus. Ja karte POS terminālā tiek ievietota zem letes vai pat citā telpā, nav iespējams izsekot, vai tā netiek izmantota arī citiem mērķiem. Noslēdz līgumu ar svešu pasi
Pases nozaudēšana vairs nav retums, tā notiek daudziem. Nereti par nozaudēto pasi cilvēks sāk satraukties vien tad, kad tiek saņemts paziņojums par nenomaksātiem rēķiniem vai saistībām. A. Pometko vērtē, ka tā ir bezatbildīga rīcība, jo atrastas vai nozagtas pases nereti tiek izmantotas krāpšanā, lai noslēgtu īgumus, līzinga darījumus, nelielo aizņēmumu saņemšana, kā arī mazcenas mobilo telefonu pirkumiem. Diemžēl visnepatīkamākās sekas – lieli nenomaksāti rēķini vai pat kredītsaistības – jāatrisina nozaudētās pases īpašniekam, jo darījumi noslēgti viņa vārdā. A. Pometko tomēr skaidro – ja policija konstatē, ka līgumu tiešām nav slēgusi konkrētā persona, šie rēķini nav jāmaksā, par cietušo kļūst juridiskā persona, ar kuru fiktīvais līgums noslēgts.
Lai gan iestādes un veikali cenšas pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus, nereti krāpšanās netiek pamanīta, īpaši, ja krāpnieks ir līdzīgs pasē redzamajai personai.
Komentāri