Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Koncerts kā lūgšana dvēselei

Druva
00:00
20.01.2007
5
6lp Pareizticigie Dziedonji

Šis gads Cēsu mūzikas dzīvē sākās ar nozīmīgu notikumu – Maskavas kora “Pravoslavnije pevčije” koncertu sv. Jāņa baznīcā. Koris Cēsīs priecēja arī pērn, un daudzi, kuri tad pabija koncertā, nāca arī šoreiz. Baznīca bija pilna. Jau vairāk nekā stundu pirms koncerta pirmie klausītāji gaidīja pie dievnama durvīm.

“Jau pagājušogad gribējām atbraukt, bet dzīvojam laukos un nesanāca. Koncerts ļoti jauks, to bija vērts dzirdēt, “ sacīja drabešnieces Dzintra Drande un Ārija Lapika. Koncerts Cēsīs bija īpašs arī pašiem dziedātājiem. Viņi pirmoreiz dziedāja kopā ar slaveno basu Anatoliju Safiuļinu. Tas bija paša dziedātāja, kora un Hermaņa Brauna fonda, kas organizēja koncertus Latvijā, sena sapņa piepildījums. Koncertā baznīcā, skanot krievu pareizticīgo Ziemassvētku dziedājumiem un Maskavas skolas komponistu (P.Česnokova, A.Grečaņinova, M.Ipoļitova-Ivanova u.c.) skaņdarbiem, dievnamā valdīja īpaša noskaņa, kas atgādināja, ka pie sliekšņa ir vecais Jaunais gads. Ne reizi vien, neierasti liturģiskiem koncertiem, atskanēja bravo saucieni.

Ar vētrainiem aplausiem cēsnieki uzņēma Anatoliju Safiuļinu. Viņa izsmalcinātā balss, mūzikas izjūta ļāva sajust dziedoņa dvēseles un intelekta dziļumu un, protams, viņa neatkārtojamo raksturu. Var vien apbrīnot, kā šis dziedātājs kļuvis pazīstams tikai kā kamerdziedonis un solists lielu formu skaņdarbos, gandrīz nemaz nedziedot operā. Tas notiek ļoti reti. Anatolija Safiuļina mākslas pamatā ir dāsnas dabas dotības apvienojumā ar lielu meistara pieredzi.

– Pirmoreiz Anatolijs Safiuļins uzstājas kopā ar šo kori. Tas ir atbildīgs solis gan viņam, gan korim. Koncerts bija brīnišķīgs, – atzīst Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova un piebilst, ka tas atkarīgs ne tikai no mākslinieku snieguma, bet arī no vietas un klausītājiem. “Pirmoreiz biju šajā baznīcā, tā ir brīnišķīga. Baznīcā skan citādāk nekā koncertzālē. Varam būt gandarīti, klausītāji bija apmierināti. Ļoti gribētos, lai maskavieši brauc vēl,” domās dalījās Inna Davidova.

Par iespēju atkal būt Cēsīs priecīgi bija arī dziedātāji un diriģents Georgijs Smirnovs. “Kad uzzinājām, ka atkal būsim Cēsīs, ļoti nopriecājāmies. Iepriekšējās reizes viesošanās vēl aizvien spilgtā atmiņā. Šķiet, te ir mistiska vieta – bijām Pils tornī, pilsēta baltā vakara mierā un debesis – tās izjūtas nevar aizmirst. Kā izpildītāju mani sajūsmina baznīca,” “Druvai” sacīja dziedātājs Pjotrs Fomins un piebilda, kaut arī nav sniega, Cēsis ir skaistas un te gribas atgriezties. Arī diriģents izteica pārliecību, ka braukuši pie draugiem, kuri gaida, kam patīk viņu dziedātais. “Cēsīs ir brīnišķīga publika, baznīca kā no pasakas, arī noskaņa. Sirds grib dziedāt,” sacīja diriģents.

Sv. Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs, jautāts, kā paticis koncerts, sacīja: “Garīgās mūzikas koncerti nesveras – patika, nepatika. Kādas sajūtas tevi pārņem, kāpēc esi nācis, ko vēlējies – tas arī nosaka, kā jūties, kā patīk. Skanēja liturģiskie dziedājumi, vēl lielāks efekts ir, kad tie skan dievkalpojumā. Koncerts bija laba iespēja dzirdēt labu izpildījumu, iepazīt pareizticīgo dziedājumus un gūt emocionālu baudījumu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
63

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi