Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kleitas kā ziedi, šalles kā krelles

Druva
00:00
07.03.2009
82
200903070006426364

Šūšanas meistare Mudīte Blūma un dizaina meistare Ingūna Briede draugu un paziņu lokā zināmas kā spilgtas

individuālā ģērbšanās stila veidotājas. Viņas daudz izdomas un pūļu velta tam, lai ne tikai svētkos, bet arī ikdienā mirdzētu, pārsteigtu ar māksliniecisko izdomu tērpos un rotās.

Abas dāmas, būdamas kolēģes Cēsu bērnu un jauniešu centrā, savā tērpu rokrakstā ir atšķirīgas. Ingūna iecienījusi tērpu krāsu gammu mainīšanu un košus krāsu akcentus. Mudīte visā tēlā priekšroku dod dzeltenbrūnajiem toņiem, bet allaž atrod pārsteidzošus aksesuārus, kas papildina brūno gammu.

„Pēdējā laikā esmu iecienījusi uzkrītošas rotas. Dažas no tām man ir sevišķi mīļas un es tās bieži lietoju. Zelts un sudrabs nav manis iecienīts, es priekšroku dodu citiem metāliem, kā arī akmeņiem, atklāj Mudīte. „Viena no pašlaik manām mīļākajām rotām ir krelles, ko pārvēru no četrām citām. Meita Marta šajā radošajā darbā man mazliet palīdzēja. Nesen nopirku zaļa metāla rotu, kas pašlaik ir mana favorīte. Taču ceļš pie tās bija garš. Trīs reizes veikalā gāju pie tās, cilāju un skatījos, jutu, ka šī rota mani kaut kā uzrunā – akmens ir īstais, bet jāteic – dārglieta nebija no lētajām. Ceru, ka reiz man būs īstās pērles. Pacietīgi gaidu šī sapņa piepildīšanos.”

Ingūna savas daudzās rotas lietas glabā divās apaļās koka lādēs, un tajās allaž ir kas atrodams, piemērots noskaņojumam un jaunam tērpam. „Es no mājas neizeju bez rotu gredzeniem. Man šis aksesuārs liekas svarīgs. Daudzi man atgādina par ceļojumiem, jo esmu tos iegādājusies braucienu laikā. Ļoti esmu iecienījusi lakatiņus un šallītes, kuras bieži vien man aizstāj krelles. Pievēršu uzmanību to krāsām un formai. Lakatu un šaļļu man ir ļoti daudz – pirkti, dāvināti, pašas gleznoti.”

Abas dāmas ikdienā ir aizņemtas modes un stila pasaulē, kuru atklāj saviem pulciņu dalībniekiem, arī pieaugušajiem, ne tikai bērniem. Pie viņām droši var vērsties ar jautājumu – kas šobrīd aktuāls modē. Mudīte šķirsta modes žurnālus un pierāda savu teikto, ka sievišķība svin uzvaras gājienu – kleitas kā ziedi, aksesuāri spoži – zelts, sudrabs, kristāli un fliteri. „Man visvairāk patīk, ka mode atļauj tērpu un aksesuāru trakulības ne tikai svētkos, bet arī ikdienā,” teic Ingūna. Abas atzīst, ka jaunus akcentus Latvijā ienesusi modē nākusī pērļošana – rotu darināšana pašu rokām, bagātīga rotu koncentrēšanā. „Es gan rotu mudžeklīšus vēl neesmu iemācījusies darināt,” atzīst Ingūna. Toties no modes sākušas iziet brošiņas, tāpat kā varas posteņos pagājis to cītīgu nēsātāju – Vīķes – Freibergas Latvijā un Olbraitas Amerikā – laiks.

„Kā tas bijis laiku lokos, tā arī tagad sievietēm zieds pie tērpa ne tikai to spēj izcelt, bet arī pārveidot tā akcentus. Zieds nes ziņu, ko ar krāsu un formu apzināti vai neapzināti sievietes pavēsta apkārtējiem,” uzsver Mudīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
70

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
322

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
102
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi