Pirmdiena, 17. marts
Vārda dienas: Ģertrūde, Gerda, Gerhards

Klavieru taustiņi neļauj mieru

Druva
14:13
07.10.2011
20
Img 4345

Cēsnieki Visvaldi Grāvīti pazīst. Retais gan viņu sauc par Visvaldi, saka vienkārši Vika. Tā skan mīļāk un viņam piemērotāk. Ejot cauri pilsētai, ir tik patīkami satikt allaž smaidīgo un steidzīgo kungu, kurš sveicienam noņems cepuri, pateiks kādu uzmundrinošu vārdu. Gadu desmitiem Cēsu un bijušā rajona muzikālā dzīve nav bijusi iedomājama bez viņa īdzdalības. “Esmu īsts pašdarbnieku puika,” saka Visvaldis Grāvītis, diriģents, koncertmeistars, pedagogs. Tā pašdarbības būšana saistīta ar koriem, ansambļiem, kurus viņš vadījis, arī deju kolektīviem, kam bijis koncertmeistars. Ansambļu un koru ģeogrāfija ir plaša – Cēsis, Zosēni, Ineši, Vecpiebalga, Līgatne, Straupe, Jāņmuiža, Priekuļi. “Gājis visādi, bet visos kolektīvos bijuši jauki un sirsnīgi cilvēki. Zosēnos bija labs ansamblis. Bet tā braukāšana, un kādi kādreiz bija ceļi… Laukos jau mēģinājums sākās ne agrāk kā septiņos vakarā. Bet toties Zosēnos bieži vien redzēju ziemeļblāzmu,” stāsta Vika un klusi piebilst, ka vakaros reti mājās bijis agrāk par desmitiem, bet brīvdienās parasti bija koncerti. Tādu dzīves ritmu nevar izturēt bez ģimenes atbalsta. Katram, kurš ar viņu kopā strādājis, bijis vienā kolektīvā vai saticis sadzīvē, ir savs vērtējums. Bet visi uzsver Vika inteliģenci, labestību un profesionalitāti. “Vika ir Cēsu leģenda. Viņu var iedomāties tikai pie klavierēm,” saka diriģente Līga Priedīte un uzsver, ka apbrīnojama ir viņa vitalitāte. “Viņš vienmēr ir gatavs piespēlēt, palīdzēt. Vika vienmēr bijis sabiedriski aktīvs. Mūzikas vidusskolā ilgus gadus bija arodbiedrības līderis,” stāsta bijusī kolēģe.

Ilggadējā kultūras darbiniece Ilze Šķepaste atceras, ka pirms kāda pasākumā pēkšņi izrādījies, ka nav koncertmeistara. “Līdz koncertam pusstunda, satraukums liels, zvanu Vikam. Pēc piecpadsmit minūtēm viņš bija klāt. Sandalītēs, bez zeķītēm, un gatavs spēlēt,” pastāsta Ilze Šķepaste. Koncertmeistare un diriģente Guna Rācene pazīstamo kolēģi atceras no bērnības. Kādā koncertā skolas koris dziedājis un Vika pavadījis. “Viņš tā uzreiz piecēlās no savas vietas, piesēdās pie klavierēm un bez notīm spēlēja. Tagad jau ir daudzi, kuri spēlē džezu, prot improvizēt, piespēlēt, agrāk tas nebija pierasts. Viņa spēja improvizēt ir apbrīnojama,” saka Guna un atzīst, ka pēc koncerta ir tik patīkami, ka kolēģis vienkārši pasaka –

cik tu jauki spēlēji. Šajos vārdos ir labestība un uzmundrinājums. No viņa var mācīties pozitīvu attieksmi pret visu, viņš nekad negaužas, vienmēr ir optimists.

Kultūras darbiniece Ina Ozola atceras, ka tad, kad mācījusies mūzikas skolā, Visvaldis Grāvītis bijis koncertmeistars. “Vienmēr smaidīgs, iedrošinošs. Viņš ir īsts džentlmenis. Tādus Cēsīs esmu pazinusi divus – skolotāju Arvīdu Vasmani un Viku. Kad nāk pretī, vienmēr sveicienam noņem cepuri,” stāsta Ina. Bet Maijas Ozoliņas vadītā ansambļa dalībniece Daiga Pētersone atceras, ka savulaik komponiste Elga Īgenberga, kura allaž bijusi vokālo ansambļu žūrijā, atzinusi, ka Vika ir nepārspējams pianists. “Vika visu dara ar azartu un no sirds, viegli, ar humoru,” bilst Daiga. Kā leģenda kultūras darbinieku vidū palikusi kāda rajona vokālo ansambļu skate, kurā Vika spēlējis pavadījumu 20 no 48 ansambļiem.

“Viņš ir cilvēks, ar kuru gribas parunāties, viņš ar visiem atrod kopīgu valodu. Vika ir sirsnīgs, mūsu kolektīvā vienmēr visur ar sirdi un dvēseli klāt. Viņš nemāk padarīt darbu, neieliekot tajā sirdi. Viņam vienmēr visam ir laiks, nekad viņš nepateiks nē, negribu, nevaru. Ar viņu ir ļoti viegli būt kopā, strādāt. Kad viņš ir ar mums, ir mūsējais,” saka senioru deju kolektīva “Dzirnas” prezidents Valdemārs Žaimunds. Visvaldis Grāvītis aizvien ir šī kolektīva koncertmeistars. Tāpat kā Maijas Ozoliņas ansamblim. Priekuļu vīru ansamblim. Viņš spēlē dievkalpojumos metodistu draudzei Liepā, viņš regulāri spēlē vecļaudīm pansionātā dziedāšanu reizēs. “Slodze liela, nav jau vairs jaunība,” bilst Vika. Un arī šis viņa teiktais neliek pat aizdomāties, ka pazīstamajam mūziķim jau 81. rudens, augustā nosvinēta 80. dzimšanas diena. “Cilvēkiem dziedāt paticis vienmēr. Pansionātā vecie cilvēki zina tādas dziesmas, kuras pat neesmu dzirdējis, kaut visu mūžu pats esmu dziedājis koros, bijis visos Dziesmu svētkos. Man patīk būt cilvēkos, spēlēt. Nav jau viegli pamest to, kas aizrauj,” saka Vika un klusi nosa-ka: “Žēlīgi eju gar Cēsu kultūras namu un domāju, vai tā atvēršanu piedzīvošu.”

Bet bērnībā viņš sapņoja kļūt par dzelzceļa lokomotīves vadītāju. Kad ģimene no Alūksnes pārcēlās uz Cēsīm, arī tad viņš bieži gāja uz dzelzceļa staciju skatīties, kā vilcieni piebrauc un aizbrauc. Stacija bija vieta, kur kūsāja dzīvība, kur varēja daudzus satikt. Visvaldis Grāvītis ļāva vilcienam aizbraukt ar citu vadītāju un, tāpat kā brālis Oļģerts, visu dzīvi dzīvo mūzikas pasaulē. Visvaldis 80, Oļģerts 85 gadus. “Darīšu, ko varēšu, pašam jāsaprot, ko var. Gan jau tiksimies koncertos,” saka Vika.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Stacijas laukumā sākusies pārbūve

00:00
17.03.2025
25

Stacijas laukumā Cēsīs sākusies rekonstrukcija. Teritorija ir ierobežota, bet pagaidām gājēji bez problēmām var nokļūt stacijā, bibliotēkā. Ierobežojumi radījuši izmaiņas autobusu pasažieriem un tiem, kuri izmantoja autostāvvietas Raiņa ielā vai piestāja pie bibliotēkas. Raiņa ielas posmā tagad ir autobusu pieturvietas, tāpat arī pie bibliotēkas. Bijušajās autobusu pieturvietās ir informācija, kur šo reisu autobuss piestāj tagad. […]

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
146
1

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
34

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
94

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
235

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Tautas balss

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
22
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
12
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
10
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Sludinājumi