Tuvojas pavasaris. Stājas spēkā visi ar makšķerēšanu saistītie liegumi. Makšķernieki tos, visticamāk, zina, bet der lieku reizi atgādināt. Jo īpaši tāpēc, ka pērn stājās spēkā jauni sodi par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, tātad kārotā zivtiņa var izrādīties pārāk dārga.
Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs norāda, ka pavasarī noteikti vairāki makšķerēšanas ierobežojumi. No 16.marta līdz 30.aprīlim aizliegts spiningot un makšķerēt ar dzīvo ēsmu, jo šajā laikā ir spēkā līdaku makšķerēšanas liegums.
“Ir cilvēki, kuri zina makšķerēšanas noteikumu vājās vietas un cenšas izbraukt ar dažām viltībām. Tāpēc gribu atgādināt, ka noteikumu 26. punkts nosaka – aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta; ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz noteikumos atļauto loma lielumu.
Tātad, nevar sēdēt laivā lieguma laikā ar spiningu, kas ir pilnā darba gatavībā. Par to pienākas sods, gribu, lai makšķernieki to saprastu. Ja noteikumi pārkāpti, par to jāsaņem sods. Nekādas atrunas nelīdzēs. Pēc jaunās kārtības ar brīdinājumu vairs nevar aprobežoties, par jebkuru pārkāpumu pienākas naudas sods,” atgādina U. Lencbergs.
Inspektors norāda, ka zemais ūdens līmenis ūdenskrātuvēs pasargās zivis no dūrējiem, kuri centās tikt pie loma, nogalinot zivis, kas peldēja pārplūdušajās pļavās ezeru tuvumā. “Mans ieteikums tiem, kuri parasti gāja tās durt ar dakšām, šo rīku nemaz nevilkt ārā no pažobelēm,” ar smaidu piebilst inspektors.
No 16.marta līdz 15.maijam aizliegts makšķerēt arī alatas. U. Lencbergs norāda, ka rajonā ir vairākas vietas, kur alatas mājo: “Šīs vietas īpaši uzmanīsim. Vajadzētu atcerēties, ka par alatas paturēšanu nāksies maksāt zivju resursiem nodarīto zaudējumu 300 latus. Klāt vēl sods par nelikumīgu makšķerēšanu, kopā zivs sanāks ļoti dārga.
Alatu sargāšanai tiek pievērsta uzmanība, jo to populācija sašaurinājusies. Izskanējis pat priekšlikums uz kādu brīdi šo zivju zveju vispār aizliegt, ļaujot tām savairoties,” saka U. Lencbergs.
Vēl viena aizlieguma grupa saistās ar vietām, kur aizliegts makšķerēt no 1.aprīļa līdz 31.maijam. Rajonā tādas divas: Braslā no HES līdz ietekai Gaujā un Gaujā no Amatas ietekas līdz Līgatnes ietekai.
Savukārt no 16.aprīļa līdz 31.maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem, kā arī aizliegts makšķerēt kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus. Rajonā ir divas labi zināmas vietas: kanāls, kas savieno Auciema un Raiskuma ezeru, un kanāls, kas savieno Ineša un Tauna ezeru.
Runājot par jaunajiem sodiem, U. Lencbergs atzīst, ka cilvēki kļuvuši uzmanīgāki, korektāki, pārkāpumu mazāk. Šogad sodītas desmit personas.
“Joprojām netrūkst “drosmīgo”, kuri neievēro noteikumus cerībā, ka paliks nesodīti. Taču agri vai vēlu viņi iekrīt. Manuprāt, labāk būtu to naudu izlietot lietderīgāk. Jaunie sodi netika pieņemti, lai nodarītu pāri makšķerniekiem un zvejniekiem, lai gan pēdējie bija satraukušies, ka sodi ietekmēs viņu biznesu. Ja visi darbosies godprātīgi, sankciju nebūs. Neviens nepamatoti sodīts netiks. Vismaz es to nedarīšu,” saka U. Lencbergs.
Atgādinām, ka tagad Administratīvo pārkāpumu kodeksā 80.pants ”Medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana” skan šādi: ”Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas.
Par zvejas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.”
Vēl kāda nianse. Pērn, kad arī bija silta ziema, aktīvākie jau janvārī izņēma licences tīklu zvejai. Šogad līdz šai nedēļai nav izņemta neviena, līdz ar to tīklu zveja rajona ezeros nenotiek likumīgi. Ja tīkli ir, tie ielikti nelikumīgi. Iespējams, ka zvejnieku pasivitātē sava ietekme ir bargajiem sodiem, jo, ja nebūs ievērotas Ministru kabineta noteikumu prasības par tīklu zveju, mazākais sods būs 200 lati.
Inspektors arī norāda, ka makšķernieku pienākums ir saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu. Lai arī vairums makšķernieku to ievērojot, netrūkstot arī dabas piesārņotāju. Arī par šo pārkāpumu vainīgajam var piemērot sodu.
Komentāri