Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Katrs, darot to, ko prot vislabāk, var palīdzēt

Sarmīte Feldmane
11:30
14.03.2022
19
Rokpelnis Ukrainai 1 1

Mākslas telpā “MALA”   Cēsu Mazais teātris un Ilze Lieckalniņa aicināja uz koncertu un dzejas lasījumiem. Ieejas biļetes vietā – ziedojums ukraiņu tautas atbalstam. Visi  saziedotie līdzekļi pārskaitīti ziedot.lv.

“Mani neatstāja vienaldzīgu Ukrainas valdības pārstāves teiktais, ka katrs darām to, ko šajā situācijā varam izdarīt vislabāk. Es varu rīkot pasākumus, ne tikai savākt naudu un palīdzēt materiāli, bet palīdzēt ar kopā būšanu domās par Ukrainu. Tas ir vienīgais, kā varu palīdzēt Ukrainai,” saka Ilze Lieckalniņa un klusi piebilst: “Viss, kas saistīts ar mani, manu dzīvi un darbu, atvirzās malā, jo ir kas svarīgāks.”

Dzejas lasījumu vakarā aktieri Ieva Puķe, Diāna Krista Stafecka, Ilze Lieckalniņa, Mārtiņš Liepa un Kārlis Zahovskis ar dzejnieku vārdiem pauda to, ko tagad jūt pasaule: bailes, neziņu, cerību, savas zemes mīlestību un alkas pēc brīvības. I.Lieckalniņa lasījumus sāka ar Tarasa Ševčenko dzejoli. Skanēja K.Skujenieka, Ziedoņa, Aspazijas dzeja. Kā teica I.Puķe, nav vārdu, ko sacīt, lai izteiktu to, kas notiek.

“Nav jau daudz iespēju 25 gadus jaunam vīrietim, kurš nav Zemessardzē un nav īpaši izglītots politikā, kuram nav bezlimata finanšu. Bet es varu mēģināt būt stabils un mierpilns līdzcilvēkiem un dalīties ar to, ko uzrakstījuši dzejnieki,” atzina aktieris Kārlis Zahovskis.

Dzejnieki Jānis Rokpelnis, Daina Sirmā un Agnese Rutkēviča lasīja savus agrākajos gados tapušos dzejoļus. A.Rutkēviču vienaldzīgu neatstāja arī Maidana notikumi 2014.gadā, pierakstītas tā laika izjūtas. Viņa arī iepazīstināja ar dzejnieka Māra Salnāja un ukraiņu dzejnieku dzejoļiem, kas uzrakstīti gan pirms astoņiem gadiem, gan pirms dažām dienām, Čornobiļas uzlidojuma laikā sēžot pagrabā. Tajos ieskanas – ja mēs to visu izturēsim,    Ukraina    – nebaidīties, Dņepras krastos, ko vēl nav skāruši tumši pirksti…

“Nevaru gulēt, sekoju līdzi notikumiem. Nevaru un negribu novirzīt domas,” tovakar “Druvai” teica cēsnieks J.Rokpelnis. Viņš visu mūžu seko politikai. “Cenšos informāciju uzzināt no pirmavotiem. Sekoju Ukrainas ģenerālštāba, Aizsardzības ministrijas informācijai, arī Baidena,    Džonsona ierakstiem un teiktajam, tāpat daudziem ukraiņiem un krieviem, kuri mūk no Krievijas. Ir sāpīgi, cik ātri esam aizmirsuši krievu laikus. Pazīstami cilvēki raksta atbalstu Tatjanai Ždanokai, jo viņu cienot par principialitāti un mērķtiecību. Arī Putins ir principiāls. Cilvēki nesaprot ētikas kategorijas,” sacīja dzejnieks.

Arī aktieris Mārtiņš Liepa atzina, ka pēdējās dienās nospiež ne tikai smagums, arī smeldzīga sāpe. “Tepat Latvijā ir sabiedrības daļa, kas karu neuztver kā kaut ko ārkārtēju. Ukraiņiem tā bija jau 14. kara diena, mums – tikai 14. diena. Cilvēki kurn, īd, ka benzīns ir dārgāks, ka griķu nav. Tas šķiet tik sīki, tukši un zemiski. Un visvairāk satriec tas, ka tādi ir cilvēki, kurus pazīstu. Tas sāp. Tad domāju, kāpēc tā ir. Vienīgais, ko varu izdomāt, viņi neapzinās, ko nozīmē – Ukraina karo arī par mums. Neapzinās to, kas nāk līdzi karam. Vienīgais, ko saprot – karš ir slikti, Putins ir slikts. Trūkst izpratnes, un tas ir ļoti skumji,” viedokli pauda aktieris. Viņš arī uzsvēra, ka vienīgais, ko var darīt    – stāstīt patiesību, skaidrot, iesaistīties informatīvajā karā. “Sociālajos tīklos jādalās ne tikai ar kara šausmām, arī karikatūrām, ironiju, stāstiem par labo, ko kāds izdarījis. Tas atradīs ceļu pie cilvēkiem Krievijā. Ne jau visi ir par karu. Pamazām viņi mostas. Nevaru saprast, kā var likt cietumā par to, ka saki taisnību. Kā tā var būt! Nevaru noticēt, ka melu piramīda    var noturēties ilgi. Tai ir jāsagrūst, un mēs varam piedalīties tās graušanā! Tas ir mūsu karš,” teica M.Liepa.

Aktieris arī pauda neizpratni par to, ka daudzi, runājot par karu Ukrainā, uzreiz piemin NATO un 5.pantu. “Bet aizmirst, ka kara zona būs Latvija, te karos un postīs. Nezinām, kas čalim ar troļa seju ir galvā, viņš ir iedzīts stūrī. Jācenšas palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, pirms tas atnācis pie mums,” atgādināja M.Liepa un uzsvēra, ka labais uzvarēs, tā tam jābūt.

Aktieris Nikolajs Ērglis  piebilda, ka “tās grūtības, kas mums priekšā, skars vienīgi mūsu kabatas. Ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka tā cena par mūsu brīvību. Atcerēsimies Antona Austriņa rakstīto: “Nomierinies, dvēselīte, lai var Dievu ieraudzīt!” To mums vajadzētu izdarīt. Pēc tam, kad ukraiņi būs uzvarējuši, noteikti noorganizēsim te pasākumu.”

Dzejas lasījumi, pārdomas bija kā stiprinājums pašiem. Bet labām domām ir tāls lidojums.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
8

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi