„Tipiskākais studentu ēdiens ir cepti pelmeņi ar krējumu. Tos ne vien ātri, bet arī garšīgi var pagatavot kā meitenes, tā arī puiši. Otrs svarīgākais produkts studenta virtuvē ir makaroni – lēti un daudzveidīgi ,” apgāžot mītu, ka studenti pārtiek no ceptiem kartupeļiem, stāsta cēsniece Laura Zvaigzne, Vidzemes augstskolas komunikāciju un sabiedrisko attiecību 2.kursa studente.
Ekonomiskāk un interesantāk, dzīvojot augstskolas dienesta viesnīcā, ir kooperēties ar istabas biedriem vai kaimiņiem un maltītes gatavot kopā. Nav garlaicīgi, visi iepazīst viens otru, sadraudzējas un liekas, ka ēdiens ir garšīgāks un bagātāks.
Laura atzīst, ka šogad maltītes sev gatavo biežāk, jo vairāk uzturas kopmītnēs, tomēr gadās reizes, kad viņa pusdieno pilsētā: „Gatavošanas pamatus guvu no mammas un vecāsmammas, pārējo apguvu pati, eksperimentējot ar dažādām izejvielām un garšvielām. Gatavot man patīk. Visbiežāk manā ēdienkartē ir dārzeņu sautējums. Tas ir mans firmas ēdiens. Tomēr savu ēdienkarti dažādoju – taisu visu ko no produktiem ledusskapī. Mana mīļākā recepte ir kārtainā ābolu kūka, gatavota no ābolu šķēlītēm, krējuma, mannā un cukura. Tā ir ātri, vienkārši pagatavojama un garšo debešķīgi. Bet studentu ekstra ir pica, kuru reizēm pasūtām, ja esam lielākā kompānijā.”
Laura augstu vērtē mammas rūpes, jo no mājām studente ik reizi dodas prom ar milzīgām somām, kur māmiņa ielikusi kotletes, vistiņu, daudz ko citu. Kopmītnēs ēdiens tikai jāuzsilda.
„Mans lielākais pavārmākslas brīnums ir suši, ko taisīju kopā ar kursabiedrenēm. Suši gatavošana ir aizraujošs pasākums, kurā iesaistīti visi. Domāju – kopmītnēs var izpausties ar gatavošanu, ja vien pieejami produkti. To, ka kopmītnēs zustu pārtika, neesmu pieredzējusi. Nereti pārpratuma pēc kādam gadās no ledusskapja paņemt kaimiņa pilnāko krējuma paciņu, bet tie ir sīkumi. Pērn pieredzējām kuriozu. Dzīvojām pirmajā stāvā un mums vēl nebija ledusskapja. Saldējumu un divus „Cēsu Light” nolikām aiz loga. Bet no rīta sniegā palikušas bija vien pēdas, kas paņēmušas alu un aizgājušas,” ar smaidu atceras jauniete.
Taujāta, ko, viņasprāt, nozīmē studentu kopīgā virtuve, Laura stāsta: „ Tā ir vieta, kurā studenti gatavo ēst, telpu neuztverot par savu, bieži aiz sevis atstājot netīrību. Man nepatīk citu vietā tīrīt.”
Laura atzīst, ka studiju laikā ir mainījušies ēšanas ieradumi – ēdienreizes ir neregulāras: „Mana svarīgākā maltīte ir siltas pusdienas. Brokastīs maizītes un tēja, jo tā man garšo vislabāk.” Vidēji nedēļā jauniete pārtikai izdod desmit latus.
