Pašvaldību atkritumu uzņēmums SIA “ZAAO” īstenojis infrastruktūras modernizācijas projektu reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”. Projekta, kura kopējās izmaksas ir vairāk nekā 483 000 eiro, īstenošanas rezultātā uzstādītas iekārtas, kas palīdz samazināt ietekmi uz vidi un palielina atkritumu reģenerācijas efektivitāti ražošanas procesos. Projekta rezultātā palielinājies atgūto otrreizējo izejvielu sortiments un samazināts energoresursu patēriņš atkritumu apstrādes procesā līdz pat 90 procentiem.
Uzņēmuma projektu vadītājs Mārtiņš Niklass stāsta, ka projektam piesaistīts 153 495 eiro finansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā”, daļu piešķīra valsts, bet lielāko daļu veido uzņēmuma “ZAAO” finansējums un kredītlīdzekļi.
Par šo naudu uzstādīta jauna šķiroto atkritumu ķīpu prese, atkritumu iepakojuma maisu atvērējs un izveidotas četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas. Iekārtu modernizācija balstīta uz pētījumu par dalīto atkritumu apjoma palielināšanos. Statistika rāda, ka tieši no iedzīvotājiem savāktais iepakojums ar katru gadu palielinās. Ja pirms desmit gadiem no iedzīvotājiem tika savākts 20 procentu iepakojuma, pārējais no juridiskajām personām, tagad šis rādītājs jau ir 50 pret 50.
“Jaunā otrreizējo izejvielu ķīpu prese nomainīja iepriekšējo, kas savu darba mūžu jau bija nokalpojusi. Jaunā ir efektīvāka, modernāka, un, tā kā tā ir jauna, nav arī dīkstāvju un remonta izmaksu,” stāsta M. Niklass.
Infrastruktūras uzlabošana ļāvusi izveidot četras jaunas darba vietas pie otrreiz izmantojamo atkritumu šķirošanas līnijas, un tagad kopumā tur vienlaikus jau strādā desmit darbinieku. Tas ļauj palielināt līnijas ātrumu, kas savukārt ļauj konkrētā laika posmā sašķirot četras reizes vairāk otrreiz izmantojamo atkritumu, dodot nozīmīgu elektroenerģijas ietaupījumu. Projekta realizācijas laikā paplašināta telpa, uzlabota ventilācija, apkure.
M.Niklass stāsta, ka jaunās vietas radītas tāpēc, ka pieaug prasības no otrreizējo izejvielu iepircējiem, nākas nošķirot arvien vairāk un vairāk frakciju: “Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem šķirošanas līnija sāka darboties, nošķiroja vien kartonu, papīru, PET pudeles, metālu. Šobrīd nošķirojamo vienību skaits pārsniedz desmit, jo jāšķiro ne tikai pēc materiāliem, bet arī pēc krāsām un citiem parametriem. Patiesībā ar esošajām desmit darba stacijām ir par maz, lai varētu strādāt vēl efektīvāk, bet jaunu ierīkošanai fiziski vairāk nav vietas.”
Lai arī darbs nav pateicīgs, tas joprojām ir un arī paliks roku darbs. M. Niklass gan stāsta, ka pasaulē ir iekārtas, kas šo šķirošanu veic automātiski, taču poligona “Daibe” apjomi ir pārāk mazi, tādiem netiek ražotas automātiskās šķirošanas iekārtas. Šo iekārtu jauda ir tik liela, ka Latvijā pietiktu ar vienu šādu automātiskās šķirošanas rūpnīcu, lai sašķirotu visas valsts savākto otrreiz izmantojamo atkritumu apjomu.
Trešā iekārta, kas iegādāta projekta ietvaros, ir atkritumu iepakojuma maisu atvērējs, kas uzstādīts nešķiroto atkritumu poligonā. Tas ļauj samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu, sadzīves atkritumus nodalot no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem.
M. Niklass stāsta, ka šī iekārta nomainījusi līdz šim darbojošos smalcinātāju, kas daļēji pildīja minēto funkciju, bet ar nedaudz citu darbības principu: “Jaunajai iekārtai ir vairāki pozitīvi ieguvumi. Pirmkārt, bijušo smalcinātāju darbināja dīzeļdegviela, jauno iekārtu – elektroenerģija, kas ļauj par 90 procentiem samazināt enerģijas izmaksas. Otrkārt, atšķirībā no smalcinātāja jaunā iekārta sadzīves atkritumos esošo iepakojumu nesaplēš smalkās frakcijās, un tas ļauj manuāli nošķirot otrreizēji pārstrādājamos atkritumus. Kopumā var teikt, ka minētā projekta ieviešana ļāva modernizēt ražošanas procesu mūsu iespēju robežās.”
Ņemot vērā, ka tērēti arī uzņēmuma līdzekļi, izmantoti kredītlīdzekļi, rodas pamatots jautājums, vai tas neatstās ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas tarifu Ziemeļvidzemē. Uzņēmuma “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane stāsta, ka minētie ieguldījumi tarifu neietekmēs.
Komentāri