Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, investori jau interesējas par šķiedras kaņepju pārstrādes rūpnīcu izveidi Latvijā, skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns.
Latvijā ir vairāki desmiti kaņepju audzētāju, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, laikrakstā “Dienas Bizness” stāsta Indāns, piebilstot, ka šogad kaņepes augot ideāli, pat par 8 centimetriem divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks.
Latvijā 2014.gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 hektāru platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120 hektāru platībā.
Nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par šķiedras kaņepju pārstrādes rūpnīcu izveidi, atklāj Indāns.
Viņš ar nožēlu min, ka Eiropas Parlaments nav atbalstījis LIKA un Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus lauku atbalsta maksājumos kaņepju kultūrai kā CO2 absorbentam. Indāns skaidro, ka kaņepes ir īpašs augs ar vienu no lielākajiem rādītājiem CO2 absorbēšanā, kas ir vairākas reizes lielāks nekā kokiem vai citām kultūrām gada griezumā.
“Šis ir ļoti svarīgs lēmums, jo spēcīgi motivētu zemniekus atkal pievērsties Latvijai vēsturiski tik tradicionālajai kaņepju kultūras audzēšanai. Savukārt kvalitatīvs izejmateriāls stimulētu veselu nišu – šobrīd pasaulē inovāciju un ilgtspējas topā esošo kaņepju produktu izstrādi un ražošanu.” Kā liecina pētījumi, Latvijā ir pateicīga zeme kaņepju audzēšanai, kaņepes šķiedra daudzos rādītājos pārspēj pat, piemēram, Vācijā audzēto.
Pēc LIKA prognozēm, 2016.gadā Latvijā jābūt divām pirmapstrādes rūpnīcām ar pārstrādes jaudu 700 hektāru vai 4200 tonnu stiebriņu katrai, 2017.gadā – 1000 hektāru un 6500 tonnu stiebriņu katrai, kā arī šķiedras pārstrādes rūpnīcai.
NOZARE.LV
Komentāri