Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Kaimiņu pašvaldības izvēlas vienādus simbolus. Vai nejaušība?

Sarmīte Feldmane
00:00
22.12.2015
4
Durvis Edruvai 1

Iebraucot Priekuļos no Cēsu puses, acis piesaista lielas durvis, kurās grezna eglīte un sveiciens Ziemassvētkos. Par vides objektu “Priekuļu Novada Vēstīs” rakstīts: “Atvērtas durvis – šāds simbols turpmāk priecēs Priekuļu novada iedzīvotājus un viesus. Viesmīlība un atvērtība domām, labiem darbiem, notikumiem novadā ir šo durvju – kā sveiciena – ideja. Durvis ir katras mājas vizītkarte, tāpēc tās vienmēr būs laikmetīgas un aktuālas – tās dzīvos laikam un svētkiem līdzi. Kā katrs cilvēks svētkos sapoš savu māju un sētu – tā arī šīs durvis īpašos brīžos piedzīvos dažādas pārvērtības. Savukārt viesus tās uzrunās ar domu – nāc iekšā un iepazīsties!”

Ieraugot priekuliešu atvērtās durvis, pārsteigti bija vecpiebaldzēni. Viņi gatavojas jau piektajam festivālam slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis”. “Tas bija nepatīkams pārsteigums. Šajos gados “Vecpiebalga atver durvis” kļuvis par zīmolu. Kad meklējām festivālam nosaukumu, daudz diskutējām, katru variantu analizējām, meklējām, vai kādam nav kas līdzīgs, jo nerīkojām vienas vasaras pasākumu. Ar Priekuļiem esam kaimiņos, un iznāk tāda muļķīga situācija. Kā var nepainteresēties, kas notiek apkārt,” domās dalās Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja, Vecpiebalgas novada domes deputāte Līva Grudule. Viņai piekrīt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone: “Ir vārdi, saukļi, kas iedzīvojas, un “Vecpiebalga atver durvis” un durvis kā simbols vairs neskan tikai nedēļas garumā Vecpiebalgā. Šos trīs vārdus zina Latvija. Tāpat kaimiņu jaunpiebaldzēnu “Izvēlies Piebalgu!” vai raunēniešu “Rodam Raunas novadā”. Ja jau mēs ko tik oriģinālu esam izdomājuši, ka to paņēmuši Priekuļi, tas apliecina vien to, ka gara gaisma nāk no Piebalgas, kā smejies.”

Par piebaldzēnu pārmetumiem, ka viņu ideja noskatīta, savukārt pārsteigti kaimiņi. “Ideja brieda vairākus gadus. Durvis atvērtas, ienāc. Māja ir tā, kur ieej. Lai radītu svētku sajūtu, tagad tajā ir eglīte, Jāņos būs vainags. Tos ieraugot, saproti, ka ir svētki,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa un uzsver, ka priekulieši nav špikojuši. “Ne reizi neesmu bijusi uz šo festivālu Vecpiebalgā un durvis Vecpiebalgā neesmu redzējusi. Bet mums tās durvis lielākas, pavisam citādas. Jā, nepainteresējāmies, vai Vecpiebalga arī atver durvis. Ko darīt? Pašvaldības jau cita no citas daudz ko paņem, un šādā reizē nav vērts uzmest lūpu. Mums patīk paņemt no kaimiņiem, tādi esam. Darām citādāk nekā citi. Varbūt kādam patīk, kādam ne, bet no iedzīvotājiem saņemam tik daudz pateicību, viņiem patīk. Tās mums nav tikai durvis, tās ir mūsu mājas, kuras svētkos varam izpušķot. Eglītes pušķošana jau arī ir noskatīta. Tad jau kāds var teikt, ka tās arī noskatītas. Pirms katras pilsētas ir uzraksts, kas veidots no burtiem, var uzskatīt, ka ideja paņemta no citiem,” domās dalās Priekuļu novada pašvaldības vadītāja.

Uzzinot, ka vecpiebaldzēniem durvis ir nozīmīgs simbols, pārsteigts ir arī Priekuļu vides objekta autors, mākslinieks Vilnis Kļaviņš. “Domājām, kā stendu, kurā tiek izvietota informācija, pārveidot, lai būtu pievilcīgāks, interesantāks. Spriežot bija dažādas idejas, varētu būt logs, durvis. Vienojāmies, ka tās būs atvērtas durvis, kas aicina ienākt. Pat prātā neienāca, ka šajās durvīs tiks saskatīta kāda cita ideja,” saka mākslinieks un piebilst, ka durvis kā simbolu var lietot katrs. “Lai piebaldzēni neapvainojas. Latvija ir visu mūsu mājas, un mājā ir daudz istabu un daudz durvju. Vienas ved uz Priekuļiem, otras uz Vecpiebalgu. Gan jau ir vēl kādas. Mēs savas durvis atvērām, tās ir vaļā un tādas paliks, kaimiņi savas atver katru vasaru,” viedokli pauž Vilnis Kļaviņš un atzīst, ka nekad nevar pateikt, kā kura ideja, ierosme atnākusi. Savulaik domājis, ka varētu no veciem āmuriem un cirvjiem izgatavot objektu “Koalīcija”. Ideju nerealizējis, uzmetums palicis, bet pēc pāris gadiem ieraudzījis karikatūru – teju tieši tādu kā paša zīmējums. “Ja kāds apspēlēs saulespuķes, vai ideja uzreiz būs noskatīta no Van Goga? Tā var tālu aizdomāties,” bilst mākslinieks.

Piebaldzēni vienīgi cer, ka kaimiņi atvērtās durvis neuzstādīs uz sava novada robežām, tad gan garāmbraucējiem būtu tā dīvaini – vieni aicina: “Vecpiebalga atver durvis”, bet otri durvis atvēruši. “Ir taču Ziemassvētku laiks, priecāsimies. Lai piebaldzēniem viss izdodas, un netur ļaunu prātu. Vērsim durvis un gaidīsim ciemiņus!” saka mākslinieks Vilnis Kļaviņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
127

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi