Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kaimiņa atriebe – pie dzīvokļa griestiem pieliktas “tumbas”

Druva
23:00
01.05.2009
7

Cēsu rajona tiesa

šonedēļ izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu – stāstu par to, ka ne visi kaimiņi māk sadzīvot un veidot attiecības. Citi nolemj kaimiņa ikdienu padarīt neciešamu. Un līdz ar to arī savu.

Kāda pilsētas (Cēsu) centra nama iedzīvotājs policijā vērsies ar sūdzību, ka viņam traucē dzīvot trokšņainie kaimiņi, no kuru augšējā dzīvokļa nāk dažādas skaņas. Tiesā tika skaidrots, ka jau ilgstoši šī situācija ir nemainīga un trokšņi augšējā dzīvoklī traucē prasītājam dzīvot. Tiesā prasītāju pārstāvēja advokāte, kura skaidroja, ka viņas klients nav redzējis trokšņu avotu, bet viņam liekas, ka augšējā stāvā dzīvojošie kaimiņi veļas mazgāšanas mašīnu novietojuši istabā, piedevām izmazgātās drēbes centrifūgā žāvē ar vislielākajiem apgriezieniem. Veļas mašīna radot lielu troksni un vibrāciju. Advokātes klientam esot sajūta, ka augšējā dzīvoklī kāds nodarbojas arī ar sportu. Bieži tiekot pret grīdu mētāta bumba. Skaļi tiekot pārvietotas mēbeles un brīžiem dzirdami dobji būkšķi – tāda skaņa, it kā kāds skaldītu dzīvoklī malku.

Savukārt augšstāva kaimiņiene jau iepriekš policijā bija vērsusies ar iesniegumu, ka apakšā dzīvojošais kaimiņš skaļi klausās mūziku, un tas vairs nav izturams.

Pie abiem kaimiņiem vairākkārt tikusi izsaukta pašvaldības policija, taču viens no interesantākajiem skatiem policijai pavērās vēlā vakara stundā, kad pēc augšējās kaimiņienes izsaukuma policijas darbinieki ieradās apakšējā dzīvoklī. It kā trokšņu nomocītais vīrietis uz krāsns bija uzlicis tabureti, uz tās uzstutējis vēl kastes un pie pašiem dzīvokļa griestiem uzlicis mūzikas centra skaņas pastiprinātājus. Paskaidrojumā policijai rakstījis: „Tas ir darīts speciāli. Nolēmu darīt pretdarbību. Speciāli pie griestiem pieliku tumbas un spēlēju skaļi mūziku, lai arī kaimiņienes dzīvoklī būtu troksnis.” Tiesā gan vīrietis precizēja, ka mūziku slēdzis tikai gadījumos, kad augšējā dzīvoklī parādījušies trokšņi. Teica, ka šādi rīkojies vismaz divus mēnešus, vismaz četras reizes nedēļā ieslēdzot skaļo mūziku.

Cietusī tiesai skaidroja, ka šajā dzīvoklī dzīvojot kopš 1968. gada. Teica, ka veļas mazgājamā mašīna jau desmit gadus atrodas virtuvē un nevis istabā, kā kaimiņš teicis. Arī pa dzīvokli staigā tāpat, kā to darījusi visus iepriekšējos 40 gadus. Cietusī atzina, ka pirms četriem gadiem ar kaimiņu bijusi saruna, kurā viņš teicis, ka augšējo kaimiņu ikdiena liekas pa skaļu. „Viņš teica, ka mans bērns skaļi uzvedoties dzīvoklī, un tas viņam traucējot,” bilda cietusī. Runājot par skaļo mūziku, augšējā dzīvokļa saimniece tiesai skaidroja, ka tā parādījusies jau pagājušā gada nogalē. Sākotnēji nav pievērsusi īpašu uzmanību, bet vēlāk sapratusi, ka mūziku klausās abi kopā ar kaimiņu. Vēlāk, kad kaimiņš izdomājis skandu piestiprināt pie sava dzīvokļa griestiem, viņas dzīvoklī vairs pat nav skanējusi mūzika, bet bijis tikai neciešams troksnis un dzīvokļa grīda no basiem drebējusi. Ar laiku sapratusi, ka kaimiņš pats nemaz nav mājās. Uzlicis mūzikas disku un pats atrodas ārpus mājās.

„Viss bija skaisti mūzikas centrā uzstādīts. Mūzika 20 minūtes skanēja, 10 minūtes bija klusums. Un tā visu dienu. Ar laiku sapratu, ka visu dienu skan viens un tas pats disks. Turklāt vienā konkrētā vietā tas visu laiku ieķeras. Savukārt vakarā bez piecām vienpadsmitos skaļā mūzika vienmēr tiek izslēgta. Reiz, kad aizgāju pie kaimiņa, sapratu, ka paša nemaz nav mājās. Ir bijis, ka mūzika šādā režīmā piektdienas vakarā tiek uzlikta un skan līdz pat svētdienas vakaram,” tiesā skaidroja cietusī.

Tiesā gan kaimiņš noliedz, ka mūziku būtu atskaņojis, kad paša nav mājās. To darījis tikai tad, ja augšējā dzīvoklī parādījušies kādi traucējoši trokšņi. Pieļāva, ka varbūt kādreiz izskrējis uz veikalu, bet mūzika dzīvoklī palikusi skanot.

Cietusī tiesai skaidroja, ka nekad nav veikusi mērķtiecīgu darbību, lai traucētu apakšējā kaimiņa dzīvi. Savukārt tas, ko dara kaimiņš, traucē viņas ikdienai. Mājās nav iespējams ne normāli sarunāties ar ģimenei, ne skatīties televizoru, jo troksnis no apakšstāvā atskaņotās mūzikas ir baiss.

Tiesā savu liecību sniedza arī pašvaldības policijas vecākais inspektors, kurš norādīja, ka bijis izsaukumā kundzes dzīvoklī un pats pārliecinājies, ka mūzikas skaņas, kas nāk no apakšstāva dzīvokļa, ir tiešām ausij netīkamas. „Tā pat īsti vairs nav mūzika, veidojas dobjš troksnis,” tiesā teica liecinieks, sakot, ka tad arī mēģinājis satikt apakšējo kaimiņu, bet viņš vai nu nav bijis mājās, vai nav atvēris dzīvokļa durvis.

Prasītāja advokāte tiesas noslēgumā vien teica, ka abu dzīvokļu īpašniekiem būtu jādomā par skaņas izolāciju. Turklāt būtu vēlams vienoties, kādos laikos tiks mazgāta veļa, lai tas netraucētu apakšējam kaimiņam. „Ja cilvēki izrunātos un saskaņotu darbības, tad domstarpības mazinātos un nebūtu konfliktā jāiesaista arī pašvaldības policija,” sacīja advokāte.

Tiesa nolēma apakšējā dzīvokļa kaimiņu un skaļās mūzikas cienītāju sodīt ar naudas sodu 50 latiem un atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma lietā pēc APK 167. panta par sīko huligānismu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
374
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi