Šis mirklis nav noķerts kādā piejūras ciemā, kā šķiet pirmajā brīdī. Netālu no Raunas kāda pļava izskatās kā ezers ar nelielām saliņām. Var jau būt, ka tas tāds pavasara joks – ja rudens spēj pasauli pārkrāsot, kāpēc gan lai pavasaris nevarētu to pārveidot? Kur reiz bija lauks, tagad ezers, kur mežs – tagad purvs, kur ceļš, paši zināt, kas – kaut kas līdzīgs grāvim ar āliņģiem…
Laikam jau spirgtais pavasara gaiss apdullinājis kaijas un nabaga putni novirzījušies no mākoņu ceļa, salaidušies pļavā. Kurš baltajām ķērcējām iestāstīs, ka zivju tur nav. Ūdens plašums, kāds putniem pienākas, tad jābūt arī visam pārējam.
Bet varbūt… Žēl, nav gan dzirdēts, ka kaijas sadarbotos ar Lieldienu Zaķi. Varbūt Raunas pusē jaunas tradīcijas.
