Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Kādas krāsas olu nesīs zaķis

Druva
00:00
19.03.2008
38

Lieldienas nav iedomājamas bez krāsotām olām. Pirms gadiem lielākoties saimnieces olas krāsoja vien sīpolu mizās. Kad parādījās košās, ķīmiskās krāsas, tās tika izmēģinātas, nu jau daudzi tās izmanto, lai iegūtu spilgti sarkanas, zilas, zaļas Lieldienu olas. Krāsu piedāvājums ir ļoti plašs. Cēsīs veikalā “Trauki” vien nopērkamas vairāk nekā divdesmit dažādu firmu ražotas olu krāsas. Pirms to lietošanas gan rūpīgi jāizlasa pamācība.

“Ir krāsu pulveri, tabletes, krītiņi, ar kuriem uz olas var uzzīmēt, ko vien vēlas. Var iegādāties komplektu, kurā ir gan krāsa, gan aplikācijas – zaķu ausis, seja, galda karte – ko var uzlīmēt uz olas. Bērniem interesantai nodarbei patiks novelkamās bildītes, kuras var uzlīmēt uz olām,” stāsta veikala vadītāja Tamāra Janelsiņa un piebilst, ka, lai ieinteresētu bērnus iesaistīties olu krāsošanā, iespēju tiek piedāvāts ļoti daudz. Dažām krāsu paciņām līdzi ir gumijas cimdi, atliek vien izvārīt olas, traukā sagatavot krāsu un tajā droši iemērkt olu.

“Krāsas ir visdažādākās. Atsevišķi var nopirkt oranžu, zilu, dzeltenu, komplektos ir dažādas elektro krāsas – ļoti spilgtas,” stāsta Tamāra un piebilst, ka pēdējos gados telpu noformēšanai daudzi pērk plastmasas oliņas, kuras arī ir dažādās krāsās. Tās labi izskatās Lieldienu noformējumā. Tāpat kā olu trauciņi ar Lieldienu motīvu vai vāzē zari, kurus rotā zaķi, gaiļi, cāļi, vistas, kā arī tādi pavasara vēstneši kā vardes un bites.

Lieldienu noskaņas radīšanai telpā jādod vaļa fantāzijai. Aizvien iecienītāki kļūst Lieldienu vainagi. Ja Adventes vainagu rotā ar četrām svecēm, tad Lieldienu vainagā spēlējas pavasarīgas krāsas – zaļa, dzeltena. Tajā vieta zaķim, cāļiem, olām.

Lai arī cik spilgtas ir ar ķīmiskām krāsām krāsotās olas, daudzi tomēr priekšroku dod dabiskām krāsvielām, bieži vien ar dabas pastrādāto brīnumu iznāk īsti mākslas darbi.

Sīpolu mizas ir pats populārākais un pieejamākais materiāls. Ar sīpolu mizām var iegūt krāsu no dzeltenas līdz sarkanbrūnai. Krāsa atkarīga no novārījuma koncentrāta. Bērzu lapas krāso olas dzeltenas vai zeltainas. Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Gaiši zilas olas var iegūt no sarkanajiem kāpostiem. Nelielu kāpostu sagriež šķēlēs, pārlej ar ūdeni un vāra vismaz 30 minūtes. Izkāš un ļauj pilnībā atdzist (citādi krāsa neturēsies). Aukstā krāsā liek jau izvārītas olas.

Gaiši dzeltenas olas var iegūt, krāsojot ar ābeles zariņu mizu iekšpusītēm. Ābeles zariņu nomizo, iekšpusītes sakasa katliņā, pārlej ar ūdeni un vāra 30 minūtes. Zili pelēku krāsu dod mellenes, bet olas nedrīkst noslaucīt, jo noslaukās arī krāsa.

Dažādu brūnu toņu olas iznāk, ja sīpolu mizu novārījumam pielej mellenes. Tumši lillā olas var iegūt, vārot karkadē tējas lapās.

Var darīt arī tā – olas liek katlā, pārlej ūdeni, pievieno etiķi. Vāra 15 minūtes kopā ar dabīgām krāsvielām. Olas būs gaiši sarkanas, ja kā krāsvielu izmantos bietes, gaiši dzeltenu krāsu dos apelsīni, citroni, burkāni, spinātu lapas, nātres, kumelītes, ķimenes, dzeltenu – kurkumas saknes, valrieksta mizas , zaļu – zaļie āboli, zilu – violeto kāpostu lapas, bēšu vai brūnu – kafija. Ja olas novārījumā patur ilgāku laiku ledusskapī, tad krāsa būs daudz spilgtāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
29

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
138

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
454

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi