“Raunas stādu” saimnieki Lāsma un Uldis Riekstiņi nedēļas nogalē aicināja iegriezties Dārza svētkos, lai kopā pabūtu vasaras ziedēšanā.
Apmeklētāji nesteidzīgi izstaigā dārzu, pēta augus, Lāsma un Uldis stāsta par to īpašībām, augšanai piemērotiem apstākļiem. Lāsma atzīst, ka tas nav jāsauc par daiļdārzu vai paraugdārzu. “Tas ir dārznieka dārzs, kurā ne viss ir pareizi, atbilst teorijai. Pazīstu augus, cik tas plats izaugs,cik ātri vai lēni sakuplos. Ja nezina, tad vajag plānot. Man svarīgi, lai visos gadalaikos dārzā ir akcenti,” pastāsta dārza saimniece un uzsver, ka te arī izmēģina puķes, košumkrūmus, kuru stādus tirgo.
Katrs augs jāiepazīst
“Eksperimentēju, ne vienmēr izdodas, nākas arī pārstādīt, dažkārt to nevar izdarīt. Lūk, divas lielas lapegles, kurām blakus hemlokegle. Iestādīta par tuvu, hemlokegle aug lēnāk un plešas. Lai tai pietiktu gaismas, lapeglēm zemākie zari jānoņem. Daži augi sastādīti vietās, kur tiem nevajadzētu augt, vai nu par mitru vai sausu, bet bieži vien tiem tur gluži labi patīk. Tā kā tirgoju stādus, jāzina, kas kur un kā aug, lai uzzinātu, jāeksperimentē,” bilst saimniece.
Apmeklētājiem jautājumu netrūkst gan par smilgām un mētrām, gan hortenzijām, kuru ziedēšana tikai sākusies, gan bērziem un daudziem citiem augiem. “Hortenzijas aizvien ir modes puķe. Ja pareizi sagatavo augsni, un tas ir pats svarīgākais, tad arī izaug skaisti ziedošs krūms,” teic Lāsma.
Kāda apmeklētāju grupa piestājusies pie fuksijas un interesējas, kā to audzēt. “Jāizvēlas šķirne, kas izturīga. Man fuksija pārziemoja verandā. Ir šķirne, kas Kurzemē pārziemo ārā. Tā ir sīkākiem ziediem un lapām. Latvijā vidēji fuksijas nav ziemcietīgas. Dzīvoklī ar centrālo apkuri saglabāt neiznāks, var pagrabā, tikai jāatlapo un, galvenais, nedrīkst pārliet vai iekaltēt,” padomu dod dārzniece.
Apmeklētājiem dažādi jautājumi
Kādam interesentam, kurš ko vairāk grib zināt par koku stādīšanu, viņa iesaka, ka labāk iegādāties stādus, kam augstāka potējuma vieta. Tiesa, lielu koku sarežģītāk aizvest mājās. “Kad stādi, droši nevari zināt, vai izaugs cerētais. Tas atkarīgs no potzara, kā potēts, kādi bijuši augšanas apstākļi. Jauno kociņu var apgrauzt. Augot tas, ko iestādi, mainās, un dārznieks stādu var veidot,” uzsver L.Riekstiņa.
Saruna ar citiem apmeklētājiem ievirzās par augu nosaukumiem. “Raunas stādu” saimniece atgādina, ka ikdienā lietojam ļoti dažādus un arī katrā novadā tie var atšķirties. “Nav tāda parastā bērza, ir āra, purva, dzeltenais un citi. Visi zinām miķelītes, bet botāniski pareizi tās ir ziemasteres, vairākkārt par to esmu strīdējusies ar apmeklētājiem. Atbrauc igauņi vai lietuvieši, tad lietojam tikai latīniskos nosaukumus,” pastāsta L.Riekstiņa.
Nepietiek iestādīt, galvenais ir kopšana
Apmeklētājus pārsteidz augu daudzveidība. Dārzniece uzsver, ka viņas dārzā to ir daudz tāpēc, ka ir stādaudzētava. “Katram pašam jāizvērtē, cik un ko stādīt, jo viss prasa kopšanu. Nav tā, kā varbūt kāds iedomājas – sastādīšu un viss. Augi jākopj, kāds jāapgriež, kāds aiziet bojā, jāstāda vietā, citam piemetas kāda slimība vai paposta kaitēkļi,” atgādina saimniece. Viņa pastāsta, ka, jo vairāk dažādu augu kopā, jo tie cits citu pasargā no kaitēkļiem.
“Jārēķinās, ka ziemā vienmēr kaut kas var izsalt. Pagājušajā daudziem Latvijā izsala Klinškalnu kadiķis. Manam bija 20 gadi, neizturēja, palika caurums, iestādīju eglīti. Ziemā paretinājās dekoratīvo sīpolu stādījumi. Visvairāk augiem nepatika marts, kad naktīs bija mīnus desmit grādi, bet dienā siltā saule atlaidināja augsnes virskārtu. Daudzi stāsta, ka izsalušas hortenzijas, man ne,” pieredzē dalās dārzniece.
L.Riekstiņa atzīst, ka šī Latvijai ir atbilstošāka vasara. Iepriekšējos gados karstums augus izmocīja, šovasar sausums gan bija pārbaudījums, jo visu salaistīt dārzā var retais, bet ziedēšanas laikā par mitruma trūkumu īpaši žēloties nevar.
Brauc pēc idejām
Ne viens vien vispirms izstaigā dārzu, uzzina par to, kas iepatīkas, tad dodas uz stādaudzētavu, lai iegādātos. “Te braucu regulāri. Dārzā redzams, kādi augi izaug, ko ar ko sastādīt kopā, lai labi izskatās, lai cits citu izceļ,” pastāsta Anita Tinusa no Ģikšiem. Viņa iegādājusies dažādu krāsu ehinācijas, baltu delfīniju, vējmietiņu un laimiņu. “Redzēju, cik skaists akcents dārzā var būt šis augstais laimiņš,” atklāj Anita un piebilst, ka gribējusi nopirkt Salaspils Botāniskajā dārzā redzēto skaisto, pelēko augu, bet tāda te nav. “Daudzi saka, vai tev vēl vajag, brīžam arī pašai šķiet, ka viss jau ir, bet tad ieraugi arī to, kāds tas būs pēc gadiem, un nevari atturēties,” saka amatiete.
Līdzīgās domās bija arī pārējie, kuri atbraukuši ne tikai no Vidzemes, arī Rīgas, Jūrmalas. Arī daudzi raunēnieši labprāt apmeklēja Riekstiņu dārzu, lai redzētu, kas tajā mainījies, kas jauns.
“Te viss ir tik skaisti. Dārzs mainījies, te ir kā pie māksliniekiem, tik daudz var mācīties un katru gadu ir kas citāds, aizvien kāds jauns stūrītis iekopts,” pārdomas izteic Ilga Andriksone un piebilst, ka pašai jau daudz gadu un visu, ko gribētos, nevarēs īstenot. “Dārza svētkos vienmēr ir jauka noskaņa. Saimnieki izvadā pa dārzu, visu izstāsta,” uzsver raunēniete Alda Raiskuma.
Solveiga Pelše uz Dārza svētkiem atnākusi ar savējiem no Rīgas. “Te var iegūt idejas. Cik bieži nav tā, ka nopērc kādu podu un tad skraidi pa dārzu, nesaprotot, kur stādīt. Man patīk tie noslēptie stūrīši, kur var ēnā piesēst. Dīķmala ir ļoti mainījusies,” iespaidos dalās raunēniete.
Saimniece Lāsma Riekstiņa atzīst, ka dārzniekam ir svarīgi noķert mirkli, apstāties un pašam pabaudīt vasaras ziedēšanu. Viņa uzsver, ka tādus svētkus var sarīkot tikai kopā ar draugiem un radiem.
Komentāri