“Skaļupes” mājas pagastā ir īpašas. Savulaik tajās dzīvoja tikai tie, kuri strādāja tagadējā rehabilitācijas centrā. Tā bija savdabīga vide – blakus viens otram dzīvoja un strādāja. Tagad skaļupieši atceras – dzīvojuši kā liela ģimene. Ne tikai cits par citi visu zinājuši, bet kopā svinētas visas jubilejas, bērni auguši draudzīgā pulciņā, vienmēr kādai mammai bija brīdis viņus pieskatīt. Ja kāda saimniece pagatavoja kaut ko garšīgu, allaž tika pacienāti arī kaimiņi. “Par mums jau brīnījās arī senāk, kā varam te dzīvot, vai nav garlaicīgi mežā. Kā var būt garlaicīgi, te taču dzīvojam. Te ir mūsu mājas,” saka Lidija Frolova un piebilst, ka tik ilgus gadus, blakus dzīvojot, kaimiņi kļuvuši jau kā radinieki.
“Skaļupes 2” un “Skaļupes 3” celtas pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. 55 dzīvokļos puse vēl ir vecie kaimiņi, vairāki blakus dzīvojuši arī mājā “Skaļupes”, kas atrodas rehabilitācijas centra teritorijā. Pēdējos gados meža ieskauto Gaujmalu dzīvošanai izvēlējušās vairākas ģimenes, kuras te nopirkušas dzīvokļus. Vairāki lielākoties atbrauc brīvdienās, jo strādā citur.
Par to, kā klājas kaimiņiem, vislabāk zina Biruta Dreimane. Viņa strādā veikalā. Te iegriežas katrs. Biruta dzīvo “Skaļupēs 3”, kopš to uzcēla, bet par skaļupieti sevi dēvē no 1977. gada.
Piecus gadus Biruta Dreimane bija dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības “Skaļupes”, kuru veidoja divu māju dzīvokļu saimnieki, pārvaldniece. “Paši dzīvojam, pašiem arī jārūpējas par savu māju. Nebija grūti vienoties, ka jāmaina jumts. Bet, kad centrs atteicās apsildīt mūsu namus, bija pašiem jādomā, kā uzcelt katlu māju,” stāsta Biruta. Laika gaitā līdz ar kaimiņu maiņu puse iedzīvotāju bija kooperatīva biedri, puse ne. Paši vien uzbūvēt katlu māju nevarēja, tika meklētas iespējas, šajā reizē vienoties par kredīta ņemšanu neizdevās, tāpēc māju apsaimniekošanai tika izraudzīta firma “Cel tik”. Tā arī uzbūvēja katlu māju, bet skaļupieši dažādu iemeslu dēļ no apsaimniekotājiem atteicās. Dzīvokļu kooperatīva darbība ir apturēta, varbūt tiks atjaunota. Pagaidām par to, lai viss būtu kārtībā, gādā cita firma.
“Iedzīvotājus interesē, lai mājā būtu kārtība un mazāki maksājumi. Kā būs turpmāk, rādīs laiks,” saka Biruta Dreimane.
Kaimiņi vairākkārt pārrunājuši, ka vajadzētu izmantot ES iespējas un māju siltināt. Daudz jau izdarīts – caurules apmainītas, stāvvadi jauni, kad cēla katlu māju, nomainīja ūdensvadus. Dzīvokļi ir silti, bet gāze nav lēta.
Katrai mājai ir sētnieks. Vizma Driļevska un Velta Vīksne arī ir kaimiņienes, savu māju apkārtnē zina katru stūrīti. Gādāt, lai apkārtne būtu tīra, ir viņu sirdslieta. Sestdienas talkā visiem kopā atlika sakopt
vien tālākās vietas.
“Tagad kopā vairs tikai talkās strādājam,” atzīst Lidija un uzsver- ja gadās kāda problēma, vienmēr pie kaimiņiem var iet pēc padoma. Jaunie kaimiņi gan neesot tik atvērti, bet vecie taču kopā pudu sāls izēduši.
No pavasara līdz rudenim kaimiņu satikšanās vieta ir dārziņos. “Visiem vecajiem ir dārziņi. Ejam cita pie citas, vērtējam, kāda kurai puķe uzziedējusi, maināmies sēklām, stādiem,” stāsta Lidija, bet Biruta uzsver, ka labas kaimiņu attiecības visos laikos ir bijusi vērtība. “Ja kaimiņiem jāiet garām un nevar labdienu padot, kas tā par dzīvi,” tā Biruta.
Komentāri