Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Kā kadiķītis spīvs

Druva
00:00
21.02.2009
2
200902202006525302

Ar šādu virsrakstu nācis klajā cēsnieces Agras Dages dzejoļu krājums. Tā ietērps īpatnējs – uz balta vāka grūti salasāms virsraksts, bet melnā raksta rinda “Kam Tava sirds, ja tā nav Latvijai” vijas vertikāli pāri tam.

Šis ir otrais A. Dages dzejoļu krājums. Tā izdošanu finansējušas Austrālijas divas latviešu ģimenes – Aina un Jānis Vējiņi un Māra un Goga Timermaņi. Bet izdošanu ierosinājis publicists, Latvijas radio žurnālists Atis Skalbergs.

Grāmatas priekšvārdā A. Skalbergs raksta: “Agra Dage vēlas iedegt liesmu tavās krūtīs, atraisīt tavu degsmi, cīņas garu, pacelt cilvēka alkas, enerģiju, prātu un jūtas kopējam mērķim Latvijas labā.”

Grāmatu patiesi ir prieks turēt rokās savdabīgā iesējuma un mākslinieciskā noformējuma dēļ. Ilustrāciju autori, mākslinieki ir Līga un Rihards Delveri, Ieva Nagliņa un Svens Neilands.

Dzejoļus atlasījusi un sakārtojusi autores meita Ivonna Bredovska.

Pirmajā lapā “Veltījums” J. Vējiņš raksta, ka grāmata ir kā dāvana “Latvijai tās deviņdesmitajā gadadienā. Mēs, izdevēji, šo grāmatu dāvinām Latvijas pamatskolām, vidusskolām un arī visām augstākajām mācību iestādēm. Tās tiek dāvātas arī Nacionālajai bibliotēkai izplatīšanai citām Latvijas bibliotēkām. Arī Latvijas bruņotie spēki netiek aizmirsti – grāmatas nokļūs arī viņu bibliotēkās.”

“Kā kadiķītis spīvs” ir pieejama interesentiem Cēsu centrālajā bibliotēkā, un, tā kā tirāža ievērojami liela – 3500, iespējams, ka to var iegādāties “L Grāmata”, Elijas ielā 17, Rīgā.

Par sevi dzejniece Agra Dage saka: “Pirmo reizi es piedzimu Kurzemes Talsos 1931. gada 7. novembrī. Tas bija sen, un nu jau esmu vecenīte… Otro reizi piedzimu pie Gaujas, Cēsīs. Tā mana sirds ir pārdalīta, viena puse – Kurzemei, otra – Vidzemei. Bet visa sirds, lai arī cik reižu vēl piedzimtu, pieder tikai Latvijai.”

Agras tēvs – Žanis Sūniņš, bijis gleznotājs, radinieks labi pazīstamajam māksliniekam Kārlim Sūniņam, un Agra no tēva mantojusi mākslinieciskos dotumus. Kad viņa nonāca Cēsīs, strādāja par māksliniecisko noformētāju, spēlēja Cēsu Tautas teātrī, ļoti jūsmoja par Cēsu apkārtnes skaisto dabu, iemūžināja to savos darbos un labprāt dāvināja sev tuviem cilvēkiem. Rakstīja dzejoļus. Laiku pa laikam tos varēja lasīt presē, un tad 1996. gadā parādījās viņas pirmā grāmatiņa “Savai zemītei” ar tēva Ž. Sūniņa ilustrācijām. (Tā bija kultūras biedrības “Harmonija” otra izdotā grāmata pēc Evas Dortānes “Sasaukšanās”.) Jau nākamajā – 1997. gadā “Harmonijas” Cēsu novada literātu kopkrājumā “Man vārds ir uz mēles” ir atkal jauni A. Dages desmit dzejoļi. Drīz pēc tam viņas sadarbība ar Cēsu literātiem pārtrūka, bet dzejoļus periodiski dzirdējām A. Skalberga Latvijas radio 1. programmas publicistiskajos raidījumos aktiera Imanta Skrastiņa lasījumā. A. Dage tagad nedzīvo Cēsīs, ir pārcēlusies pie meitas Ivonnas Kurzemes pusē. Slimības dēļ nepiedalījās arī savas jaunākās grāmatas atvēršanas svētkos, kas notika aizvadītā gada nogalē Kuģniecības muzejā Rīgā.

Krājumā ir dzejoļi, kas veltīti Agras tuviniekiem: tēvam, mātei, vectēvam, tuviem cilvēkiem – Valdemāram Ancītim un Verai Gribačai. Ļoti daudz skaistu dabas dzejoļu, kas apliecina autores spējas “saprast puķu un koku valodu”, atklāt Latvijas dabas krāšņumu visos gadalaikos. “Tu prasi, kur tā brīnumzeme, Kur staru strēles sirdi skar? Nekur nav tāda pavasara. Tik dzimtenē to redzēt var.”

Vai “vasara kā ziedošs kuģis ar zaļām jūdzēm saulē tiecas”.

Bet tad nāk laiks, kad “Pļavās klusi izzūd ziedi. Kur tie aizzied? Saulei līdz? Laukos, mežos atnāk rudens, Manī, tevī ierakstīts.”

Kādi tik ziedi neparādās Agras dzejā! Tur madaras, pīpenes, magones, gundegas, naktsvijoles, saulpurenes, rozes, rudzupuķes un vēl , un vēl!

Gandrīz visi Latvijas koki te šalc: ozols un liepa, egle un kadiķis, mežābele un ieva, bērzs, kārkls, alksnis un lazda. Ir laiks, kad “Meklē saules pēdas stars. Neatrod – viss ziemas miegā. Tikai ledus lāmas mirdz, Pumpuri vēl dus zem sniega.”

Ir dzejoļi, kur autore raksta par savu tautu, valodu, valsti. Bet mīlestība sākas ar tēva sētu. “Kas dārgāks pasaulē ir bijis, Kā tēva sēta, tēva nams? Zem vecām ābelēm te gāja Mans vectēvs, balti ziedēdams.”

Patriotiskie dzejoļi galvenokārt beigu nodaļā, kur runāts par trešo Atmodu, 18. novembri, Brīvības pieminekli. Formas ziņā gan šie darbi nešķiet tik izstrādāti kā iepriekš minētie, vietām pazib jau dzirdētas frāzes.

Ir vērts izlasīt A. Dages krājumu “Kā kadiķītis spīvs”. Labāk sapratīsim savas tautas likteni, “gara spēku, kas tautas dziesmā iedziedāts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
32

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi