Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Kā dalīt naudu – lauksaimniecībai, laukiem vai cilvēkiem?

Druva
23:00
24.10.2006

Mazo saimniecību kopēji prasa pārskatīt nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda atbalsta nosacījumus laukiem un lauksaimniecībai. Nītaures, Jaunpiebalgas un vairāku citu pagastu saimnieki uzskata, ka tiek lobēta lielražošana, ievērojami samazinot atbalstu sīkajiem un mazajiem zemniekiem, kas veido lauku vidi un saglabā Latvijā raksturīgo dzīvesveidu.

Par to, kādēļ vairākos atbalsta veidos mainīta politika, kuru līdz šim par labu atzinuši nelielo saimniecību īpašnieki, saruna ar Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktoru Induli Āboliņu.

–Viens no atbalsta veidiem, par kura samazināšanu uztraucas visvairāk, ir maksājums par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos.

-Gatavojoties šim programmēšanas periodam, atbilstoši ES budžeta finansējuma sadales nosacījumiem, lauku attīstības plāna pasākumiem bija novirzīta būtiska summa, apmēram 410 miljoni eiro. Šo naudu varēja izmantot ierobežotam pasākumu skaita: saimniekošanai mazāk labvēlīgos apvidos (MLA), standartu sasniegšanai, priekšlaicīgai pensionēšanai, daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai un kooperācijas veicināšanai. MLA bija veids, kā atbalstu varēja iedot iespējami plašākam lauksaimnieku lokam. Tas bija pareizs lēmums, un veicināja Latvijas lauku atkopšanos un sakārtošanos. Gan MLA, gan atbalsts daļēji naturālām saimniecībām ir devis stimulu lauku iedzīvotājiem. Tas ir acīmredzami.

Nākamajā finansēšanas periodā situācija ir būtiski mainījusies. Latvijai ir daudz lielāka brīvība izlemjot, kur naudu novirzīt. Tika pieņemts lēmums būtiskāku finansējuma daļu iedalīt projektveidīgiem pasākumiem – tehnikas iegādei, būvniecībai, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai, kas vispār bija nenosegts lauks. Tās ir aktivitātes, kas rada darba vietas, kas nodrošina ienākumus no sava darba. Vienalga, vai tā ir lauksaimniecības produktu ražošana, vai sekmīgs nelauksaimnieciskās darbības uzņēmums, ieguldot līdzekļus iekārtās un tehnikā, tiek iegūts ilglaicīgs efekts.

MLA ir īslaicīgs efekts. Protams, tajā gadā, kad maksājums ir, cilvēkiem tiek atvieglota dzīve, atrisinātas dažas problēmas. Ļoti bieži naudiņu izlieto bērnu palaišanai uz skolu vai citu sadzīves problēmu risināšanai. Tas nav nekas slikts, bet maksājumam nav ilglaicīgas atdeves. Jaunas darba vietas no tā nerodas. Pilnu tekstu lasiet drukātajā „Druvā”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
6

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi