Ikvienā ģimenē šobrīd aktuāls jautājums ir apdomīga naudas tērēšana. Kā ilgāk naudiņu paturēt makā un kā mēneša beigās nepalikt ar kurkstošu vēderu? Ar kredītkarti neiepērkas
Divu bērnu mamma Luīze Bērziņa atzīst, ka naudu cenšas tērēt apdomīgi. Īpaši tagad, kad jādomā gan par pirmklasnieka Rūda, gan četrgadīgās Karlīnes vajadzībām.
„Tas, ko esmu iemācījusies – neiepirkties veikalos ar kredītkarti. Esmu izrēķinājusi, cik daudz naudas vienā nedēļā drīkstam iztērēt, un šo konkrēto naudas summu nedēļas sākumā noņemu no kredītkartes. Ir taču sen zināma patiesība – naudai patīk, ka to skaita. Tā arī es iepērkos, tikai maksājot banknotēs un monētās. Tādā veidā visu laiku kontrolēju, cik daudz naudas makā paliek. Noteikti nedēļas sākumā iepērkos arī apdomīgāk, lai neveidojas situācija, ka pirmdien, otrdien iztērēts viss nedēļas budžets. Domāju, ka lielākā nelaime mūsdienu sabiedrībā tā arī ir, ka, iepērkoties ar kredītkartēm, pat nejūtam, pa kuru laiku nauda pazūd. Ne velti saka, nauda kūst, un kā tai nekust, ja to pat reāli nepaturam rokās un nesekojam līdzi tās plūsmai,” padomā dalās Luīze un nenoliedz, ka vispirms ģimenē ar visu nepieciešamo tiek apgādāti bērni un tikai pēcāk paliek mammas un tēta vajadzības.
„Tādēļ jau esam vecāki, lai vispirms parūpētos par bērnu labklājību. Esmu izrēķinājusi un zinu, ka, piemēram, aprīlī bērniem jānopērk pavasara vējjakas, maijā pirkšu vasaras apavus, jūnijā būs atkal citas vajadzības. Esmu izrēķinājusi tā, lai katru mēnesi varētu bērniem atļauties kaut ko nopirkt. Ja ne apģērbu, tad kādu jauku spēli vai rotaļlietu,” stāsta divu bērnu māmiņa. Jāveido uzkrājumi
Naudas plānošanas centra eksperti pārliecināti, ka personīgā budžeta plānošana jāveic ikvienai ģimenei, neatkarīgi no tās kopējiem ienākumiem un cilvēku skaita. Eksperti iesaka ģimenes budžetu plānot uzreiz visam gadam, tā jau iepriekš paredzot mēnešus, kad būs lielāki izdevumi. Laikus apzinot šos tēriņus, jācenšas atlicināt naudu un veidot uzkrājumus tajos mēnešos, kuros nav paredzēti papildu izdevumi.
Naudas plānošanas centra eksperts, AS ”GE Money” valdes loceklis Viktors Toropovs saka: “Šāda ilgtermiņa plānošana un uzkrājumu veidošana saudzēs ģimenes budžetu laikā, kad gaidāmi lielāki tēriņi, piemēram, 1.septembrī vai Ziemassvētkos, un izlīdzinās izdevumus gada laikā, lai atsevišķos mēnešos nebūtu nepieciešamības, piemēram, ņemt avansu.”
Taču budžetu plānot eksperti iesaka arī īstermiņā, kas parasti ir viens mēnesis. Galvenais mērķis un uzdevums – sekot līdzi, lai ikmēneša ienākumi nepārsniegtu ikmēneša izdevumus.
“Īstermiņa personīgā budžeta plānošanu var iedalīt četros soļos – vispirms jāizveido budžeta plānošanas tabula, kurā uzskaitīt visus ikmēneša ienākumus un izdevumus. Tad rūpīgi jāuzskaita visi ģimenes ienākumu avoti un jāaprēķina kopējie mēneša ienākumi, kas ļaus gūt priekšstatu par to, cik daudz mēnesī ģimene var konkrētām lietām tērēt. Trešais solis – jāpieraksta, cik mēnesī plānots izdot obligātajiem maksājumiem un ikdienas tēriņiem. Savukārt pēc rēķinu nomaksas un dažādu pakalpojumu un preču iegādes jāaprēķina, cik naudas reāli iztērēts – tas sniegs priekšstatu, kādu summu ģimene ik mēnesi tērē. Beidzamais – mēneša beigās-, pēc visu ikmēneša izdevumu un ienākumu uzskaitīšanas jāveic izvērtēšana. Un pašiem neko no tēriņiem nevajadzētu slēpt, jo šie izdevumi tik un tā vēlāk būs jūtami, bet priekšstats par budžetu būs nepilnīgs,” stāsta V.Toropovs un turpina: “Ienākumu un izdevumu izvērtēšana dos iespēju saprast, cik daudz līdzekļu no ienākumiem nepieciešams, piemēram, obligāto maksājumu veikšanai, kā arī, cik iespējams atlicināt, piemēram, dzimšanas dienas nosvinēšanai vai uzkrājumu veidošanai.”
Eksperti uzsver, ja, aizpildot tabulu, nākas secināt, ka ģimenes izdevumi pārsniedz ienākumus, rūpīgi jāizanalizē izdevumi un jāpārdomā iepirkšanās paradumi – no kuriem tēriņiem varētu atteikties, kurus pakalpojumus un preces varētu iegādāties par zemāku cenu.
Savukārt, par ilgtermiņa personīgā budžeta plānošanu eksperts saka – vispirms jānosaka finanšu mērķi, piemēram, nepieciešamie uzkrājumi atvaļinājumam, mājai, bērnu izglītībai, pārkvalifikācijai un jāapzinās, ka ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nepieciešams atteikties no dažādiem īstermiņa izdevumiem. Tad noteikti jāveido uzkrājumi nebaltām dienām, tā rūpējoties, lai ģimenes locekļi būtu pasargāti no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām, piemēram, darba zaudēšanas vai pēkšņas slimības. Eksperts iesaka uzkrājumiem atlikt aptuveni desmit procentus no ikmēneša ienākumiem, tomēr var sākt uzkrāt arī ar daudz mazāku naudas summu, tikai jādisciplinē sevi to darīt katru mēnesi. Vajadzētu sekot līdzi arī tam, lai ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40 procentus no ikmēneša ienākumiem. Kā arī jāatceras, ka visi svarīgākie dzīves notikumi – studijas, bērna piedzimšana, laulības, pārcelšanās uz citu dzīvesvietu – ir saistīti arī ar izmaiņām budžetā. Tādēļ emocionālā komforta dēļ ir vērts tiem gatavoties un plānot izdevumus jau laikus!
“Neiztikt arī bez tā, ka būtu jāseko līdzi makroekonomiskajai situācijai valstī – cenu kāpumam, inflācijai, jo, līdztekus šīm izmaiņām, būs nepieciešams pārskatīt arī naudas tērēšanas paradumus un mainīt prioritātes,” tā V.Toropovs.
Komentāri