Uz tikšanos ar lasītājiem rakstnieks Andris Kolbergs Cēsīs ieradās ar grāmatu pakām. Jau labu laiku viņš nodarbojas ar izdevējdarbību un savus gara darbus izdod ar fonda AKA Jūrmalā zīmolu. ”Grāmatu uzrakstīt var, iespiest var, pārdot gandrīz var, bet saņemt autora honorāru no izdevniecības ir problemātiski, tāpēc jārīkojas pašam,” rakstnieku dzīves aizkulises atklāja A. Kolbergs.
Par lasītāju pieprasītu grāmatu kļuvis samērā nesen klajā nākušais biezais ceļvedis ”Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Rīgu”. Patiesībā vēsturisks stāstījums ar detektīvelementiem. Grāmata jau piedzīvoja atkārtotu metienu, kad tikšanās laikā Cēsīs to iztirzāja centrālās bibliotēkas sarīkojumā ”Atvērsim grāmatu kopā”.
A. Kolbergs, kurš visvairāk pazīstams kā detektīvžanra meistars, nu pievērsies aprakstiem par pilsētu vēsturi. ”Palasīju, kādus ceļvežus sacerējuši tā saucamie profesionāļi, un sapratu, ka manas zināšanas par Rīgu ir dziļākas,” pievēršanos jaunam žanram skaidroja rakstnieks. Par pirmo šādu grāmatu ”Rīga kājāmgājējiem” autors teic, ka svarīgākais bijis izdomāt piegājienu teksta interesantākai veidošanai. Tālāk esot gājis kā pa diedziņu. Viņaprāt, jebkura grāmata, lai kādā žanrā uzrakstīta, ir un paliek par dzīvi. ”Tā sēž manī, tik jādabū ārā. Pēc gadiem trim par Rīgu un Jūrmalu nāksies rakstīt jaunu ceļvedi, jo nācijas nostāja pret vēsturi mainās,” pasmīnēja autors.
To viesis sacīja, domādams arī dokumentālo romānu ”Pēterbaznīca deg”, kas izdevniecībā AKA Jūrmalā izdots pirms diviem gadiem. Tiesa, grāmatai par galveno likts cits autors – Atis Freināts, kura 40. gados, kara laikā rakstītais manuskripts – 21 klade un sešas burtnīcas – Andra Kolberga rokās nonācis 21. gadsimtā. Ar lielu entuziasmu balēt sākušais rokraksts atšifrēts un rediģēts. A. Kolbergs rakstījis arī komentārus, un viens no tiem ir par to, ka A.Freināta atstātās dokumentālās liecības liek mainīt vairāk nekā 65 gadu vecu notikumu interpretāciju. Kaut vai par to, kurš karaspēks trāpīja Pēterbaznīcas tornī un lika tam degt. Var tikai apsveikt A. Kolbergu, ka rakstniekam, kurš cienīts kā veikls detektīvsižetu pinējs, dzīve piespēlējusi rakt īstā vēstures detektīvā.
Pie tam tas noticis laikā, par kuru A. Kolbergs 2005. gadā teicis: ”Savas grāmatas ”Patiesi stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu” prezentācijā sakot, ka tā būs mana pēdējā grāmata, es neliekuļoju. Man tobrīd bija pamats tā domāt, būt pārliecinātam.” Pēc tam nāca viņa majestāte – gadījums ar gaismā izvilkto manuskriptu. A.Kolbergs: ”Dziestošos burtus un ķeburaino rokrakstu šifrēju kā dulls – septiņas dienas nedēļā pa astoņām stundām.”
Pašlaik izdošanai sagatavotā autora jaunākā grāmata ”Sarkans automobilis melnā naktī” ir lasītājiem ierastajā detektīvžanrā. Tajā šķetināta problēma, kur un kā pazūd bērni. Grāmata vēl pirms izdošanas iedota izlasīt, Kolbergaprāt, pašlaik izcilākajām kritiķim Guntim Berelim, kurš sacerējumu atzinis par labu. ”Protams, dažas blusas viņš bija atradis,” kritiķa rūpību apsveica viesis. Rakstnieka fani, kas bija tikšanās dalībnieku vidū, uzzināja, ka jaunais izdevums grāmatplauktos gan nonāks ap novembra sākumu, laiku, ko profesionāļi novērtējuši par izdevīgu grāmatu tirdzniecībai – vasaras laiskums, kad grāmatas nelasa, ir garām, Ziemassvētku trakums vēl nav pienācis.
Jautāts, kā kļuvis par rakstnieku, A. Kolbergs atļāvās pakoķetēt: ”Kas nu es par rakstnieku!” Un to sacīja vīrs, kuram jau sajucis, cik viņa romānu laisti klajā – 16 vai 17, tās padomju laikā bijušas pirktākās grāmatas, nerunājot nemaz par stāstiem. Viens, ar ko gan viņš bija gatavs palepoties, ka rakstu darbi esot tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Rakstnieks bijis arī pie detektīvžanra autoru asociācijas veidošanas Latvijā un ieņēmis prezidenta amatu, bet šī sabiedriskā rosība esot pagātnē: ”Nenāk klāt jauni detektīvu rakstītāji.” Arī pats, redz, pievērsies vēstures žanram: ”Vēsture ir viens vienīgs detektīvžanrs, pie tam ar neskaidrām beigām”.
Sarunai ar A. Kolbergu trūktu viena būtiska akcenta, ja nepieminētu viņa saistību ar kino. Vairāki romāni uzņemti filmās, autors rakstījis arī scenārijus, viens no jaunākajiem tapis sadarbībā ar filmas ”Rīgas sargi” veidotājiem. ”Par bermontiādi uzrakstīju četrus dažādus scenārijus, bet ne pie viena no tiem filmas veidotāji nav turējušies,” A. Kolbergs sacīja, kritizējot to, ka vēsturiskie fakti un personības mākslas vārdā parādītas krietni sagrozītā gaismā. Arī sajūsma par filmu un 11. novembrī pirmizrādē rīdzinieku celšanās kājās un aplaudēšana tai līdzautoram likusies nepamatota. ”Kino nav smalka māksla. Tur es piekrītu režisoram Arvīdam Krievam,” nojausmu, kā radošais konflikts mutuļojis, deva A. Kolberga sacītais.
Pirms četriem gadiem tapis vēl kāds scenārijs -”Eņģeļu purvs” – filmai par nacionāliem partizāniem, kurus sabiedroto propaganda ilgi pēc kara noturēja mežos. ”Tas ir galēji traģisks un galēji humoristisks stāsts, zināšanai noderētu paaudzēm, kas dzimušas pēc kara. Taču nav naudas, par ko šo filmu uzņemt,” skaidro A. Kolbergs. ”Esmu jau atkāpies, un par naudu scenārija īstenošanai necīnīšos, jo redzu, ka pat tāds kino meistars kā J.Streičs negūst finansētāju ievērību.” Toties tikšanās dalībniekiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par 1940. gada vēlēšanām, kuras scenāriju arī veidojis rakstnieks.
Tikšanās izskaņā, vaicāts, ko cēsniekiem vēl gribētu pavēstīt, A. Kolbergam atbilde tūlīt rokā: ”Ejiet parakstīties par tiesībām tautai atlaist Saeimu!”
Komentāri