Cēsu Valsts ģimnāzijā pulcējās novada un vēsturiskā Cēsu rajona skolu pedagogi, kurus interesēja tēmas, saistītas ar mūsdienu multikulturālo vidi.
Vispirms ģimnāzijas vecāko klašu skolēni – ansambļa un deju kolektīva dalībnieki- ar dziesmām, tautas dejām un personīgo stāju radīja zālē latviskuma, jaunības un patriotiskuma gaisotni.
Latvijā universitāšu mācībspēkus pārstāvēja pedagoģijas docente Staņislava Marsone ar apskatu par to, kas ar laiku būs aizvien vairāk jāņem vērā daudzkultūru pedagoģiskajā vidē. Savukārt Viduslaiku pils tūrisma programmu koordinatore Cēsīs Ieva Kalniņa bija aicināta pedagogiem sniegt idejas, kā veidot mācību darbu saistībā ar vēstures un sabiedriski politiskajām tēmām, prasmīgi pielietojot interpretācijas iespējas.
Diskutablākā tēma, ar kuru sabiedriski politiskajos procesos arvien biežāk sastopas lielvalstis un kas nepaies secen arī mazākām valstīm, ir paplašinātā mediju telpa. Sandra Veinberga, asociētā profesore komunikācijas zinātnē, vakar ieradās Cēsīs, lai pievērstos tēmai par viltus ziņu, angliski – fake news – atpazīšanu mediju telpā, vai tas būtu radio vai televīzija, prese vai interneta vide. Mūsdienu modernos medijus aktīvi lieto ne tikai pieaugušie, arī skolu jaunatne. Mediju zinātniece Sandra Veinberga ar savu uzstāšanos radīja pedagogiem vielu pārdomām, ka dažā ziņā masu mediji pasaulē spējuši kļūt par varu numur viens, nevis ceturto varu, kā to uzskatīja līdz šim. “Tie, kam pieder masu mediji, nosaka procesus,” uzsvēra mediju zinātniece, sniedzot piemērus, kā iespējams manipulēt ar masu apziņu, kā tas noticis pasaulē un atsevišķās valstīs.
Pedagogi, kas piedalījās meistarklasēs “Lietpratības nepieciešamība, orientējoties multikulturālās vides vērtību pasaulē”, saņēma universitāšu pārstāvju informāciju, kas raisīja pārdomas un lika uzdot papildu jautājumus. S.Veinberga uzsvēra, ka ar tā dēvēto “melno žurnālistiku” nodarbojas divas valstis – Krievija un Ķīna -, bet melu kampaņu netrūkst arī citur pasaulē. Manipulēšanas iespējas ar sabiedrību izmanto arī Latvijā. Šie procesi ienākuši visās jomās. “Vienmēr uzmanieties no izlasītā internetā, ja tas īpaši satrauc vai pārsteidz. Tā sauktā māte Google ir gudra, bet ne vienmēr,” uzsvēra Sandra Veinberga, liekot domāt, ka internetā viltus ziņas izplatās ātri.
Lietpratība masu mediju lietošanā, pēc profesores domām, jāmāca jau bērniem bērnudārzā. Tā ir paaudze, kas ar interneta starpniecību masu medijus patērē jau ļoti agrā vecumā. Šo auditoriju ar puspatiesībām, viltus informāciju var ietekmēt diezgan ātri. “Lētticība ir augsne, kas vairo viltus ziņas,” tā pedagogus informēja mediju speciāliste S.Veinberga un piebilda, ka pasaulē ir daudz patiesības teoriju un arī melu teoriju. Viltus ziņas tiek veidotas tik meistarīgi, ka cilvēki pēc tām nevar noticēt patiesībai. Piemēriem profesore izmantoja ārvalstu mediju centienus ietekmēt prezidenta vēlēšanas Amerikā un Francijā. Mediju speciāliste analizēja, kāpēc viltus ziņas ASV panāca Hilarijas Klintones neievēlēšanu prezidenta amatā, bet Francijā Marija Lepēna nekļuva par prezidenti, kā to labprāt būtu redzējusi Krievija.
Semināra dalībniekiem Cēsīs, apgūstot lietpratības prasmes, spēju orientēties multikulturālajā mediju vidē, skaidroja, ka lietpratīgi lietotāji var ņemt pārsvaru pār viltus ziņu izplatītājiem masu medijos. Tas Latvijā ar laiku būs atkarīgs no cilvēku lietpratības – atšķirt žurnālistu cilvēcīgu kļūdīšanos un steigā izplatītas neprecīzas ziņas no viltus ziņām. Šeit arī tika minēts piemērs. Latvijas Televīzijas ziņās tika pārraidīts ārzemju zinātnieka izteikums konferencē, ka Latvijā ražotais produkts “Selgas vafeles” satur nepieļaujami daudz kaitīgās vielas – transtaukskābi. Žurnālisti par to brīnījās, bet jokaino faktu nepārbaudīja, to tūlīt pārraidīja ziņās. Tas radīja sašutumu sabiedrībā, vafeles vairs nepirka, uzņēmums piedzīvoja krīzi. Kad notika faktu pārbaude, atklājās, ka ārzemju profesors ir kļūdījies, apvainojot uzņēmumu Latvijā. Viņš atvainojās, un televīzija rādīja, kā profesors ēd “Selgas vafeles”, tās slavējot. Taču Latvijā šo produktu vairs nepieprasīja, ražošanas līnija bija jāapstādina.
Semināra dalībnieki, vēloties noskaidrot, kuriem interneta portāliem Latvijā varēs uzticēties visvairāk, it sevišķi laikā, kad tuvosies Saeimas vēlēšanas un sāksies cīņas par varu, profesore S. Veinberga norādīja uz portālu lsm.lv (Latvijas Sabiedriskie mediji).
Tikšanās ar zinātniekiem, dažādu jomu speciālistiem Cēsu Valsts ģimnāzija, tās metodiskais centrs, kuru vada pedagoģe Dace Baltiņa, rīkoja ne pirmo gadu. Ģimnāzija kā metodiskais centrs savu iniciatīvu – atzītiem augstskolu mācībspēkiem Cēsīs uzstāties pedagogu auditorijai, bet pieredzes bagātiem skolotājiem sniegt kolēģiem meistarklases – cer turpināt. Semināra organizatore Dace Baltiņa aicināja skolu pārstāvjus izrādīt interesi semināra satura veidošanā, piesakot nākamās aktuālās tēmas.
Komentāri