Lai diskutētu par aktualitātēm drošības un kārtības jautājumos, „Druva” uz sarunu aicināja Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi, Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Gobu un Cēsu domes izpilddirektoru Jāni Rozenbergu.
– Vai Cēsis un rajons ir drošs?
V. Sviķis: – Domāju, ka Cēsis ir samērā droša pilsēta. Protams, nedēļas nogalēs varbūt nav patīkami atrasties dažās konkrētās vietās, piemēram, pie klubiem. Nepatīkami var būt doties garām šīm vietām, kad pasākumi beidzas. Lielākoties konfliktsituācijas notiek starp uzdzīves dalībniekiem, tomēr ir gadījumi, kad aplaupīti tiek garāmgājēji. Mēdz notikt dažādi incidenti, kautiņi. Ir apgāzti puķupodi, izsistas laternas. Jā, izsaukumu ir daudz, bet kopumā uzskatu, ka pilsēta ir droša.
J. Goba: – Pirmkārt, drošība ir kārtība uz ielām. Cilvēki vēlas kārtību. Vēlas justies droši – lai, no darba mājās nākot, būtu gaišas ielas, lai būtu policijas klātbūtne. Otrkārt, cilvēki grib būt pārliecināti par savas mantas drošību – lai drošībā būtu uz ielas atstāta mašīna un nepieskatīta māja.
Diemžēl arī šogad ir notikušas laupīšanas un zagšanas spēļu zālēs, lauku mājās, dzīvokļos. Ir arī mantas bojāšanas gadījumi. Nepatīkami, ka automašīnu zādzību skaita ziņā Vidzemē esam pirmajā vietā. Kopumā pēc uzsākto kriminālprocesu skaita gada deviņos mēnešos Cēsu rajons ir piektajā vietā Latvijā, taču jāņem vērā, ka rajona teritorija ir liela, cauri tai ved arī lielie autoceļi. Protokolu skaits par dažādiem pārkāpumiem ir pieaudzis, taču tas parāda ne tikai problēmas, bet arī to, ka policija ir strādājusi vairāk. Protams, strādāt vienmēr var vēl labāk. Mēs analizējam kļūdas un cenšamies uzlabot darbu.
Cēsis nokļuva lielu soli priekšā citām pilsētām, izveidojot pašvaldības policiju. Tas ir būtisks ieguldījums pilsētnieku drošībai. Tiek atslogota arī Valsts policija, kurai būtu grūti nodrošināt 12darbiniekus tieši Cēsu sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Cēsu rajona pārvaldē ir 24 iecirkņu inspektori, no kuriem astoņi strādā pilsētas iecirknī. – Kā Cēsu nakts dzīvi, arī kautiņus un problēmas nakts klubos, vērtē pilsētas dome?
J. Rozenbergs: – Apdzīvotās vietās, īpaši jau pilsētās, rajonu centros nakts dzīve būs. Tā nav nosodāma. Klubi ir legāls bizness, tāpat kā
azartspēles, bet jautājums ir par izpildījumu un kvalitāti. Patlaban šim jautājumam ir pievērsts vairāk uzmanības. Pašvaldības policija kontrolē, lai nakts klubos neatrastos nepilngadīgie, turklāt arī citas valsts iestādes pēdējo nedēļu laikā vairākkārt veikušas pārbaudes nakts klubos.
Ļoti būtiska ir sadarbība starp valsts un pašvaldības policiju kārtības nodrošināšanā. Notiek kopīgas patruļas, reidi, kopā tiek strādāts pasākumos. Pilsētā jau izveidojusies lielo vasaras pasākumu organizēšanas sistēma, sākot no autotransporta novietošanas līdz komunālo pakalpojumu un sabiedriskās drošības jautājumiem. Katru gadu šo darbu vēl pilnveidojam. Šogad Cēsīs notika disko nakts, rallijs. Protams, laukums pēc pasākumiem bija piesārņots, tomēr masveida kautiņu un nekārtību nebija. Pasākuma organizatori papildus līgumiem par apsardzi slēdza līgumu arī ar Valsts policiju par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ārpus pasākuma teritorijas. Organizatoriem bija jānodrošina tualetes un atkritumu konteineri ap pasākumu norises vietu. Tie ir būtiski soļi kārtības virzienā.
J. Goba: – Daudzi pēc darba dodas mājās, noskatās televīzijas ziņas un desmitos iet gulēt, taču nakts dzīve sākas tikai ap pusnakti. Pirmo reizi dodoties cauri pilsētai naktī, cilvēks ir pārsteigts, ka ielās ir daudz ļaužu, ka notiek strīdi, incidenti. Savukārt jaunieši ir apmierināti, ka Cēsu centrā ir klubi un iespējams staigāt no viena uz otru.
Ir divas iespējas. Viena – radīt mirstošu pilsētu, bez klubiem, no kuras jaunieši brauc atpūsties uz citām pilsētām, kuru uzņēmumos iegulda naudu. Otra – ļaut, lai pilsētā klubi attīstās, bet šai attīstībai jābūt reglamentētai, tādai, kuru iespējams kontrolēt. To nevar palaist pašplūsmā. – Vai pašvaldībai ir iespējams ietekmēt klubu kvalitāti, lai nepieļautu ilgstošas problēmas?
J. Rozenbergs: – Tas ir iespējams ar sistemātisku kontroli. Pašvaldības policija klubos veikusi vairākus reidus, sastādījusi administratīvos protokolus, brīdinājusi īpašniekus. Visiem klubu īpašniekiem esam pateikuši, ka kontrole būs. Tā ir viņu atbildība un risks, ja klubā netiek algota apsardze, ja tiek ielaisti nepilngadīgie. Šādi uzņēmēji riskētu zaudēt uzņēmējdarbības vietu. – Ja problēmas kādā klubā turpinās, pastāv iespēja to atrisināt?
J. Rozenbergs: – Vienu, otru un trešo reizi runājam, ceturto, piekto rakstām protokolus, bet sestajā reizē uzsākam procedūru, lai ierobežotu vai pat pārtrauktu uzņēmējdarbību. – Līdzīgi kā ar datorsalonu, kurā atklāja saistību ar narkotiku glabāšanu un izplatīšanu?
J. Rozenbergs: – Jā. Tomēr kādu veikalu, salonu vai klubu aizvērt var, taču tukša vieta jau nepaliek un problēma nepazūd.
V. Sviķis: – Pirms kāda laika šāds risinājums bija arī veikalam, kurā konstatējām vairākkārtēju alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Tika atņemta licence. – Narkotikas ir liels drauds. Vai dati liecina, ka jau palielinājies narkomānu izdarīto pārkāpumu skaits?
J. Goba: – Lielāko daļu noziegumu narkomāni paveic, lai iegūtu naudu kārtējai devai. Pašlaik vēl nevar teikt, ka laupīšanas un zādzības rajonā izdarītu narkomāni. Tik traki nav. Taču narkotiku problēmai pievēršam uzmanību, sadarbībā ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi tiek veikts operatīvais darbs.
J. Rozenbergs: – Uz perifēriju tendences atnāk lēnāk, bet diemžēl nekur no problēmas neaizbēgsim. Tādēļ ir paredzēti līdzekļi, lai pašvaldības policija iegādātos narkotiku testerus. Narkotiku ierobežošana noteikti būs viena no prioritātēm.
V. Sviķis: – Ja problēma kļūst aktuālāka, būs jāpielāgojas. Iespējams, nākotnē arī pašvaldības policijā
būs nepieciešams izveidot štata vietu inspektoram, kura pārziņā būtu tieši ar narkotikām saistītie jautājumi.
– Kad Cēsīs sagaidāma atskurbtuve?
J. Rozenbergs: – Bijām vieni no pirmajiem, kas par atskurbtuvēm sāka runāt valstiskā līmenī. Izveidota koncepcija to atjaunošanai Latvijā. Tomēr finansējums nākamajā gadā, visticamāk, nebūs, ņemot vērā budžeta iespējas. Otrkārt, ministrijas nespēj vienoties par atskurbtuvju pārvaldes jautājumu. Būtu labi, ja atskurbtuves izveidei būtu valsts finansējums, taču centīsimies spert soļus arī paši, lai atskurbtuve būtu. Iekšlietu ministrija pašlaik pilsētas domei nodevusi telpas, bet tām nepieciešams remonts. Veidojot nākamā gada budžetu, vērtēsim atskurbtuves izveides iespēju, bet garantiju, ka varēsim to paveikt, nav. Taču ir skaidrs, ka Cēsis ir pilsēta, kurā atskurbtuve būs vajadzīga. – Vai videonovērošanas kameras Cēsīs ir nesušas gaidītos rezultātus?
V. Sviķis: – Kameras ļoti palīdz kontrolēt sabiedrisko kārtību. Līdz ar videonovērošanas kameru izvietošanu daudzviet alkohola lietošanas gadījumi ir retāki, piemēram, stacijas laukumā un Maija parkā.
J. Rozenbergs: – Videokamerām ir liela nozīme. Uzskatu, ka daudz paveikts arī ielu apgaismojuma sakārtošanā, kas neapšaubāmi ietekmē sabiedrisko kārtību un drošību.
Cēsis ir iesniegušas projektu Eiropas finansējuma saņemšanai, lai uzstādītu videonovērošanas kameras arī Pils parkā, un ir ziņas, ka saņemts apstiprinājums. Drīz tiks pabeigta videokameru izvietošana Rožu laukumā, nākamgad plānojam papildus kameras izvietot Maija parkā un Līvu laukumā. Tas ir būtiski, jo Maija un Pils parks ir vietas, kur notikuši vairāki demolēšanas gadījumi. Pateicoties kamerām un policijas operativitātei, ir atklāti arī Skolnieku rotas pieminekļa vandaļi, notverti puķupodu gāzēji.
Jāatzīst, mani uztrauc iereibušie, bravurīgie un agresīvie jaunieši. Bravūra ir liela, viņi nerespektē ne policiju, ne arī vecāka gadagājuma cilvēku aizrādījumus. Tā diemžēl šobrīd ir tendence.
Komentāri