Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Jaunais speciālists darba tirgū

Druva
00:00
12.12.2006
2

Pagājušajā nedēļā Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā notika konference “Jaunais speciālists darba tirgū”, vienkopus pulcējot uzņēmējus, absolventus, vecāko kursu audzēkņus un skolotājus. Bija ieradies arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass un nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja vietniece Gunta Mika.

Kā atzina Jāņmuižas direktore Maira Apsīte, konferences mērķis bija sanākt kopā, lai diskutētu par to, kā sadarboties, lai darba tirgū ienāktu labi un konkurētspējīgi speciālisti.

“Problēmu profesionālajā izglītībā ir ļoti daudz. Daudzas būtu jārisina reģiona līmenī, jo tikai nedaudz vairāk nekā puse audzēkņu ir no Cēsu rajona. Valstī tikai 24 procenti pamatskolas beidzēju izvēlas profesionālo izglītību. Tas ir ļoti zems rādītājs Eiropā. Bez tam profesionālo izglītību izvēlas jaunieši ar ne pārāk labām zināšanām, domājot, ka te būs vieglāk mācīties nekā vidusskolā. Aktuāla problēma – pirmajos kursos ir ārkārtīgi liels atbirums. Pirmkursnieki atnāk, pamācās un aiziet. Šis atbirums ir lielāks nekur citur Eiropā, un par to mums jau aizrādīts. Arī tie audzēkņi, kuri sekmīgi iegūst diplomu par vidējo profesionālo izglītību, ne vienmēr strādā savā profesijā,” at-zina M. Apsīte.

Arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass dalījās savā pieredzē un domās par profesionālo izglītību.

“Nereti ir tāds viedoklis: “Ai, man nepaveicās matemātikā, iešu uz profskolu. Tur noteikti būs vieglāk!” Nē, patiesībā ir tieši otrādi. Profesionālā vidusskola uzliek dubultu pienākumu, jo jāmācās ir ne tikai vispārizglītojošie priekšmeti, bet arī izvēlētā specialitāte. Bieži audzēkņi neapzinās, uz ko nāk. Nedomā, vai izvēlētā profesija viņiem piemērota. Kad pats te strādāju, nezināju, ko nozīmē darba tirgus. Vecāki arī nezina, ko tajā prasīs. Bieži saka: “Zems atalgojums.” Ja tā ir prioritāte, tad vairumam izvēlētā profesija nav īstā. Vispirms jābūt interesei par izvēlēto profesiju. Sevi jāpierāda,” teica M. Niklass un atzina, ka ir svarīgi, lai starp mācību iestādi un uzņēmējiem veidotos saikne.

Konferencē absolventi un skolas audzēkņi dalījās pieredzē un pārdomās par izvēlēto profesiju un darba iespējām. Jāņmuižas profesionālās vidusskolas 2004. gada absolvents Artūrs Mūrnieks atzina, ka skola ir devusi vērtīgas zināšanas. “Iestājos skolā, lai mācītos par celtnieku. Tagad studēju Rīgas celtniecības koledžā un Jāņmuižā iegūtās zināšanas un prasmes ļoti noder. Skola man deva pamatzināšanas. Arī strādāt prasmi apguvu tieši te,” atzīst skolas absolvents.

Lielākā daļa audzēkņu izteica pārliecību, ka profesionālā izglītība ir devusi nenovērtējamas zināšanas, kaut varbūt kāds no viņiem strādā citā vai ļoti pietuvinātā profesijā. Datortehniķiem viss vēl priekšā

Par datora sistēmu tehniķu problēmām stāstīja Jāņmuižas profesionālās vidusskolas datorskolotājs Juris Joksts un datorsalona “Vesa”, “ELKO – Vecrīga” direktors Egils Viškints, kurš atsaucās audzēkņu uzaicinājumam piedalīties konferencē.

“Galvenais secinājums ir tāds, ka datora sistēmu tehniķu profesija ir ļoti noderīga. Nerunājot par uzņēmumiem, pat katrā mājā drīz būs pa datoram. Taču tie mēdz arī lūzt, tādēļ datortehniķi tuvāko gadu laikā varētu būt ļoti pieprasīta, prestiža un, iespējams, pat labi apmaksāta profesija. Skolas problēma, ka pagaidām nevaram nodrošināt reālu praksi ārpus skolas. Datora sistēmu tehniķiem vēl nav bijušas lielās skolas prakses un izlaiduma. Šis vēl ir tikai sākums. Svarīgi, lai jaunie cilvēki, beidzot šo skolu, tiešām varētu pateikt, ka ir gatavi strādāt kādā uzņēmumā un sevi pierādīt,” atzina J. Joksts.

Datorsalona “Vesa” direktors Egils Viškints: “Uzaicinājums piedalīties konferencē mani ļoti ieinteresēja, jo īpaši Rīgā man trūkst darbinieku – datorspeciālistu. Sarunā nonācām pie diviem secinājumiem – palīdzēt un jau pāris audzēkņiem nodrošināt prakses vietu Cēsīs datorsalonā “Vesa” un iedot Rīgas datorsalona “ELKO – Vecrīga” vakanču sarakstu, lai audzēknim būtu stimuls un reāla iespēja redzēt, uz ko var tiekties un pretendēt. Domāju, ka šāda sadarbība ar skolu ir izdevīga kā uzņēmējiem, tā audzēkņiem,” prezentācijā atzina E. Viškints.

Pavāri strādā arī svētkos

Ēdināšanas servisa speciālistus pārstāvēja kafejnīcas “Saules vārti” vadītāja Jana Vozņesenska.

“Ēdināšanas speciālisti Jāņmuižā apgūst plaša profila profesiju. Viņi ir gan pavāri, viesmīļi, bārmeņi. Kā atzina jaunieši, skolā viņi gūst labu teorētisko sagatavotību. Mīnusi? Kāpēc absolventi neiet strādāt savā profesijā? Fiziski smags darbs, un ne visi jaunieši spēj izturēt slodzi. Kad citiem ir svētki, pavāriem jāstrādā. Skolai ar uzņēmējiem ir laba sadarbība, bet, neskatoties uz to, bieži vien audzēkņi nezina, ko attiecīgais uzņēmums var piedāvāt. Arī katrā uzņēmumā ir izaugsmes iespējas. Tiek piedāvāti gan kursi, gan semināri. Uzņēmēji ir gatavi sadarbībai un vēlas to darīt. Labākie tālāk studē augstskolās, bet tie, kuri knapi pabeidz skolu, arī strādāt nevēlas. Viņiem ir vieglāk aizbraukt uz Īriju sēņot. Mēs katrs esam sākuši no pašas apakšas, zemākā punkta un, pateicoties darbam un uzcītībai, esam sasnieguši to, kas esam. Tas būtu jāsaprot arī audzēkņiem,” atzina J.Vozņesenska. Lauksaimnieks, ne tačkas stūmējs, bet traktora vadītājs

Par lauku īpašumu apsaimniekotāju profesiju stāstīja agronomijas skolotāja un metodiķe Anita Ervalde. “Mēs darba grupā meklējām lauksaimnieka mīnusus un plusus. Secinājām, ka audzēkņi prasa uzreiz augsti kvalificētus darbus un negrib lasīt ne akmeņus, ne zemenes. Visi grib sēdēt uz traktora vai kombaina. Kā atzina audzēkņi, lauksaimnieka profesija nav prestiža, un tā jau nav tikai skolas vaina. Pie plusiem jaunieši minēja to, ka ir savs īpašums, vide, kurā ieauguši. Lauksaimnieks var noteikt savu darba laiku. Ir lielas tālākizglītības iespējas. Pluss noteikti ir Zemkopības ministrijas piešķirtais atbalsts 35 latu apmērā, ko pagaidām novērtē tikai puse audzēkņu. Ir liels darba piedāvājums. Kopīgi secinājām, ka praksē nevajadzētu strādāt savā saimniecībā. Skolā mums šāds noteikums ir, bet tad, kad to mēģinām realizēt, atnāk vecāki un saka: „Manējo atdodiet man un nekādu svešo es nevēlos!” Tāpēc mums prakses vietas maiņas īsti neizdodas. Un audzēknis neiemācās to, ko varētu iemācīties citur. Mūsu profesija saucas lauku īpašuma apsaimniekotājs. Domāju, ka ir jāvirzās uz to, ka lauksaimnieks ir ne tikai tačkas stūmējs un dakšas turētājs, bet prot un var darboties arī ar tehniku,” atzina A. Ervalde. Celtniekiem darba netrūkst

Apdares darbu tehniķus pārstāvēja SIA „Cel Tik” vadītājs Jānis Gruntmanis.

“Man ir iespēja strādāt ar Jāņmuižas audzēkņiem un redzēt viņu sāpi. Ar viņiem sadarbojos, lai iegūtu pēc iespējas kvalificētāku jauno speciālistu. Svarīgi, lai viņi pēc tam neaizbrauc uz ārzemēm. Citādi būsim sagatavojuši speciālistus citām valstīm par mūsu valsts līdzekļiem,” ievadā sacīja J. Gruntmanis un turpināja: “Jaunais speciālists saka: “Ja nav pieredzes, uzņēmējs maksā mazāk. ”Spēcīgs arguments, bet darba devējs saka: “Parādi, ko māki, un būs attiecīga samaksa.” Jaunais speciālists ir satraukts, ka par to pašu darbu ārzemēs maksā vairāk. Jāatzīst, šobrīd situācija tāda varbūt arī ir, bet nevar noliegt, ka izmaiņas notiek. Un ļoti straujas. Samaksa kāpj, jo ir liels pieprasījums, un uzņēmējs ir spriests maksāt vairāk. Domāju, ka jauniešiem ir maza atbildība par paveikto. Negribētu to attiecināt uz visiem, bet gadās, ka tā ir. Uzskatu, ka celtniekam ir jāzina vismaz trīs specialitātes. Ja viņš ir apmetējs, flīzētājs un krāsotājs, darba tirgū būs vieglāk konkurēt nekā tam, kurš prot tikai flīzēt,” atzina J. Gruntmanis. Labprāt investē audzēkņos

Automehāniķu profesijas problēmas prezentēja SIA “Auto Īle & Herbst” direktors Māris Īle. “Ar Jāņmuižu sadarbība mums ir jau trīs gadus. Pats te ierados un domāju, ka tas ir pareizs ceļš – uzņēmēji brauc uz skolu, lai veidotu saikni. Praksē jauniešus ņemam labprāt. Kādus sešus, bet tomēr. Firmā mums ir meistars ar zīmogu, kurš ikdienā strādā kopā ar jauniešiem. Uzrauga viņus un palīdz. Esam gatavi darbā iesaistīt jauniešus pat no pirmā kursa, investēt viņos un dot nākotnē iespējas ne tikai strādāt, bet arī studēt. Patlaban gan neviens to vēl nav izmantojis. Svarīgi, lai skolā jaunieši iemācās arī elementāru pieklājību. Citādi atnāk un nemāk pateikt ne "lūdzu”, ne “paldies”,” atzīst M.Īle, kurš turpinās sadarboties ar Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēkņiem.

Kā noslēgumā atzina Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore M.Apsīte, biežāk ir jārod laiks, lai visi varētu sanākt kopā un runāt par aktuāliem jautājumiem kā uzņēmējiem, tā audzēkņiem un skolai.

“Centīsimies pēc gada rīkot jaunu konferenci, kurā aicināsim arī citus uzņēmējus, kaimiņu skolu pārstāvjus, jo tikai kopā mēs varam celt profesionālās izglītības prestižu, kas pēdējo desmit gadu laikā ir grauts,” tā M.Apsīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi