Raunas pagasta zemnieku saimniecības „Jaun-Ieviņas” savvaļas zirgu bars kļuvis par diviem kumeliņiem bagātāks.
„Jaun-Ieviņu” saimniece Ineta Rudzīte, vedot rādīt mazos kumeļus – ķēvīti un ērzelīti, stāstīja, ka ķēvēm mazuļi atskrien ik gadu. Šoziem labvēlīgi bijuši arī laika apstākļi, zirgi ir veselīgi. Lai gan savvaļas zirgi paši meklē barību, ganāmpulkam plašajā teritorijā atstāj pa kādam siena rullim, bet grūsnās ķēves un kumeliņi tiek piebaroti.
Kumeliņi, lai gan tikai dažu dienu veci, tomēr bija droši un pienāca samērā tuvu. I.Rudzīte atzīst, ka kumeliņu drošība un attieksme pret cilvēkiem ir atkarīga no dzīvnieka rakstura, tomēr interese par atnācējiem lielākoties esot visiem zirdziņiem. Daži kumeliņi jau pirmajā nedēļā pienāk pie cilvēka, cits pēc mēneša, pusotra.
Nesen dzimušie kumeliņi jau draiski skraida pa teritoriju. Staigāt tie iemācās pirmajā pusstundā, lai sākumā nedrošiem, pēc tam jau pārliecinātiem soļiem dotos līdzi savam baram. Kumeliņi dažreiz sajaucot, kuram kura mamma. Tad ķēve svešajam viegli iekož, norādot, ka nav īstā barotāja.
Vārdi jaunajiem savvaļas zirgu bara iemītniekiem vēl nav. I.Rudzīte pastāstīja, ka vārdi tiek doti vien tādēļ, lai būtu ieraksts dokumentos. „Tie tomēr ir savvaļas dzīvnieki, vārdos nesaucam,” skaidro I.Rudzīte.
Savvaļas zirgu turēšanu saimniecībā sāka pirms pieciem gadiem. Tad bijuši vien deviņi zirgi, tagad kopā jau 16. Pa šo laiku izveidojušies divi zirgu bari, jaunajiem pametot dzimto ganāmpulku. Sākotnēji zirgiem atvēlēti 20 hektāri, tagad tie dzīvo 40 hektāru lielā teritorijā, to plānots pakāpeniski palielināt līdz 60 hektāriem.
I.Rudzīte neslēpj, ka ir grūtāk nekā pirms pieciem gadiem. Tolaik viss bijis lētāks, tagad ienākumus no tūrisma apēd inflācija. Tomēr saimnieki no savvaļas zirgu audzēšanas negrasās atteikties. „Tas ir vaļasprieks. Nedomāju, ka to var uztvert kā biznesu,” uzskata I. Rudzīte.
Sākotnēji nav pat bijis plānots attīstīt tūrismu. Primārais bijis sakopt piederošās teritorijas, jo savvaļas zirgi noēd ne tikai zāli, bet arī mazos krūmus. Tūristu interese par savvaļas zirgiem veidojusies pakāpeniski. Tagad Latvijā šie dzīvnieki apskatāmi jau vairākās vietās, taču pirms pieciem gadiem tas bijis jaunums. Tagad gadā „Jaun-Ieviņas” apmeklē aptuveni trīs tūkstoši tūristu.
Zirgus apskatīt brauc individuāli ceļotāji, ģimenes, tūristu grupas. Bieži viesi ir skolēnu grupas. Taču aizvien ir cilvēki, kuri atzīst, ka iepriekš par saimniecību un savvaļas zirgiem neko nav zinājuši. I. Rudzīte vērtē, ka saimniecību aizvien vairāk apmeklē organizētie tūristi, kas jau iepriekš uzzinājuši, kas apskatāms.
„Jaun-Ieviņas” ir veselīgas vides saimniecība, kas saņēmusi Eiropas Savienības videi draudzīgas tūrisma mītnes kvalitātes zīmi Ekopuķīte. Saimniecībā iespējams ne tikai apskatīt savvaļas zirgus, bet arī izmantot viesu nama pakalpojumus, iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību un iegādāties šādi audzēto produkciju.
Komentāri