Algu samazinājums skāris arī pedagogus. Nītaures pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Taurīte” audzinātāja Ilze Varekoja atzīst, ka bērnudārza pedagogi jūtas valsts apkrāpti. „Mums lika mācīties, bet tagad samazina algas, un neviens nepasaka, kā lai izdzīvojam,” saka Ilze, atklājot, ka algas samazinājums viņai bija 15 procentu.
„Man nācies atteikties no 60 latiem. Ja mums vēl algu samazinās, tad nav vērts mācīties. Jo par savu algu nespēšu nomaksāt pat studijas. Mācos tikai otro gadu, priekšā vēl divi. Turklāt studijas mūsdienās maksā baisu naudu. Varētu pat teikt, ka neadekvāti daudz bērnudārza audzinātājas algai. Sajūtas ir dīvainas – mācos, bet vairs nezinu, kāpēc,” saka Ilze. Viņa arī norāda, ka ģimenē, kur ir divi pelnītāji, izdzīvot vienmēr bijis vieglāk.
“Divatā ir vieglāk. Ja man būtu vienai jāizdzīvo un jāstudē par savu algu, neko nespētu izdarīt. Bet skaidrs, ka no daudz kā nācies atteikties – apģērba, izklaides pasākumiem. Veikalā lielāku uzmanību pievēršu cenām. Pērku lētāko pārtiku. Domāju, uz pārtiku ieekonomēt var. Kādreiz daudz ko pirku nedomājot. Gribējās kaut ko jaunu izmēģināt. Tagad pērku tikai to, ko vajag. Ģimenē ir pirmklasnieks, kuram arī ik pa laikam nākas teikt, ka varbūt šoreiz nepirksim to, ko vēlies. Kādreiz dēlam pirku vairāk grāmatu, drēbes. Noteikti nedēļas nogalēs mazāk izbraucam ārpus mājas. Vēl nesen bērnu aizvedām uz cirku, zoodārzu vai uz “Lido” atpūtas centru. Tagad domājam, kad un kurp varam aizbraukt,” stāsta Ilze un neslēpj, ka viņu māc bažas par dzīvi jaunajā novadā.
“Satrauc, vai būs darbs. Ziņas neskatos, nekam līdzi nedomāju. Dzīvoju šodienai, tā ir vieglāk,” saka Ilze.
Auklīte Ingrīda Vītiņa stāsta, ka mēnesī pārtiek no 150 latiem. Turklāt viņa droši saka – izdzīvot var.
“Nomaksāju rēķinus, ar to, kas paliek, dzīvojam. Uz teātriem nebraucu. Esmu viena uzaudzinājusi četrus bērnus. Tagad jaunākā meita vēl mācās 12. klasē. Iztiekam. Mājās pieliekamajā ir pašu konservētais. Veikalā nopērku maizi, pienu un eļļu. Reiz mēnesī braucu uz Cēsīm, uz “Supernetto”, nopērku nepieciešamo un līdz nākamajai algai iztieku. Gadās gan, ka mēneša pēdējā nedēļā pieci lati jāaizņemas, bet citādi laukos izdzīvot var. Tiesa gan, bērniem palīdzēt nekādi nevaru. Viņi ir lieli, paši jau strādā,” saka Ingrīda.
Abas pirmsskolas izglītības iestādes darbinieces norāda, ka nītauriešu ģimenēs vērojams bezdarbs. Taču lielākoties visās vismaz viens pelnītājs ir.
“Vecāki cīnās, lai pabarotu, apģērbtu un izskolotu bērnus. Vai Latvijā nākotnē dzims bērni? Grūti spriest. Bet skaidrs, ka īsti kaut kas šajā valstī kārtībā nav,” bilst bērnudārza audzinātāja Ilze.
Komentāri