Kopš bibliotēkās ienācis internets un visur Latvijā lasītājiem pieejams datorlasītavās, klasiskajā bibliotēku ikdienā daudz kas mainījies.
Kādus procesus izraisījusi virtuālās un reālās pasaules tikšanās, šonedēļ analizēja vairāk nekā 150 vidzemnieki – skolu un publisko bibliotēku darbinieki, kuru ikdienas darbs saistīts ar jauno paaudzi. Konferenci par šo tēmu bija sarīkojusi Cēsu centrālā bibliotēka, tās bērnu literatūras nodaļa. Bibliotekāru centienus sekot jaunākajām tendencēm virtuālajā pasaulē bija atbalstījusi Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programma un Cēsu pašvaldība.
Ar aizraujošu stāstījumu par datorspēļu dažādo pasauli uzstājās mākslinieks, grafikas dizainers Egīls Mednis, idejas autors bērnu spēlei par Gaismas pils celšanu, kas pieejama visās bibliotēkās. Tā ir radoša spēle, kura liek virtuālajā pasaulē sastapties ar latviešu literārajiem varoņiem, tos pazīt un tulkot viņu domu gājienu.
„Datorspēļu laiks, kad tur bija klāt sirds, ir pagājis, pasaulē tā bija 80./90. gadu mija. Toreiz datorus Latvijā vēl nepazinām un par internetu reti kurš bija dzirdējis. Tagad datorspēles ir patēriņa prece, un labas spēles ir atrast grūti,” skaidroja E. Mednis. „Kāpēc sižetiskās spēles guvušas tik lielu popularitāti? Tāpēc, ka tās ļauj spēlētājam asociēties ar to, kas neesat dzīvē,” brīdināja mākslinieks.
Reti kurš nav pamanījis, ka dators un internets kļuvuši par laika zagli, liedzot lieku reizi pievērsties grāmatu pasaulei. Taču ar to jāsadzīvo. Internets ir arī neizsmeļams izziņas resurss, bez kura šodienas bibliotēkas darbs nav iedomājams.
Par interneta lietošanas draudiem konferencē bija aicināti stāstīt psiholoģe un policijas pārstāvis. Augstskolas pasniedzēja Dace Bērziņa skaidroja, ka vecāku rūpes par bērna, kas laiku pavada pie datora, pārpūlētām acīm un saliektu muguru ir tikai viena no bēdām. Psiholoģe brīdināja, ka mājās un arī publiskās vietās – bibliotēkās, jāpievērš uzmanība, kādus resursus jaunā paaudze internetā apgūst. „Visvairāk cieš bērni, kuriem reālajā dzīvē nav draugu un viņi tos meklē virtuālajā vidē , ne reti kļūstot par viltus draugu – ļaunprātīgu cilvēku upuriem,” uzsvēra D. Bērziņa. Arī paši bērni var kļūt par varmākām interneta vidē, ja viņus pavada ilūzija, ka netiks sodīti vai pazīti.
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Inese Majore atcerējās nesenu gadījumu Cēsīs, kad viens no apmeklētājiem, kas vēlējās lietot internetu, reģistrējoties uzdevās par klasesbiedru: „Varbūt tā bija puikas blēņošanās, bet to varēja klasificēt arī kā krimināli sodāmu rīcību.” Aleksandrs Buko, Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks, aicināja bibliotēkās radīt drošu sistēmu, lai nebūtu anonīmu apmeklētāju un nerastos augsne noziedzīgai rīcībai – kibernoziegumiem internetā. A.Buko nosauca faktus, kas liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā, kopš Latviju Eiropā neredzētā ātrumā pārskrējusi interneta tīkla attīstība, kibernoziegumu skaits trīskāršojies. Šajā jomā ir arī daudz nereģistrētu noziegumu un policija nemaz neuzzina, ka interneta lietotāji mantkārīgos nolūkos nelikumīgi rīkojušies ar cita cilvēka korespondenci. Policijas darbinieks bibliotekāriem deva padomus, kā panākt drošu interneta lietošanu.
„ Vidzemes bibliotekārus, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, Cēsīs pulcinājām astoto gadu. Ar katru reizi interesentu kļūst arvien vairāk, jo bibliotēkas modernizējas, to darbiniekiem jātiek līdzi laikam, un mēs aicinām lektorus, kuri runā par pašām aktuālākajām tēmām,” pēc veiksmīgi aizvadītās konferences un atsauksmēm secināja Inese Majore.
Komentāri