Ģimeniski. Visaizkustinošākā uzveduma daļa bija ģimenes deja, kurā piedalījās gan paši mazākie “Mazā Randiņa” dalībnieki, gan “Randiņa studija”, gan absolventi. Foto: Kate Tiliņa
Ar jaunradītu deju uzvedumu “Rotā, Saule, manu dienu” Cēsu Kultūras centra tautas deju kolektīvs “Randiņš” Vidzemes koncertzālē svinēja savu 25. jubileju.
Uzvedums caur gaišu, viegli meditatīvu mūzikas noskaņu veda cauri Saules dienas ritumam un meitenes dzīves gājumam – pieaugšanai un nokļūšanai tautās. Vienoto stāstu etnomūzikas grupas “Rāmi Riti” skanējumā izdejoja “Randiņš”, “Randiņa studija”, “Mazais Randiņš” un absolventi.
“Ar uzvedumu vēlējos pateikt, ka dzīvi var nodzīvot bez drāmas, tāpēc koncepciju caurvij miers un harmonija. Mēs, dejotāji, esam izredzēti, jo uz skatuves varam izveidot un izdejot savu ideālo pasauli,” par uzvedumu teic “Randiņa” vadītāja un uzveduma mākslinieciskā vadītāja Sandra Bārtniece . “Mēs dzīvojam laikā, kad notikums seko notikumam, neļaujot ievilkt elpu, tāpēc uzvedumā ir mākslinieciskas pauzes, lai skatītājs spētu sajust redzēto, izelpotu un tad tvertu nākamo.”
“Rotā, Saule, manu dienu” režisore ir Inga Cipe, horeogrāfiju veidoja pati “Randiņa” vadītāja un Lilita Jansone, Andis Kozaks. “Ar horeogrāfiem esmu strādājusi kopā. Zinu, ka Lilita brīnišķīgi redz bērnu pasauli, bet Andis vislabāk pacels kāzu daļu,” atzīst S.Bārtniece.
Pamatojot mūzikas izvēli, S.Bārtniece pastāsta, ka piedalījusies grupas “Rāmi Riti” solistes Ineses Kozuliņas organizētajā Dainu meditācijā jeb sadziedāšanā: “Tur sajutu, ka Inese saklausa manus sirdspukstus un ka šī mūzika mani nomierina, dod drosmi un spēku, tādēļ caur to varētu izstāstīt savu stāstu. Uzrunāju Inesi, satikāmies, radījām programmu, viss aizgāja tik viegli, ka skudriņas skrēja.”
Galveno tēlu – meiteni – uzvedumā izdejoja “Randiņa studijas” dalībniece Sindija Marta Baruna, kura kolektīvā sāka darboties jau trīsarpus gadus veca. “Bija satraukums, bet reizē arī liels prieks, jo man ļoti patīk dejot. Kad dejoju, es aizmirstu visu un esmu brīva,” sacīja Sindija Marta.
Skatītāju īpašas ovācijas uzvedumā izpelnījās S.Bārtnieces un A.Kozaka deja. Un publika ļoti atsaucīgi uzņēma arī “Randiņa” bijušos dejotājus. S.Bārtniece vērtē: “Mēdz teikt, ka jebkurš ir aizvietojams, bet es saku, ka tas nav iespējams, arī uzvedumā katram ir sava neatkārtojamā vieta. Ļoti īpaši, ka absolventes, kuras savulaik, būdamas trešās klases skolnieces, dejoja “Randiņā”, uzvedumā tikās ģimenes dejā, un viena no viņām dejoja ar otras meitiņu. Vai trešajā klasē viņas to varēja iedomāties?”
Jānis Pilābers, kas “Randiņā” bija darbojies tā pašā sākumā, šajā jubilejā nevarēja dejot, bet atbalstīja uzvedumu, dāvinot sava uzņēmuma “Duck Woodworks” ražotos balansa dēļus, ko izmantoja uzvedumā. Viņš ar saviļņojumu atzina: “Rezultāts dejā bija ļoti, ļoti skaists. Jāteic, nebiju gaidījis tādu risinājumu.” Absolvents uzsver, ka kolektīva vadītāja viņam dzīvē ir ļoti daudz palīdzējusi, savukārt dejošana ir devusi spēju pārvarēt satraukumu, arī telpisko izjūtu, otra sajušanu bez vārdiem, kā arī mākslu ieklausīties otrā. J.Pilābers teic: “Sandra vienmēr bijusi ļoti ieinteresēta katrā dejotājā. Es laikam biju lielākais no nebēdņiem, kādi viņai bijuši. Paldies viņai, ka saprata mani!”
“Randiņa” vadītāja saņēma daudzu kādreizējo dejotāju apsveikumus. Cēsniece Evelīna Lesiņa, kuru dzīve aizvedusi uz Rīgu, arī “Randiņā” dejoja no pirmās dienas, teica trīs lielus paldies: “Paldies, ka iemācīji mīlestību pret deju, latviešu tautas kultūru un mūsu tautas tradīcijām un vērtībām, paldies par mūsu katra pieņemšanu tādu, kādi esam, un paldies par kopābūšanu!” “Druvai” Evelīna dalījās sajūtās, ka deja ir dzīvesveids, deja ir ģimene, otrās mājas, kur reizēm var saprasties pat labāk nekā ģimenē: “Sandra novērtēja mūsu dažādību un lieliski prata izcelt. Es 16 gadu vecumā nokāpu no skatuves, bet šodien man bija sajūta, ka man atkal ir 16. Bija liels gandarījums, un, neliegšos, bija tik spēcīgas emocijas, ka nobira pa kādai asarai.”
Kolektīvu un tā vadītāju S.Bārtnieci sveica arī Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane, sakot paldies par vērienīgo uzvedumu kolektīva vadītājai, repetitorei, dejotājiem, absolventiem, bērnu vecākiem, tehniskajai komandai. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa pateicās par dvēselisko stāstu un arī par bērnu deju svētku stiprināšanu. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis sveica ar Imanta Ziedoņa vārdiem: “Un nekur nav jāskrien, un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šais ritmos.” Viņš vēlēja arī turpmākos 25 gadus saglabāt savu unikālo sirds ritmu. A.Egliņš-Eglītis Nacionālā kultūras centra vārdā Sandrai Bārtniecei pasniedza Atzinību par ilggadēju, nozīmīgu, radošu ieguldījumu latviešu skatuviskās dejas mākslas darbībā, ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanā un tālāknodošanā.
Pēc uzveduma, daloties sajūtās, Sandra Bārtniece “Druvai” sacīja: “Manī ir pieaudzis spēks, it īpaši, kad dzirdēju, cik daudziem ir svarīga Latvijas kultūra. Tad varam iet uz priekšu. Arī mūziķiem bija patīkams pārsteigums, ka viņu dziesmas bagātinās dejā. Šajās svētku dienās es ieraudzīju, cik skaisti varam savstarpēji bagātināties un cik labi ir būt šajā kopienā. Es paplašinos caur saviem audzēkņiem, koncertos caur skatītājiem, bet Daugavas stadionā caur 30 tūkstošiem skatītāju. Un, kad mēs dejojam pāri Latvijas robežām, es varu aptvert visu Zemeslodi. Tas ir tik skaisti!”
Deju uzvedums “Rotā, Saule, manu dienu” Cēsīs izskanēs arī valsts svētku koncertā 18. novembrī Vidzemes koncertzālē.
