Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotās uzturēšanas izdevumu samazināšanas dēļ internātskolas bažījas, ka gada pēdējos mēnešus būs spiestas pavadīt tumsā un salā. Aģentūras LETA rīcībā esošais skaidrojums, ko IZM Finanšu departamenta Budžeta un finanšu nodaļas vecākā referente Initra Pavloviča sniegusi kādai pašvaldībai, liecina, ka internātskolu uzturēšanas izdevumiem ir plānoti tikai 52,69% no nepieciešamā finansējuma. Tomēr IZM tiek meklēts risinājums papildu līdzekļu iegūšanai. Kā stāstīja Ventspils novada Stiklu speciālā internātpamatskolas grāmatvede Daiga Jarute, 21.septembrī novada Izglītības pārvalde saņēmusi kontrolskaitļus par plānotājām mērķdotācijām skolotāju algām un uzturēšanās izdevumiem. “Ministru kabineta noteikumos “Speciālas izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālo izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtībā” noteikts, ka vienam internātskolas izglītojamajam, kas saņem internāta pakalpojumus uzturēšanas, izdevumi vienam mēnesim ir 185 lati. Pēc aprēķiniem mūsu mācību iestādes uzturēšanas izdevumiem no valsts mērķdotācijas vienā mēnesī būtu jāsaņem 19 240 latu, bet ir piešķirti tikai 13 587 lati. Vienā mēnesī pietrūkst 5653 latu, bet līdz gada beigām 22 612 latu, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos,” stāstīja Jarute. Viņa teica, ka par piešķiro finansējumu varēs samaksāt algas tikai tehniskajiem darbiniekiem un bērnus pabarot, bet par elektrību un apkuri gada divus pēdējos mēnešus noteikti nevarēs samaksāt, jo vasaras ietaupījums būs iztērēts. “IZM par tik būtisku uzturēšanas izdevumu samazinājumu iepriekš nebrīdināja, arī tagad nekādus paskaidrojumus nesniedz, esam vienkārši nostādīti fakta priekšā. Skolēnu skaits skolā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies tikai par diviem skolēniem, savukārt par vienu pedagoģisko likmi ir pat mazāk,” situāciju raksturo skolas grāmatvede. Skola par šādu situāciju ir informējusi arī pašvaldību. Aglonas internātvidusskolas direktors Didzis Vanags stāstīja, ka skolai līdz gada beigām uzturēšanas izdevumiem četriem mēnešiem ir piešķirti 38 113 lati un par šo summu labi ja varēs samaksāt darba algas tehniskajiem darbiniekiem un pabarot bērnus, kas gan arī vēl nav īsti zināms. Skolai pietrūkst 22 751 lata, tādēļ par apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu skola norēķināties nevarēs. “Ja finansējumu samazina par 37%, tad, manuprāt, neviena iestāde nevar funkcionēt un tā ir pakļauta iznīcībai. Salīdzinot ar pagājušo gadu, skolēnu skaits un maznodrošināto skolēnu skaits nav mainījies, bet finansējums samazinājies ievērojami. Piektdien, 23.septembrī, pašvaldība sasauca ārkārtas sēdi, kurā tika nolemts izsūtīt vēstules IZM, Ministru prezidentam, Latvijas Pašvaldību savienībai ar lūgumu rast risinājumu esošajai situācijai,” teica Vanags. Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai-attīstības centram uzturēšanas izdevumi samazināti par 52%. Skolas kolektīvs nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā vaicā, vai ar šādu samazinājumu būtu jāsaprot, ka valsts arvien mazāk rūpēsies par cilvēku ar speciālajām vajadzībām izglītošanu, ka šie cilvēkbērni tiek “nostumti malā” tāpēc, ka neprot tik pamatoti cīnīties par savām tiesībām, jo daudzi bērni nāk no ģimenēm, kur arī abi vecāki ir ar dzirdes traucējumiem. “Ļoti skarbi tas skan, bet – vai tas ir genocīds pret speciālajām skolām? Vispārizglītojošajām skolām (vismaz tā tas ir Valmierā) finansējums samazināts nav,” teikts vēstulē. Satraukumu pauž arī Rēzeknes un Viļānu novada trīs internātpamatskolu kolektīvi, kas informēti, ka uzturēšanas izdevumiem līdz gada beigām būs vien 52% no nepieciešamajiem, tādēļ šīm skolām būs grūtības izdzīvot, ievērojami nesamazinot tehnisko darbinieku skaitu. Papildu naudu internātskolu uzturēšanās izdevumiem bija iecerēts iegūt no skolēnu skaita samazinājuma vispārizglītojošās skolās, taču radušās problēmas ar skolēnu saskaitīšanu, kā dēļ nav iespējams aprēķināt vispārizglītojošo skolu pedagogu algām nepieciešamo summu. Kā kādai no pašvaldībām pagājušās nedēļas beigās skaidroja Pavloviča, pēc pašvaldību pārstāvju zvaniem IZM tā konstatējusi, ka Valsts izglītības informatizācijas sistēmā (VIIS) tomēr nav saskaitīti visi skolēni, tādēļ VIIS speciālisti 21.septembrī visu dienu novērsuši kļūdas, kā rezultātā visas naudas ir jāpārrēķina no jauna, tādēļ naudas sadalījumā vispārizglītojošajām skolām un 5-6 gadīgo bērnu mācībām būs vēl izmaiņas. Runājot par internātskolu uzturēšanas izdevumu dramatisko samazinājumu, Pavloviča skaidro, ka šī gada laikā no mērķdotācijām tika samazināts finansējums uz bērnu skaita samazinājuma rēķina. “Finansējumu, ko samazināja vispārizglītojošo skolu blokā, sākotnēji bija paredzēts novirzīt internātskolu uzturēšanai. Vēl bez tam internātskolās un speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs no šī gada 1.septembra ir palielinājies pedagogu likmju skaits. Tā kā pedagogu darba samaksai finansējumu nodrošinām 100%, tad nācās līdzekļus ņemt no uzturēšanas izdevumiem. No šī gada 1.septembra šajā izglītības iestāžu grupā ir nākušas klāt jaunas iestādes, kurām nepieciešams finansējums, bet papildu naudu tām klāt neviens nedod, jāizlīdzas ar to, kas ir,” stāstīja Pavloviča. Viņa uzsver, ka IZM tiek meklēts risinājums papildus līdzekļu iegūšanai. Kā ziņots, 20.septembrī IZM izveidotā komisija apstiprināja mērķdotācijas sadalījumu pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada četriem mēnešiem. Mērķdotācijas apmērs pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai no šī gada septembra līdz decembrim ir 46 311 836 lati jeb 678,96 lati vienam skolēnam. IZM sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadali valdībā tiek plānots apstiprināt otrdien, 27.septembrī, taču jau 23.septembrī IZM sasauca komisijas ārkārtas sēdi, kurā tika nosaukta cita summa – 677,40 lati. Līdz ar to summa, kas seko vienam skolēnam, ir samazinājusies par 1,08 latiem, bet kopā par 2,5 miljoniem latu un pašvaldības nevarēs nodrošināt pedagogiem atalgojumu iepriekšējā mācību gada apmērā par to pašu darbu. Šajā mācību gadā Latvijas vispārizglītojošajās skolās dienas, vakara un neklātienes programmās mācās 218 539 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 10 500 skolēniem mazāk. LETA
Komentāri