Piektdiena, 12. jūlijs
Vārda dienas: Indriķis, Ints, Namejs

Informatīvais karš notiek. Kā saprast, kas ir kas

Jānis Gabrāns
00:00
19.11.2016
4
Tv Pults 2000378824 1

Tikties ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu reģionālajiem medijiem bija iespēja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajā informatīvajā dienā. Viņš pastāstīja, ka centra uzdevums ir, pētot informācijas vidi, notiekošo tajā, radīt metodoloģiju, kā tikt galā ar dažādām problēmām informācijas vidē, ar propagandu, tās radītiem efektiem. Tiek pētīts, kas notiek šajā vidē, lai saprastu, kādu mērķu dēļ tas notiek, kādu ietekmi mēģina panākt ar publiskajā telpā redzamajām ziņām. Aktīvi tiek pētīta arī virtuālā vide, interneta troļļu darbība, robotizēto tīklu aktivizēšanās sociālajos medijos.

Graut vērtību sistēmu

Centra direktors labprāt dalījās vērtējumos par notiekošo informatīvajā laukā:
– Ja domājam, ko nozīmē konflikts vai krīze, tas ir mēģinājums panākt, lai otras puses uzvedības modelis mainītos tā, kā tu vēlies. Agrāk vienmēr tas tika panākts ar brutālu spēku, mūsdienās to iespējams panākt daudz rafinētāk, jo daudz labāk saprotam cilvēku, viņa uzvedību, motivāciju, saprotam, kā notiek mijiedarbība sabiedrībā. Vairs nav robežu valstiskā līmenī, jo plaši tiek izmantots internets.

Ja raksturojam Krievijas taktiku, tās pamata uzsvars ir mēģinājums graut vērtību sistēmu, jo vērtības ir tās, kas veido nāciju. Ja ir vēlme sašķelt sabiedrību, jārada neticība šīm vērtībām, identitātei, tad šāda sabiedrība ir viegli ievainojama. Tiek izmantota ievainojamība – minoritātes, migrācija, sociālā nevienlīdzība, korupcija, kas ir reālas problēmas sabiedrībā, dažādās valstīs, dažādos līmeņos. Tā vietā, lai sabiedrībā notiktu debates un beigās nonāktu pie kopīgi pieņemama rezultāta, tiek pieslēgta propagandas mašinērija, kurā ietilpst mediji Krievijā, to atzari Latvijā, nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no Krievijas un mēģina ietekmēt šo diskusiju, lai tā nenovestu pie vienojoša rezultāta, bet lai saglabātos šķelšanās. Ir ļoti grūti atšķirt, kurā brīdī tās ir leģitīmas debates, kurā – kāda mēģinājums šo problēmu ekspluatēt.

Informatīvā migla

Nākamā metode – informatīvās miglas radīšana. Tā ir metode, kurā tiek radīts maksimāli daudz dažādu konspirācijas teoriju, ko saucu par blēņu stāstiem. Vai tas ir stāsts par krustā sistu puisīti Ukrainā, izvarotu 13 gadīgu meiteni Berlīnē, vai cits līdzīgs stāsts. To pamatdoma nav panākt, lai cilvēki noticētu, bet galvenais – radīt šaubas par visu. Bet mirklī, kad ir šaubas par visu, notiek tas, kas gadās, nonākot miglā, mēs apstājamies, jo zudusi orientieru sistēma.

Labs piemērs ir notriektā Malaizijas lidmašīna. Fakti liecina, ka to notrieca ar Krievijas raķeti “BUK”, to izdarīja komanda, kas nāca no Krievijas. Normāli tiktu uzskatīts, ka valsts, kam tas gadījās, jo domāju, ka tas tā tiešām nebija plānots, izveidotu savu versiju, kāpēc tā notika. Taču tā vietā tika palaisti kādi 20 – 30 dažādi stāsti, pat pavisam nereāli, savstarpēji pretrunīgi. Mērķis bija dezorientācija, lai neticētu nekam, lai tiktu apšaubīta arī patiesā “BUK” versija. Tā ir iespēja dažādos veidos ekspluatēt situāciju.

Mūsu pētījumi rāda, ka šīs lielās mediju operācijas tiek centralizēti vadītas no pašas augšas. Taču nav jāskatās tikai uz lielajiem medijiem, bet arī uz sociālajiem medijiem, uz to, kā visi savstarpēji saspēlējas, lai panāktu nepieciešamo efektu.

Metode, ko pielieto Krievija, patiesībā nav nemaz tik laba, jo viņi iedzen sevi arvien vairāk stūrī. Varbūt ir kādi taktiskie efekti, bet stratēģiski problēma tikai padziļinās. Man tā ir nedaudz mistērija, cik lielā mērā viņi tic tam, ko saka? Pastāv iespēja, ka tā arī ir, un viņi tic, ka Rietumi grib viņu valsti sagraut. Mēs saprotam, ka tās ir muļķības un Rietumi ar viņiem labāk veidotu biznesu. Tad domāju, vai viņi tiešām ir tik neracionāli? Patiesībā pagaidām te vairāk ir jautājumu nekā atbilžu.

Kur meli, kur ne

Lai atšķirtu, kur meli, kur ne, vispirms jāsaprot, ka notiek informatīvais karš, un tieši ar šo atziņu jāsāk vērtēt informāciju. Ka ir ne tikai cilvēki, kuri pauž viedokļus, bet lielie spēlētāji, kuri mērķtiecīgi, ar dažādu instrumentu palīdzību cenšas panākt vēlamos efektus.

Svarīgi spēt pašam pārbaudīt, paļauties uz informācijas avotiem. Ja kāds kaut ko nereālu apgalvo, ir taču iespējas pārbaudīt, vai arī citi avoti par to ziņo, vai kāda amatpersona par to izteikusies. Treškārt, spēt pašam vērtēt, jo lielākais propagandas ienaidnieks ir gudrība.

Protams, tas nav viegli, jo virtuālajā vidē ir tik daudz informācijas, tik daudz šķietamu faktu, ka cilvēks ieslēdzas informācijas burbulī un neko vairs neuztver. Tikai to, kas viņu emocionāli uzrunā atbilstoši viņa priekšstatu sistēmai, viņš uztver par patiesību.

Jāsaprot, ka uzmanības apjoms, ko cilvēks velta kaut kam, kas nav viņa tiešā, dziļā interese, ir īss. Cilvēks izlasa, nošausminās, pāriet uz nākamo materiālu, portālu, bet emocionālā sajūta par konkrēto tēmu paliek, lai kāds citur apgalvotu pretējo. Šādi ir ļoti viegli manipulēt.

Dzīvojam post faktu sabiedrībā, kurā paši esam radījuši sistēmu, ka visi fakti pieejami, bet šī informācijas kakofonija novedusi pie pretējā efekta. Cilvēks tāpēc, ka pieejami tik daudzi fakti, nevis cenšas nonākt pie izsvērta viedokļa, bet ieiet savā aliņā un paņem tikai vienu. Lielai daļai sabiedrības racionālais spriedums vairs nav būtisks, viņi pieņem to, kas emocionāli uzrunā. Tostarp iebiedēšanu, kas vienmēr ir efektīva. To taču zina visi vecāki, ka kādreiz der bērnu pabiedēt, ja neklausa. Šī metode nekur tālu nav aizgājusi, tikai tā tiek piemērota citos apstākļos.

Dzīvojam informācijas laikmetā, tas mūs apņems arvien vairāk, tāpēc no skolas pirmajiem gadiem jāsāk mācīt bērnus, jauniešus, kā visā orientēties. Izglītības sistēmai jāsāk adaptēties pie tām realitātēm, kas ir apkārt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
25

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
39

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
50
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
60
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem 27 izsaukumi

17:37
08.07.2024
30

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 5. jūlija plkst. 6.30 līdz 8. jūlija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 27 izsaukumus – deviņus uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien plkst. 14.23 VUGD saņēma izsaukumu uz Cēsu novada Raiskuma pagastu, kur vienstāva dzīvojamā mājā […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi