Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Iesnas un klepus ņem virsroku

Druva
12:09
21.09.2011
34
Img 0647

Laikam kļūstot rudenīgam, pieaudzis saslimušo skaits ar augšējo elpceļu infekcijām. visvairāk slimo mazi bērni.

Latvijas Infektoloģijas centra dati rāda, ka pēdējās pāris nedēļās saslimušo skaits strauji palielinājies. Salīdzinājumā ar pagājušo, šonedēļ slimo skaits palielinājies par vairāk nekā 40 procentiem. Laikā, kad daudziem bērniem un pieaugušajiem ir iesnas, sāp kakls un piemetas klepus, par epidēmiju nerunā, bet arī Cēsu puses ārsti un farmaceiti piekrīt, ka, tieši sākoties skolā iešanai un bērnudārzu apmeklēšanai, mazo slimotāju skaits audzis ļoti strauji. “Laika apstākļi strauji mainījās. Līdzko ir aukstāks, tā vecāki vēlas mazo siltāk saģērbt, uzvilkt vairāk kārtu. Viņi domā, ja pašiem vēsi, tad arī bērniem, taču piemirst, ka bērni pārsvarā visu laiku ir kustībā. Sasvīst, atdziest, mazliet caurvējš, un iesnas ir klāt,” iemeslus sauca ģimenes ārste Brigita Jaunzema un apstiprināja, ka arvien vairāk mazo un pieaugušo pacientu meklē ārsta padomu, kā tikt galā ar nepatīkamām sajūtām, kas pavada iesnas. “Līdzko bērniem ir iesnas, tā seko visa ķēdīte- klepus, sāk sāpēt auss, ir apsārtis kakls. Liekas, ka pašlaik vairāk tiešām slimo mazie bērni,” tā Brigita Jaunzema.

Arī infektologi atzīst, ka pašlaik visbiežāk slimo bērni no zīdaiņa līdz četru gadu vecumam, slimošana sešas reizes pārsniedz vidējos rādītājus. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, saslimšana ar saaukstēšanās slimībām esot divas reizes zemāka. Biežākie elpceļu iekaisuma izraisītāji ir adenovīrusi un paragripas vīrusi.

“Druva” otrdienas rītā viesojās Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādē. Vecāko grupiņu audzinātājas sacīja, ka pagaidām visi bērni apmeklē bērnudārzu un neesot tā, ka daudzi šķaudītu un klepotu, bet divgadnieku grupiņā gan audzinātāja, gan satiktie vecāki apstiprināja iepriekš teikto-mazajiem ir iesnas, klepus. “Tur nekā darīt. Dēliņš arī tikko sāka apmeklēt bērnudārzu, un domāju, ka vēl jāpierod. Iepriekš ar iesnām tikām galā ātrāk,” tā Ralfa mamma Sigita. Arī Beātes tētis teica, ka mazo jau piemeklējušas iesnas. “Bērnudārzā iešana pašiem mazākajiem ir liels pārdzīvojums. Adaptācijas laikā viņi biežāk slimo. Tā tas diemžēl ir katru rudeni,” sacīja iestādes vadītāja Māra Virskule un piebilda, ka jau pavisam drīz bērnudārzu sāks kurināt, jo drēgnums dzīvokļos, gaisa mitrums un rudens drēgnums, kas nule kā nomainīja vēl silto laiku, arī ir iemesls slimošanai.

Bērnu vecāki sacīja – lai stiprinātu savu un bērnu imunitāti, visi ēd ābolus, smiltsērkšķus, dzer tējas. Bērnudārzā drīz atkal parādīšoties ķiploku virtenes.

“Liekam telpā, mazie klāt netiek, bet gaisā vērtīgās vielas izdalās. Ar mazajiem, ja vien nelīst, ejam pastaigās un bieži liekam mazgāt rociņas. Citu iespēju, kā mazos sargāt no apaukstēšanās, nav,” tā pašu mazāko bērnudārzā gājēju audzinātāja Diāna Kamša.

Aptiekāri “Druvai” atzina, ka pēdējās nedēļas laikā vairāk cilvēki pērk pretsaaukstēšanās medikamentus, deguna pilienus.

“Jūtami vairāk prasa zāles, lai mazinātu slikto pašsajūtu. Liekas, ka daudz slimo arī pieaugušie. Vēlas iegādāties medikamentus, kas mazina akūtos simptomus, lai varētu iet darbā,” sacīja “Gaismas aptiekas” vadītāja Rudīte Baumane. Līdzīgu viedokli “Druva” dzirdēja arī, sazinoties ar Raunas aptiekas vadītāju Vaidu Ligitu Kluci.

“Deguna pilieni, sūkājamās tabletes pret aizsmakumu, kakla sāpēm ir pieprasītas. Dažiem noteikti ir arī nedaudz paaugstināta temperatūra, lieto karstos dzērienus,” tā Vaida, sakot, ka nevajag brīnīties, ja Latvijas rudenī ir augšējo elpceļu vainas. “Ja pat dienvidos, kur gaisa temperatūra turas nemainīga, ir silts, cilvēkiem piemetas iesnas un klepus, tad nav nekāds brīnums, ka slimo cēsnieki un raunēnieši. Laiks strauji mainījās,” tā Raunas aptiekas vadītāja. Šoreiz mediķi pat neiesaka pievērsties īpašiem profilakses pasākumiem, jo tikko pagājusi vasara, kad gribot negribot vairāk ēsti augļi un dārzeņi. Būtiskākais ieteikums ir pareizi saģērbties, galvenais, lai nesakarstu, vēdināt telpas, mazgāt rokas. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
24

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
49

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
61

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
79

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
52

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
18
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
34
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
15
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi