Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Ieraudzīt un sajust vēsturi

Sarmīte Feldmane
23:00
01.04.2022
8
Militarais Mantojums

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektā “Militārais mantojums” izveidots vienots militārā mantojuma tūrisma piedāvājums.

Sadarbības partneri – 14 no Latvijas un 11 no Igaunijas    – satikās un apmeklēja Mores kauju muzeju un Līgatnes padomju bunkuru. Tie ir vieni no ap 600 objektiem abās valstīs, kas vēsta par neseno vēsturi – 1. un 2.pasaules karu, nacionālo partizānu kustību,    padomju okupāciju un neatkarības atjaunošanu.

“Militārais mantojums ir ik uz soļa, to ieraugām, ja tam pievērš uzmanību. Vēl pirms dažiem gadiem, meklējot internetā kaut ko par militāro mantojumu, Latvijā bija vien daži objekti. Par militāro tūrismu nerunāja. Pēdējās desmitgadēs daudzi patiešām unikāli objekti ir gājuši bojā tikai tāpēc, ka tika atstāti bez saimnieka un izlaupīti, daudz no tiem nodots metāllūžņos, cits sadedzināts. Tagad    par militāro mantojumu Latvijā zina,” saka    projekta vadītāja Kurzemē Jana Kalva, bet Vidzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijāts uzsver, ka tūristiem svarīga ir infrastruktūra, būtiski, lai ir ne tikai saturīga, mūsdienīgi pasniegta informācija, bet lai objekts iekļaujas maršrutā, kurā nodrošināts tūristam nepieciešamais. “Līgatnes bunkurs viens pats arī nepastāvētu. Te apkārt ir dzīvība, cilvēku plūsma. Tas svarīgi tūrismā,” atgādina J.Kalva.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” un    projekta    “Militārais mantojums” vadītāja Asnāte Ziemele pauž pārliecību, ka militārais mantojums labāk nekā vēstures grāmatas atklāj dažādas aizvadīto gadsimtu, gadu desmitu lappuses.    “Dažādos laikos šis mantojums uzslāņojies, militārām vajadzībām atkārtoti izmantotas tās pašas vietas un stratēģijas. Mēs stāstām vēsturi,    parādot šīs vietas.      1.pasaules kara ierakumus izmantoja arī 2.pasaules karā, un tie mežos ir redzami. Katrai vietai, katram objektam svarīgi ir stāsti, personīgās pieredzes. Projektā tieši stāstiem, cilvēku pārdzīvotajam, atmiņām    pievērsta liela uzmanība. Tās ir tikpat svarīgas kā pieminekļi,” saka A.Ziemele un vērtē: “Mores muzejs ir apbrīnojams. Mērķtiecīgi, piesaistot    projektu finansējumu, pētot un sarunās ar aculieciniekiem izzināti notikumi, lai par tiem stāstītu apmeklētājiem. Līgatnes bunkurs – stāsts par Padomju Savienību savā bezjēdzībā, netaisnībā un sevis aizsardzībā.”

Līgatnes bunkura gide Inese Nikopensius “Druvai” pastāsta, ka tie, kuri brauc ekskursijā, zina par šo objektu, viņiem ir pamatinformācija, bet grib redzēt savām acīm. “Ir arī tādi, kuri izsaka domu, ka gribētu te padzīvot,” bilst gide un uzsver – interese par šo militāro objektu nemazinās. Brauc dažādas paaudzes, pirms pandēmijas bija daudz ārzemnieku.

Apzinot militārā mantojuma objektus, izdotas brošūras ar karti piecās valodās: latviešu, igauņu, krievu, somu, vācu, angļu. Tāpat projekta ietvaros veikti uzlabojumi vairākos militārā tūrisma objektos. Līgatnes bunkurā sakārtota siltumapgāde un ventilācija, iegādāti stendi un tērpi gidiem.    Vēl iecerēts sagatavot vizuālu materiālu par bunkuru. Nofilmētais būs redzams sociālajos tīklos.

R.Sijāts pastāsta, ka rudenī Ieriķu stacijā tiks uzstādīts stends – virtuālā realitāte, kurā būs Cēsu kauju atainojums. “Šī divu gadu laikā bija tikai otra projektā iesaistīto tikšanās, jo pandēmijas dēļ nevarēja tās rīkot. Tikāmies tiešsaistē, un tā tika plānoti darbi. Vasarā, Cēsu kauju atceres laikā, visi būsim Cēsīs, pārrunāsim izdarīto, būs arī diskusija par brīvības cīņu piemiņas vietu iekļaušanu militārā mantojuma maršrutos. Kolēģiem rīkosim ekskursiju pa Cēsīm un apkārtni, vietām, kas saistās ar Cēsu kaujām,” pastāsta R.Sijāts.

To, ka, sasaistot dažādus objektus, vēstures faktus, cilvēku atmiņas, dzīvi atklājas gan zināmā, gan mazzināmā vēsture, uzsver gan latvieši, gan igauņi. Mūsu valstu vēsturē tik daudz kopīga – pasaules kari, brīvības cīņas,    nacionālo partizānu kustība, dzīve zem padomju varas un neatkarība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
13
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
122
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi