Iepazīst vietējo kartupeļu un graudaugu šķirņu jaunumus

Kādas jaunas laukaugu šķirnes piedāvā Latvijas selekcionāri? To ap pussimts interesentu no Vidzemes iepazina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu Pētniecības centra rīkotajā Lauku dienā.

“Zemniekus interesē augsta raža. To ir jāmāk izaudzēt, un zinātnieki pēta, kā to izdarīt, stāsta par secinājumiem. Tāpat zemniekus interesē jaunas šķirnes.

Institūta pētnieki selekcionē jaunas visu laukaugu kultūru šķirnes, pagaidām netop tikai jaunas zālaugu šķirnes, uzturam tās, kas selekcionētas pirms gadiem. Cerams, ka jaunajiem pētniekiem arī būs interese par zāļu selekciju,” “Druvai” pastāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabul­niece un uzsvēra, ka Priekuļu laukos tiek veikti lauksaimniekiem nozīmīgi pētījumi un jaunās Latvijā selekcionētās šķirnes kārtējo reizi pierāda, ka ir ne tikai konkurētspējīgas ar citās valstīs radītajām, bet mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos ir izturīgākas un ražīgākas.

Pagājušajā gadā Latvijas Augu šķirņu katalogā reģistrētas piecas jaunas šķirnes, kas selekcionētas AREI. Pēdē­jos gados pārtikas ražotāji aizvien vairāk interesējas par miežiem un zemnieki, protams, gatavi tos audzēt. Vasaras miežu šķirnes  ‘Gunika’ un ‘Salvis’ raisījušas audzētāju interesi. Vasaras kvieši ‘Rokko’ ir akotaini un piemēroti laukiem mežu ielokā, kur labprāt uzturas meža dzīvnieki, bet no ziemas kviešiem ‘Umberto’ konditori var izcept gardus cepumus.  Par kartupeļu šķirni  ‘Vil­mara’ jau interesējas gan saimniecības, gan mazdārziņu kopēji. 
 

“Divas jaunas kartupeļu šķirnes, kā arī cieto vasaras kviešu, dzelteno zirņu un vasaras kviešu šķirnes ir iesniegtas augu šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanas testiem. Tā kā jaunumi būs. Šopavasar Latvijas augu šķirņu katalogā iekļauta saglabājamā šķirne  vasaras sējas vīķi ‘Cēsu vietējie’. Tie pēdējā laikā ir pieprasīti, un no nākamā gada piedāvāsim sēklu,” par jaunumiem stāstīja AREI speciāliste Solvita Survillo.

Diskusijas raisījās, kā pasaulē attīstās inovācijas, kā lauksaimniecībā aizvien vairāk izmantot digitalizāciju.  Dr habil. Agr. Alda Kārkliņa stāstītais par  augsnes degradācijas problēmām  ne vienam vien rosināja pārdomas, jo saimniekošanas un klimatisko apstākļu dēļ augsne zaudē auglību. Savu nodara arī lietavas, jo augsne nespēj uzņemt spēcīga lietus ūdeni.   Bioloģiskās produkcijas audzētājs Mārtiņš Gaiķēns atgādināja, ka jāatjauno purvi, kas ūdeni var uzsūkt un pēc tam atdot. Vēl izskanēja atgādinājums, ka katram saimniekam jāsakārto meliorācijas sistēmas un novadgrāvji.

Laukaugu kvalitātes pētniece Inese Taškova dalījās uzzinātajā par kartupeļu šķirņu īpašībām, kad tie audzēti bioloģiski un konvencionāli. Tā kā Lauku dienas apmeklētāju vidū bija daudzi zemnieki, kas strādā pēc bioloģiskajiem kritērijiem, viņiem bija svarīgi, lai pētījuma pirmās atziņas bioloģiski audzētiem kartupeļiem būtu pozitīvas. Pētījums turpinās.
Vadošās pētnieces un selekcionāres izmēģinājuma laukos stāstīja un rādīja, kā aug jaunās šķirnes, kā izaudzēt lēcas, tritikāli. Graudaudzētājiem  bija daudz konkrētu jautājumu, uz kuriem viņi saņēma atbildes.

Kartupeļi gatavojas ziedēšanai. Vadošās pētnieces Ilze Skrabule un Ilze Dimante rādīja jaunākās šķirnes, informēja par to īpašībām. Protams, audzētāji dalījās pieredzē, kā cīnīties ar Kolorado vabolēm, kuru šovasar gan ir krietni mazāk nekā pērn. Katrs pastāstīja, gan ko dzirdējis, gan ko izmēģinājis cīņā ar šiem kaitēkļiem. Vaboles nolasot pērļu vistas, kāds redzējis, ka lapgraužus savāc ar putekļu sūcēju, varot apsmidzināt ar darvas ūdeni, izmantot zaļās ziepes. Izskanēja arī interesants padoms — naktī ar lukturīšiem jāiet uz kartupeļu lauku un jā­spīdina, vaboles nevar gulēt, ilgi bezmiega naktis neiztur un no tīruma aizmūk.

“Svarīgākais un vienkāršākais ir lauku maiņa, nestādīt vienā tīrumā vairākus gadus pēc kārtas. Tas nudien palīdz,” pieredzē dalījās Pēteris Brauers no Vecpiebalgas puses. Viņš “Druvai” atklāja, ka pašam kartupeļu lauciņš pavisam mazs un gadu gaitā daudz ko izmēģinājis, bet augu sekas maiņa ir visefektīvākā.

Zinātniekiem ir svarīgi satikties ar zemniekiem, tāpat, kā zemniekiem redzēt un dzirdēt, ko dara pētnieki, selekcionāri,   lai domātu par savu saimniecību tālāku attīstību.

Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki zemniekus, lauksaimniecības speciālistus un interesentus uz Lauku dienu aicina ik vasaru. Tā ir tikšanās reize, kad tiek stāstīts par jaunākajām pētījumos gūtajām atziņām, tehnoloģijām, jaunākajām selekcionētajām laukaugu šķirnēm. Tad ir arī iespēja apskatīt pētījumu un selekcijas laukus.