Trešdien, 22.jūlijā, Rīgas pilī tikās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš un Ministru prezidents Andris Kulbergs, lai pārrunātu jautājumu par Nevalstisko organizāciju (NVO) darbu un finansējumu. Kā zināms, pēc iekšlietu ministra, kultūras ministra un premjera Kulberga paziņojumiem par to, ka NVO nelietderīgi tērē valsts naudu, un par to, ka daļa NVO tikai izdomā kaut kādus darbus, par kuriem pieprasa naudu, sabiedrībā sacēlās sašutuma un naida vētra un sociālajos tīklos skanēja aicinājumi likvidēt visas NVO. Protams, naudas tēriņi un to lietderība jāpārbauda vienmēr, bet veids, kādā tika paziņots par NVO, izraisīja īstu naida devīto vilni — NVO tērējot jeb “izpļekarējot” 200 miljonus eiro gadā. Iedzīvotāji dusmojās, ka naudas taču trūkst, piemēram, veselības aizsardzības jomā, bet te kaut kādas NVO vienkārši to tērē, kā tīk. Tiesa gan, NVO tēriņi gadā esot 165,20 miljoni eiro un nevis 200. Paziņojumā netika arī skaidrots, kādiem mērķiem šī nauda tiek tērēta — proti, hospisa un paliatīvā aprūpe, senioru aprūpe un aprūpe mājās, dienas centru darbība, palīdzība bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī nedzirdīgo un neredzīgo organizāciju sniegtie pakalpojumi, arī Latvijas Sarkanā Krusta un Samariešu apvienības nodrošinātie sociālie un aprūpes pakalpojumi, kā arī draudžu un baznīcu izveidoto organizāciju finansējums, piemēram, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centram, kas nodrošina sociālos un aprūpes pakalpojumus, kā arī atsevišķiem reliģisko organizāciju projektiem u.c.
Manuprāt, ir vērts ieklausīties Valsts prezidenta teiktajā pēc tikšanās ar premjeru: “Jautājums par finansējumu ir būtisks, tomēr es aicinu pret šo procesu izturēties kā pret demokrātisku sarunu. Saruna bieži aiziet pa grāvjiem, nevis pa ceļu”.
Protams, karš Ukrainā, Saeimas vēlēšanas rudenī, dažādas ikdienas likstas un neatrisināti jautājumi padara cilvēkus viegli ietekmējamus. Grūti pateikt, vai cilvēku kūdīšana vienmēr notiek apzināti vai arī emociju karstumā publiski izskan apgalvojumi, kas rada kārtējo skandāla gaisotni, pat ja tā nav gribēts. Atliek sacīt, ka runāt ir jāprot un pirms publiski kaut ko apgalvot, varbūt vajag noskaitīt vismaz līdz simtam. Pretējā gadījumā tiek meklēti vainīgie, un pēdējā laikā, izrādās, vainīga ir Ukraina. Piemēram, Talsu novadā lietavu ūdeņi izraisījuši Dursupes dzirnavezera aizsprosta pārrāvumu, ceļu bojājumus vismaz divdesmit vietās, un no vairākām mājām nācies evakuēt cilvēkus. Pašvaldība nav sākusi postījumu labošanu jau nākamajā dienā pēc lietavām, novada dome lūgs valstij pusmiljonu eiro. Sociālajos tīklos pat izskan apgalvojumi, ka pašvaldība neko nedara un no valsts arī naudu nesaņemšot, jo viss jau tiekot atdots Ukrainai. Apgalvojumi, ka mums kaut kā trūkst, vai kaut kas tiek izdarīts ne gluži tā, kā vajag, un tas ir Ukrainas dēļ, izskan ne reizi vien. Droši vien daļa sašutušo vienkārši izgāž emocijas, bet daļa tādus apgalvojumus izplata apzināti, lai vairotu sabiedrības iekšējās pretrunas. Piemēram, jūnijā sociālo mediju vietnē tika publiskota informācija par it kā notikušu migrantu uzbrukumu kādai sievietei Rīgas centrā. Sievieti esot izglābis “baltais vīrietis”. Protams, par to, ka Latvijā ir migranti, sacēlās īsta sašutuma vētra, viņi visi tika dēvēti dažādos pazemojošos vārdos. Par uzbrukumu gan neviena persona Valsts policijā nevērsās un, tikai policijas darbiniekiem ierodoties pie sievietes, kas sociālajos medijos bija minēta kā upuris, tika saņemts oficiāls iesniegums. Izmeklēšanā konstatēts, ka noziegums nav noticis. Otrdien, 21. jūlijā, pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un vienlaikus sākta resoriskā pārbaude par iespējamu apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un sabiedrības maldināšanu.
Protams, tāds paziņojums nav nejaušība vai neprasme izteikties. Visticamāk, pirms vēlēšanām kādiem politiķiem ir izdevīgi saasināt nacionālo jautājumu. Par to, ka naids padara valstis un sabiedrības nestabilas un ka nav vajadzīgi ieroči, lai iegūtu varu sašķeltā un savstarpēji naidīgā sabiedrībā, acīmredzot nedomā ne politiķi, ne iedzīvotāji.
Komentāri