Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas:

Horoskopi – izklaidei un iedvesmai

Jānis Gabrāns
12:00
31.12.2015
3
Guna Karklina 1

Gadu mija ir laiks, kad daudzi vairāk lasa horoskopus nākamajam gadam, lai zinātu, kas sagaidāms, no kā uzmanīties, ar ko rēķināties. Daži dodas pie astrologiem, lai uzzinātu ko vairāk, citi savukārt uzskata, ka tās ir blēņas, kas nav jāņem vērā.

Lai parunātu par horoskopiem, astroloģiju, uz sarunu aicināju sertificētu astroloģi Gunu Kārkliņu. Sarunu sāku ar jautājumu, vai astroloģija ir zinātne vai mistika. Astroloģe norāda, ka tā nav zinātne, bet nav arī mistika, jo ir reāli izskaidrojama: “Cilvēka vai arī kāda notikuma astroloģiskā karte ir planētu un citu debess spīdekļu konkrēts novietojums pie debess juma konkrētajā brīdī. Piemēram, cilvēka dzimšanas brīdī. Senos laikos to rēķināja, darināja ar rokām, vienas kartes izveidošanai pagāja visa diena, mūsdienās to paveic datorprogrammas. Daudzu gadu un pētījumu rezultātā izveidotas astroloģijas teorijas, kas ir gluži kā reizrēķins. Ja planētas novietojušās tādā stāvoklī, tas nozīmē to un to. Ir astroloģijas mācību grāmatas, kur katrai pozīcijai ir savs konkrēts skaidrojums. Kā saka, kas debesīs – tas uz zemes. Tāpēc astroloģija nav pareģošana, zīlēšana, tas nav nekas mistisks, jo planētu novietojums dzimšanas brīdī pavēsta, kas ir dots labs vai kādas grūtības var sagaidīt. Astroloģiskajā kartē redzami cilvēka plusi, mīnusi, vēlamās darbības jomas. Tas ir ceļa rādītājs, ko darīt, ko nedarīt, kur varam izpausties, kur jābūt uzmanīgiem.”

Debess spīdekļu ietekmes vērošana joprojām redzama arī senču ticējumos, kuri dzīvoja pēc Mēness cikla, kaut vai par darāmo dilstoša un augoša Mēness laikā.

Senatnē astroloģija, gluži kā astronomija, uzskatīta par zinātni, šobrīd tāda statusa vairs nav. Tas tāpēc, ka trūkst vajadzīgā apjoma pētījumu, zinātnisko publikāciju, kas nepieciešams, lai sauktos par zinātni. G. Kārkliņa stāsta, ka pētījumi notiek pasaulē un arī Latvijā. Astrologi pētījuši, kā zvaigžņu, planētu stāvoklis ietekmē ceļu satiksmes negadījumu statistiku, ugunsgrēku skaitu, veikti citi pētījumi.

Ja konkrētā brīdī zvaigžņu karte ir noteikta, vai tas nozīmē, ka vienā dienā un vienā stundā dzimušajiem liktenis ir vienāds? Astroloģe norāda, ka šo jautājumu nākas saņemt bieži, īpaši runājot par dvīņiem: “Cilvēki nesaprot, kāpēc tā, ka dzimuši gandrīz vienā laikā, bet bieži tik atšķirīgi. Jāsaprot, ka astroloģiskā karte katram iezīmē vairākus ceļus. Nav tikai viens ceļš, viena profesija. Astrologam jānosauc visas šīs iespējas, bet izvēle jāizdara katram pašam, tāpēc arī vienā laikā dzimušie var būt tik atšķirīgi. Kā jau teicu, katra debess ķermeņu kombinācija nozīmē kaut ko konkrētu, to pateiks visi astrologi, bet, analizējot konkrētā cilvēka horoskopu, pastāv zināms interpretācijas moments, kādus uzsvarus astrologs saliek. Bet nevajadzētu būt tā, ka viens astrologs saka vienu, bet cits – pavisam pretējo.”

Jautāta, cik nopietni jātver rakstītais horoskopos, G. Kārkliņa iesaka tos lasīt izklaidei un iedvesmai. Protams, ir izstrādāta metodika to veidošanai, ja horoskopus parakstījis astrologs, viņš varēs parādīt, kāpēc teikts tieši tā. Taču nevajadzētu tajos rakstīto uztvert kā kaut ko neapgāžamu, kas obligāti jāievēro un piepildīsies. Horoskopi ir ļoti vispārīgi, bet iedarbojoties Forera efekts, proti, cilvēks daudz ko no lasītā spēj attiecināt uz sevi.

“Horoskopi radās pēc tautas pieprasījuma,” stāsta G. Kārkliņa. “Mūsdienu medijos tie kļuva pieprasīti pēc britu princeses Margaretas piedzimšanas pagājušā gadsimta sākumā. Laikraksts “The Sun” izveidojis princeses horoskopu, un visu tirāžu izpirka momentā. Laikraksts palūdza astrologam uzrakstīt vēl vienu rakstu, kurā cita starpā bija minēts par problēmām ar aviāciju, un laikraksta iznākšana sakrita ar kādu aviokatastrofu. Atkal tirāžu izpirka, un avīžnieki saprata, ka ir pieprasījums pēc horoskopiem.”

Taču, sākoties jaunam gadam, cilvēkiem gribas zināt, ko tas nesīs. G. Kārkliņa gan norāda, ka astroloģiskās prognozes tuvākai un tālākai nākotnei nav visai iepriecinošas, jo patlaban darbojas tā dēvēto lielo planētu kombinācijas, kas pasaulē nes globālas pārmaiņas: “Piemēram, Plutons atrodas Mežāža zīmē (līdz 2024. gadam), kas norāda uz iespējamām pārmaiņām pasaules kārtībā. Astroloģiski Mežāža zīme saistās ar visu stabilo, fundamentālo, likumu un lietu kārtību, bet, kad šajā zīmē ieiet Plutons, vecā kārtība tiek drupināta. Vēsturē tas labi redzams. 16. gadsimtā Eiropā sākās reformācijas kustība, spāņu kolonizatori iznīcināja trīs lielas kultūras: acteku, maiju un inku. 18. gadsimtā veidojās jaunas politiskās un ekonomiskās struktūras. Krievijā Katrīnas II valdīšanas sākumā bija pirmais Krievu – turku karš. Nopietni un pasaules vēsturē svarīgi notikumi risinājās arī Amerikā, kur pieauga nesaskaņas starp kolonijām un Apvienoto Karalisti, kas noveda pie Neatkarības kara.”
Jautāta, ko varam gaidīt Latvijā, astroloģe norāda, ka valstij pašai ir smags pamathoroskops jeb astroloģiskā karte, ja ņem vērā valsts proklamēšanas dienu 1918. gada 18.novembrī. Tajā ierakstītas valdību un varas nepārtrauktas maiņas, ko redzam ikdienā. Arī mūžīgā opozīcija starp tautu un varu. Nākamais gads politiskā ziņā būšot sarežģīts, taču pozitīvas tendences vērojamas kultūrā, mākslā, kur var gūt ievērību pasaulē.

“Vispārējās tendences ir sarežģītas. Plutona atrašanās Mežāža zīmē rāda, ka līdz 2024.gadam pasaulē valdīs jezga, un mēs neesam izolēti no pārējās pasaules,” saka astroloģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
30

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
17
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
13
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
10
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
13
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi