Pirms trijiem gadiem jauni cilvēki it kā parakstīja īres līgumu ar kāda nama saimnieci, taču nesaņēma nekādus darījumu apstiprinošus dokumentus. Tagad īpašniece viņus patriec, skaidri zinot, ka pārim nav, kurp doties, turklāt jaunā sieviete gaida bērnu.
“Toreiz saimniece uzstāja, ka visiem papīriem jāpaliek pie viņas,” stāsta topošā māmiņa un saka, ka starp abām pusēm ticis noslēgts līgums par iespēju īrēt nelielu istabiņu, jo gan virtuve, gan vannas istaba visiem īrniekiem ir koplietojamās telpas. Nekas neesot liecinājis par krāpšanu vai ļaunprātību, tāpēc licies muļķīgi kasīties par sīkumiem. Jaunie īrnieki prātā vien paturējuši saimnieces norādījumus: “Šajā namā deklarēties nedrīkst, šo par savu adresi nekur uzrādīt nedrīkst, viens pie otra pa dzīvokļiem staigāt nedrīkst, ciemiņus pie sevis aicināt nedrīkst, policiju saukt nedrīkst un arī neatliekamo medicīnisko palīdzību pie sevis uz mājām saukt nedrīkst.” Par komunālajiem pakalpojumiem noteikta samaksa 158 eiro mēnesī skaidrā naudā.
Jaunajam pārim, kas pašlaik gaida bērniņu, šajā ēkā esot pagājuši trīs gadi, kad negaidot nama saimniece paziņojusi, ka istabiņa nedēļas laikā jāatbrīvo. Šāds pavērsiens nācis kā trieciens. “Es biju pie saimnieces un lūdzos, lai atļauj mums vēl uzkavēties, kamēr mēs atradīsim citu dzīvesvietu, bet viņa atcirta, ka viņu nekas neinteresējot,” ar asarām acīs stāsta sieviete. Situācija kļuvusi vēl vairāk nokaitēta, jo tagad saimniece sūta īsziņas- pilnas ar lāstiem un nolādējumiem ne vien sievietei, bet arī viņas vēl nedzimušam bērnam.
Papētot likumdošanu, nākas konstatēt, ka likums ļauj ikvienam saimniekam izlikt īrniekus, ja tie rīko skandālus, apdraud pārējo iemītnieku drošību vai bojā viņa mantu, tāpēc rodas jautājums, kas šajā gadījumā bija par iemeslu grūtnieces izlikšanai, ja jaunais pāris dzīvojis mierīgi, abi ir strādājoši un nav kavēts neviens maksājums.
Kā “Druvai” skaidroja nu jau bijusī īrniece, tad viņu ar vīru izlika no īrētās istabiņas, jo sieviete neesot pēc visiem iemītniekiem berzusi un mazgājusi koplietošanas telpas. “Es pārnācu no darba un konstatēju, ka mums atslēgta gāze. Visur bija salīmētas lapiņas, ka jāiztīra virtuve. Cik bijis manos spēkos kopt un savākt, ko visi īrnieki atstājuši, es vienmēr sakopu. Esmu vienīgā sieviete, pārējie īrnieki ir vīrieši, kādi pieci vai seši. Parasti es pa dienu telpas iztīrīju, bet, pienākot vakaram, atkal viss bija piegružots. Kad kļuvu grūtniece, man fiziski kļuva grūtāk pēc visiem vākt. Vīrs mani atbalstīja, sakot, ka man jādomā par sevi un pēc darba jāatpūšas, nevis jāskraida visiem nopakaļ ar birsti un lupatu. Nospriedām, lai katrs pats pēc sevis vāc. Saimniece par to sadusmojās un tūlīt pateica, lai mēs aizvācoties.”
No saimnieces puses esot bijusi pilnīga visatļautība, viņa jebkurā diennakts laikā varējusi atslēgt īrnieka istabiņu, ieiet, pārkrāmēt mantas, šo to bez vaicāšanas paņemt vai samainīt. “Dušā mums ir atvēlētas piecas līdz 10 minūtes un ne sekunde ilgāk, pretējā gadījumā tiek noslēgts ūdens. Drēbes arī nedrīkstam mazgāt, jo tas esot milzīgs elektrības pārtēriņš,” stāsta vēl kāds šī nama īrnieks. Nama iemītnieki ņēmuši iniciatīvu savās rokās un piezvanījuši “Latvenergo” apkalpošanas centram, kur uzzinājuši, ka tāda kārtējā pārtēriņa viņu mājai nemaz neesot, bet saimniece kā sodu visiem paaugstinājusi maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Iemītnieks skaidro, ka “elektrības skaitītājiem lodziņi ir aizlīmēti, lai neviens nevar nolasīt rādītājus. Arī ledusskapi nedrīkst turēt savās istabiņās. Uz visiem iedzīvotājiem ir iedalīts viens ledusskapis, kura saturs regulāri tiek apsekots” .
Saimniecei ir tikai viena atbilde uz visām īrnieku likstām, proti, teiciens: “Ja tev te nepatīk, vācies prom!” Iedzīvotāji baidās ko iebilst, jo saimniece lieloties ar savu spēcīgo aizmuguri, viņai, redziet, esot sakari. Sievietes īrnieces tiekot lādētas un biedētas ar viņas melnajām maģijas spējām, bet vīrieši gan esot laipni lūgti īrnieka kārtā.
Diemžēl jaunais pāris ir pilnībā neaizsargāts, jo viņiem nav nedz līguma, kuru pārlasīt un uz kura pamata kaut ko panākt, nedz maksājuma kvītiņas, kas liecinātu par godprātīgu saimnieces rīcību. Par vienu gan iesaistītie ir vienisprātis, ka nekādi nodokļi no viņu naudas netiek maksāti.
SIA “CDzP” pārstāve Sanda Žukovska skaidro, ka Latvijā īres attiecības regulē Likums par dzīvojamo telpu īri. Šā likuma 2. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Bez šāda īres līguma nevar uzskatīt darījumu par notikušu, jo nav darījumu apliecinoša dokumenta. Ja dzīvojamās platības īpašnieks patur sev abus līguma eksemplārus, tad tas tik un tā paliek vienpusējs darījums. Diemžēl arī šajā gadījumā jaunais pāris nevar uzrādīt, ka ir īrējuši istabiņu vai veikuši jelkādus maksājumus.
“Ja saimnieks nevar izsniegt kvīti vai uzrādīt maksājumu orderi, pastāv iespēja palūgt, lai tas uz baltas lapas ar roku uzraksta tekstu, kas apliecina, ka šāds maksājums ir veikts un apstiprināts ar parakstu, attiecīgi jāpiefiksē arī datums, laiks. Tādā gadījumā tā ir kā neliela liecība, kas cilvēkam saglabājas un apstiprina viņa saistības ar konkrēto personu,” skaidro speciāliste un turpina: “Taču, ja nav pat tādas liecības, tad cilvēks ir pilnībā nepasargāts no izlikšanas un viņam nav, pie kā vērsties. Kas attiecināms uz deklarēšanos, tad īpašuma īpašnieks ir tiesīgs noteikt, kurš īpašumā drīkst deklarēties, kurš nedrīkst.”
Viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības prioritātēm ir preventīvais un nodokļu kontroles darbs ar personām, kuras pēc VID rīcībā esošās informācijas veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē visus ienākumus, kas gūti saimnieciskās darbības rezultātā. Arī mājokļa – ja tā nav personas vienīgā deklarētā dzīvesvieta – vai vairāku mājokļu izīrēšana pret atlīdzību ir uzskatāma par fiziskas personas saimniecisko darbību, kas jādeklarē VID un no kura jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% apmērā. Šajā gadījumā fiziskās personas pienākums saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to VID un nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam iesniegt VID iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, iemaksājot valsts budžetā ienākuma nodokli 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.
Tāpēc SIA “CDzP” pārstāve vēlreiz aicina iedzīvotājus informatīvos nolūkos pārlasīt likumus un pievērst uzmanību izīrēšanas nosacījumiem. Šādos darījumos cilvēku lētticība var bēdīgi atmaksāties. Līgums, līgums un vēlreiz līgums ir svarīgs aspekts, uzsākot īres saistības, aizņemoties naudu vai noslēdzot jebkādu citu darījumu.
Komentāri