Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Gribas turēt rokās skaidru naudu

Druva
00:00
04.11.2015
11
Img 4702 1

Amatas novada Nītaurē un Pārgaujas novada Straupes pagasta Plācī ikvienam pieejami “Swedbank” bankomāti. Līdz šim abos novados nebija neviena bankomāta.

“Ne tikai Ziemassvētkos piepildās vēlēšanās, ja daudzi ļoti vēlas, tad piepildās agrāk. Nītauriešu vēlēšanās paturēt rokās skaidru naudu ir piepildījusies. Esam saņēmuši lielu dāvanu – bankomātu,” svinīgajā atklāšanā atzina kultūras darbiniece Inese Sergejeva. Nītaurē no 2011.gada augusta nav bankomāta. Toreiz tas tika apzagts un apskādēts.

Vairākus gadus novada pašvaldība sarunās mēģināja pārliecināt dažādas bankas, ka iedzīvotājiem nepieciešams bankomāts. “Dzīves pieredze kārtējoreiz rāda, ka ir mērķi, kas sasniedzami ilgtermiņā,” atzina Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un uzsvēra, ka Attīstības programmā Nītaure izvēlēta par attīstības centru novadā. Te pakalpojumus izmantos arī Skujenes un Zaubes iedzīvotāji. Saremontēts ceļš līdz Skrīveriem, un braucēju skaits pieaug. “Mums būtu grūti runāt, ka varam iedzīvotājiem sniegt visus pakalpojumus, ja viņi nevar tikt pie skaidras naudas. Nītaurē būs klientu apkalpošanas centrs arī tuvējo pagastu iedzīvotājiem, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par valsts institūciju pakalpojumiem. Te darbojas krājaizdevu sabiedrība, ir degvielas uzpildes stacija. Bankomāta nav arī tuvējos pagastos,” atgādināja novada vadītāja.

Svinīgajā brīdī, lai pārliecinātos, ka bankomāts strādā nevainojami, bija klāt arī “Swedbank” Klientu servisa pārvaldes reģiona vadītājs Mārtiņš Drusts, “Swedbank” finanšu centra “Valmiera” vadītāja Dace Antone, biznesa klientu apkalpošanas centra “Valmiera” menedžere, nītauriete Mairita Oboznaja. Aprīlī “Swedbank” publiskoja Latvijas reģionu Attīstības programmu un noslēdza sadarbības memorandu ar Latvijas Pašvaldību savienību, un 15 Latvijas novados, kuros nav nevienas bankas bankomāta, tiek uzstādīti “Swedbank” naudas izmaksas aparāti.
Mārtiņš Drusts atgādināja, ka banka ļoti izvērtē, kur uzstādīt bankomātus. “Domājot par drošību, Nītaurē pieejams iekšējais bankomāts, kas pieejams veikala darba laikā. Kā rāda statistika – pēc astoņiem vakarā bankomātus izmanto maz cilvēku. Veikali strādā līdz desmitiem vakarā katru dienu,” pastāstīja Mārtiņš Drusts, bet Dace Antone piebilda, ka, izraugoties, kur uzstādīt bankomātu, tiek arī izvērtēta cilvēku plūsma, kas veikalā noteikti ir lielāka nekā pie kādas sabiedriskas ēkas.

Veikalā “Pīlēns” bankomātu uzstādīja pāris dienas pirms svinīgā notikuma. Ziņa, ka tepat pagastā var tikt pie skaidras naudas, ātri apskrēja apkārt. Tiesa, pie bankomāta vēl jāpierod. Kāda nītauriete iedevusi kaimiņam maksājumu karti, lai Cēsīs izņem naudu. Viņš aizmirsis, atpakaļceļā atcerējies, nodomājis piebrauks pie bankomāta Līgatnē. Tas nedarbojās. Satraukts zvanīja kaimiņienei, ka aizmirsis, viņa tikai mierināja, nekas, izņems tepat Nītaurē.

“Līdz šim daudzi novadā izmanto iespēju, kad kāds brauc uz pilsētu, iedod karti, lai izņem naudu. Citādi, kā tikt pie skaidras naudas, vienīgi jābrauc pašam. Labi, ka nav daudz nepatīkamu gadījumu,” domās dalījās novada domes vadītāja Elita Eglīte un pastāstīja, ka pašvaldības visus pabalstus ieskaita saņēmēju kontos, uz rokas skaidru naudu neizmaksā. Neviens nav sūdzējies. Tagad cilvēki ātrāk tiks pie naudas, nebūs nekur jābrauc.

Krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Lemešonoks “Druvai” pastāstīja, ka klientiem daudzi norēķini ir skaidrā naudā. “Aizņēmumu ieskaitām kontā, un klients, ja jānorēķinās skaidrā naudā, brauc uz bankomātu izņemt. Bieži vien vairākas dienas pēc kārtas, jo vienā dienā vairāk par noteikto limitu izņemt nevar. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku maksājumus kārto internetbankā. Krājaizdevu sabiedrībā cenšamies izvairīties no skaidras naudas norēķiniem. Tā kā naudu aizdodam tiem, kam ir regulāri ienākumi, viņiem ir konts, un ar to rīkojas, kārtojot maksājumus,” domās dalījās Arnis Lemešonoks.

Veikala “Pīlēns” pārdevēja Sarmīte Dilendorfa atzina, ka pircēji ir ļoti priecīgi, ka Nītaurē atkal ir bankomāts. “Ir cilvēki, kuri izņem naudu bankomātā un nāk pie letes iepirkties ar skaidru naudu. Daudzi garāmbraucēji zināja, ka pie mūsu veikala ir bankomāts, un bija izbrīnīti, kad vairs nebija. Nītaure ir krustpunkts ,un cilvēku plūsma te ir liela,” pastāstīja pārdevēja.

Vairākas dienas bankomāts nedarbojās Augšlīgatnē. Turp pēc skaidras naudas brauca ne tikai līgatnieši, arī no Zaubes, Skujenes, Nītaures. “Veikalam, pie kura Līgatnē atrodas bankomāts, mainījās īpašnieks, tāpēc kādu laiku nebija iespējams tikt pie naudas. Tagad atkal tas strādā. Turpmāk iekšējais bankomāts atradīsies veikalā “Elvi”, “Druvai” pastāstīja atbildīgais par bankomātu tīkliem Artis Vaļuka, uzsverot, ka bankai svarīgi sabalansēt apkalpošanas servisu un drošību. Tieši drošības dēļ bankomātā nav tik daudz naudas. “Druva” interesējās, vai arī pilsētā kādreiz atkal varētu būt bankomāts, Artis Vaļuka paskaidroja, ka tas noteikti tiks izvērtēts un ātri nevar pieņemt lēmumu. “Līgatnes pilsētā bankomāts būtu, bet vairākkārt to mēģināja atvērt, salauzt,” piebilda “Swedbank” speciālists.

Straupes pagasta Plācī, veikalā “Elvi”, pārgaujniekiem atkal pieejams bankomāts. Ilgu laiku tas darbojās Stalbē, novada centrā pie administrācijas ēkas. Pašvaldība ar banku runāja, ka arī turpmāk bankomātam jābūt turpat, jo te tiek veidots vienotais pakalpojumu centrs un daudzi novada iedzīvotāji te brauks kārtot darījumus gan ar pašvaldību, gan valsts institūcijām. Izvērtējot cilvēku plūsmu un drošību, banka tomēr izraudzījās veikalu “Elvi” Plācī. “Vai bankai tā ir labākā izvēle, šaubos, bet redzēsim. Arī Stalbē pašvaldības administratīvajā ēkā ir nodrošināta drošība, jo ir gan iekšējā, gan ārējā videonovērošana,” bilda Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un uzsvēra, ka iedzīvotāji ir ļoti priecīgi un daudzi atzīst, ka tagad ietaupa laiku, jo nav jābrauc uz Cēsīm, Siguldu, Limbažiem vai Valmieru, lai tiktu pie skaidras naudas. “Vairāki jautājuši, kāpēc no bankomāta naudu var tikai izņemt, nevis arī iemaksāt. Tikko cilvēkiem pieejams viens pakalpojums, jau interesējas par nākamo. Novadā dzīvo aktīvi cilvēki. No 4782 iedzīvotājiem 2787 ir ekonomiski aktīvi. Novadā reģistrēts 51 uzņēmums. Iedzīvotāju skaits pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies. Novads attīstās,” ar gandarījumu stāsta Hardijs Vents.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi