Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Glābj dzīvības

Liene Lote Grizāne
23:00
02.04.2016
105
Img 4455 1

Valstī pēdējā laikā aktuāls temats ir medicīnas pakalpojumu pieejamība, jo šajā nozarē ir daudz problēmu. Cilvēki zina, ka pie ārstiem ir garas rindas, medikamenti ir dārgi, taču aizmirst, ka jau laikus jārūpējas par veselību un aktīvu dzīvesveidu.

Taurenes pagastā jau sešus gadus atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) punkts. Tur ikdienā strādā 11 darbinieki, ieskaitot šoferus. Judīte Graudiņa un Zinaida Aļeksejeva norāda, ka viņu darbs nav viegls. Tas ir gan fiziski, gan emocionāli smags. Un kā gan ne – tieši viņas ikdienā dodas pie pacientiem, nezinādamas pat visu, kas sagaida.

“Izsaukumi ir dažādi, gadās arī, ka līdz slimniekam jāmēro garš ceļš. Turklāt pavasarī, rudenī un ziemā saskaramies ar sarežģījumiem, lai piebrauktu laukos pie mājām. Piemēram, pirms dažām dienām kolēģiem ar visu aparatūru rokās bija kājām jāmēro nepilnu pusotru kilometru, lai nokļūtu pie slimnieka. Ceļi ir izšķīduši, bet ziemā nereti aizputināti. Tā ir mūsu ikdiena,” saka Judīte. Abas NMPD brigādes mediķes norāda, ka darbu atvieglo modernās un labi aprīkotās automašīnas. Transportējot slimnieku automašīnā, uzreiz ir iespēja ar video starpniecību sazināties ar dežūrārstiem medicīnas iestādēs un pat lūgt padomu.

Zinaida stāsta, ka NMPD automašīnā ir iespēja uztaisīt kardiogrammu un to uzreiz nosūtīt medicīnas iestādei. Tiesa gan, tas pašiem mediķiem uzliek papildu pienākumu – jāprot perfekti rīkoties ar datoru, dažādām ierīcēm un programmām.

“Mūsu darbs prasa ļoti daudz, taču šis ir darbs, kuru mēs darām ar prieku, un nespējam sevi iedomāties citā vietā. Ir smagas dežūras, ir tādas, kurās jāsniedz ne tik nopietna palīdzība,” saka Judīte un bilst, ka jau kopš bērnības sapņojusi par šādu darbu.

Mediķes gan neslēpj, ka pietiekami bieži nākas saskarties ne tikai ar cilvēkiem, kuriem ir smagas veselības problēmas, bet arī ar pacientu uztraukumu, nervozitāti.

“Tā jau ir, ka cilvēki saskatās filmas par mediķiem un tad domā, ka mēs tāpat strādājam. Nokļūstot pie slimnieka mājās, mēs nebūt uzreiz varam pateikt, kas viņam kaiš. Mēs noskaidrojam akūtos simptomus, un tālāk jau mūsu uzdevums ir pacientu nogādāt medicīnas iestādē. Diemžēl nākas secināt, ka cilvēki laukos dzīvo ļoti trūcīgi. Daudziem ir ielaistas kaites. Viņi netiek pie ārstiem, neiet uz izmeklēšanām. Par to gan sirds sāp,” saka Judīte Graudiņa. Viņai piekrīt arī Zinaida Aļeksejeva un bilst, ka laukos un pilsētā cilvēki dzīvo krasi atšķirīgi. Turklāt laukos vēl ir tā daļa sabiedrības, kas aizraujas ar alkohola lietošanu un ātrajiem zvana, kad skaidro saprašanu jau sāk zaudēt.

“Tāpat nereti gadās, ka kāds ceļmalā ierauga iereibušu cilvēku un zvana mums, taču, kad ierodamies mēs, cilvēks jau aizgājis. Bieži risinām ģimenes un dažādas sociālās problēmas. Cilvēki nereti īsti nesaprot, kam NMPD domāts,” vērtē Zinaida Aļeksejeva.

Runājam arī par biežajām autoavārijām vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā, tostarp daudzas no tām bijušas ar letālu iznākumu. Mediķes uzsver, ka lielākoties nav runa par autovadītāja bezatbildību, bet cilvēki ir pārguruši, stresa pilni un nespēj adekvāti reaģēt uz ceļa.

“Cits jautājums ir par dzērājšoferiem. Tā gan ir bezatbildība pret savu un citu cilvēku dzīvību,” saka Zinaida.
Vērtējot sabiedrību kopumā, Judīte norāda, ka cilvēki ir iztukšoti un noskrējušies. “Diemžēl es teikšu, ka daudziem veselība nav prioritāte, turklāt rūpēties par to ne katrs var atļauties. Pirmām kārtām ir jāsarūpē pārtika, jāapgādā bērni un jāizdara daudz kas cits, līdz sākam domāt par savu veselību. Tāpat redzam, ka ārsts pacientam nereti iesaka mieru, izraksta medikamentus, bet viņš jau plāno, kā skries tālāk,” domās dalās Judīte Graudiņa.

Sāpoša mugura un spranda

* PAR VESELĪBU JĀDOMĀ LAIKUS. Mārīte Jakovļeva ir masiere. Viņa bilst, ka arī rāpošana palīdz pret muguras sāpēm. Tas gan der tiem cilvēkiem, kuriem nav operēti ceļgali. FOTO: Liene Lote Grizāne

* PAR VESELĪBU JĀDOMĀ LAIKUS. Mārīte Jakovļeva ir masiere. Viņa bilst, ka arī rāpošana palīdz pret muguras sāpēm. Tas gan der tiem cilvēkiem, kuriem nav operēti ceļgali. FOTO: Liene Lote Grizāne

Taureniete Mārīte Jakovļeva ir masiere. Viņa neslēpj, ka jau pusaudži un jaunieši sirgst ar dažādām muguras kaitēm, tam par iemeslu viņa min ilgo sēdēšanu pie televizora un datora.

“Diemžēl nākas atzīt, ka mūsdienās cilvēkiem ir pārāk mazkustīgs dzīvesveids, turklāt nav runa tikai par pilsētas bērniem. Nu jau to pašu varam teikt arī par lauku bērniem, kuri nereti vairs nav redzami laukā spēlējamies, bet sēž telpās pie datora. Tas patiesi ir nelāgi, un priecājos par pausto viedokli, ka skolās nepieciešams ieviest vēl vienu obligāto sporta nodarbību,” domās dalās Mārīte. Tāpat viņa teic, ka, dzīvojot Taurenes centrā, automašīna nav nepieciešama. “To pašu varētu teikt par cēsniekiem. Pilsēta ir tik kompakta, ka automašīna nav nepieciešama, lai pārvietotos pilsētas robežās, bet cilvēki ir slinki. Esam pieraduši, ka mašīna mums vienmēr tuvumā,” bilst masiere. Viņa atklāj, ka masiera darbs nav viegls, rokām jābūt spēcīgām. Tāpat bilst, ka masieris nevar strādāt visu dienu bez atpūtas, jo viņš fiziski nogurst, tad darbs netiek veikts kvalitatīvi.

“Man patīk masēt, patīk cilvēkiem palīdzēt, jo saprotu, ka muguras un sprandas sāpes nav patīkamas. Turklāt par masāžu nevajadzētu atcerēties tikai tad, kad sāk veidoties kupris vai sāk sāpēt mugura. Par sevi jārūpējas krietni agrāk. Tāpat jauniem puišiem jāpadomā par savu veselību, pirms viņi neapdomīgi sāk strādāt fiziski smagos darbos, kur traumē muguras,” saka Mārīte. Masiere bilst, ka vislabāk, ja cilvēki par masāžu un dažādām aktīvām nodarbēm padomā, kamēr vēl nekas nesāp.

“Tāpat ir dīvaini, ka cilvēki nespēj kājām aiziet uz darbu, bet pēc darba ir gatavi braukt uz trenažieru zāli un tērēt naudu vingrošanai. Būtu gan jāsāk ar to, ka veltām laiku elementārai iešanai, nūjošanai. Kuri var, tie var pievērsties skriešanai, turklāt tas nemaksā neko,” uzsver masiere. Viņa norāda, ka ne katram laukos ir savs mazdārziņš, kurā izkustēties, un tas arī ir slikti. “Nav taču grūti uzrakt puķudobi vai sakņudārzu. Tikai jāpārvar slinkums,” pārliecināta masiere.

Zāles pērk pēc TV reklāmām

Tas mūsdienās kļuvis visai absurdi, un tam piekrīt arī Taurenes aptiekas vadītāja Dace Strazdiņa. Viņa Taurenē aptieku vada jau 33 gadus, un šajā laikā daudz kas mainījies. Gan cilvēku dzīvesveids, gan dzīvošanas paradumi, gan paši medikamenti, kas tagad ir ļoti daudzveidīgi.

“To, ko izraksta ārsts, mēs neapstrīdam, taču esmu ievērojusi, ka nereti cilvēki nāk uz aptieku un prasa tās zāles, kuras reklamē televīzijā. Tad gan jādomā, vai cilvēki neaizraujas ar pašārstēšanos. Tādos brīžos šķiet, ka farmācija balstās uz pensionāriem un TV reklāmām, tas nav labi,” domās dalās

D. Strazdiņa, tomēr vērtē, ka cilvēku dzīves ilgums ir pagarinājies. Un tas tādēļ, ka mūsdienās izstrādāts daudz dažādu medikamentu, kas ārstē kaites.

“Tāpat redzams, ka dažādām paaudzēm ir atšķirīgas slimības. Turklāt paies gadi, un viss vēl mainīsies. Kaut gan varam jautāt, kur radies holesterīns? Kādēļ runājam par mazkustīgu dzīvesveidu pat laukos? Patiešām daudz kas ir mainījies,” vērtē D. Strazdiņa.

Aptiekas vadītāja norāda, ka medikamentu cenas ir atšķirīgas, atzīstot, ka zāles ir pietiekami dārgas. “Bet nav arī tā, ka laukos cilvēki paliktu bez medikamentiem. Negribētu piekrist viedoklim, ka vecāki nespēj nepieciešamības gadījumā nopirkt bērniem medikamentus. Vismaz ceru, ka tā nav, jo arī mēs esam gatavi palīdzēt,” saka D. Strazdiņa. Viņa bilst, ka cilvēki lielākoties veselību novērtē tikai tad, kad apslimst. “Esam pieraduši skriet pa darbiem, pienākumiem un neko daudz nedomāt. Taču veselība ir un paliek svarīgākais dzīvē,” norāda Taurenes aptiekas ilggadējā vadītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
11

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
24

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
33

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
223

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi