Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Gide slepenā objektā

Monika Sproģe
00:00
10.01.2016
5
Gide 1

Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu “Pansionāts” mūsdienās piesaista interesentus no visas pasaules un ar savu pagātnes laiktelpu aizved cilvēkus neierastās sajūtās. Turpretī arhivārei un gidei Margaritai Plūksnai bunkurs ir darba vieta un vēstures liecība par to, kas varēja notikt, bet, par laimi, nenotika.

Rehabilitācijas centra “Līgatne” teritorijā zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 200 kvadrātmetru platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

“Par bunkura gidi strādāju kopš 2005. gada, tas notika tīras nejaušības dēļ. Togad ironiskā kārtā saslima visi gidi un mani palūdza izpalīdzēt. Tā tas sākās, un nevajadzēja daudz, lai šis darbs iepatiktos,” stāsta Margarita Plūksna.

Cilvēkus interesē ne vien pats bunkurs, bet arī tā stāsts, kas vēl arvien tiek papildināts un apkopots: “Atklājot bunkuru publikai, mums bija ļoti skopa informācija. Vēl tagad visi gidi pieturas pie pamatinformācijas un atbild uz jautājumiem, kad, kā un kādam nolūkam šis bunkurs celts. Tas apjoms un informācija, ko pašlaik spēju izstāstīt interesentiem, nākusi un uzkrājusies ar gadiem. Visvairāk informāciju iegūstam, balstoties uz cilvēku interesējošiem jautājumiem. Piemēram, kāds kungs vaicāja, cik dziļa ir bunkura aka. Sākām interesēties un pēc dokumentiem uzzinājām, ka bunkura aka ir 150 m dziļumā. Šādi un līdzīgi tūristu jautājumi vedina pretī vēl neizzinātiem faktiem.”

Margarita saka, ka vecāka gada gājuma viesiem šis bunkurs ir kā atgādinājums, kā vēstījums no pagātnes un viņi spēj uztvert lietas ar klātbūtnes sajūtu, kamēr jauniešiem jāstāsta daudz vairāk fona informācijas. Tomēr visunikālāk ekskursiju un gida stāstījumu uztver ārzemnieki. Margarita Plūksna: “Tas ir aukstā kara bunkurs, kādus tolaik cēla gan Lietuvā, gan Igaunijā, vienkārši citur tie nav saglabājušies. Ārzemnieku acīm šis ir unikāls objekts ar savu vietu, labo stāvokli un vēsturisku interjeru.”

Stāstot ārzemju viesiem, cik nopietni pret kara draudiem izturējās padomju laikā un kā mācību procesā bija iekļautas elementāras pamatzināšanas par atomkaru, uzlidojumiem un medicīnisko palīdzību, ārzemnieki mēdz gidei uzdot jautājumu, no kā tad, galu galā, mēs esam baidījušies. “Tad es viņiem atbildu – mēs baidījāmies no jums, un viņi saka – Hello! Esam klāt!” stāsta gide.

Margarita atzīst, ka viņai ļoti patīk šis darbs, ja uz darbu būtu jāiet, sevi pārvarot, nekas viņu nevarētu piespiest to darīt: “Kopš 1997. gada rehabilitācijas centrā strādāju par arhivāri. Man patīk arhivāra darbs. Diemžēl bunkura arhīvi vairs nav pieejami, jo, kad Guntis Ulmanis nāca pie varas, seifus iztukšoja un dokumentus izveda tāpat kā padomju armiju, ieskaitot šifrēšanas mašīnas, noklausīšanās ierīces un citas lietas. Izklausās nedaudz politizēti, taču tā notika, un tāds bija gan likums, gan līgums.”

Kundze saka, ka nākotnē gidiem šis bunkurs būs īsts izaicinājums, jo gados jaunie gidi, kas izmēģinājuši Līgatnes slepenajā bunkurā pastrādāt, sastopas ar dīvainu pretreakciju – tūristi viņus neuztver nopietni: “Mums ir bijuši jauni, atraktīvi cilvēki, kas iemācījušies tekstu no galvas un to var norunāt visās vajadzīgajās valodās, bet viņu vecums nespēj iedot ticamību. Tūristi vienkārši nenotic gados jaunā gida stāstījumam, turpretī mēs, vecais padomju laiku kalums, varam pēc atmiņām izstāstīt, kā bija, kā dzīvojām. Tas laiks bija mana jaunība.”

Gida darbs ir atbildīgs ar to, ka visiem nosauktajiem faktiem jābūt balstītiem uz pagātnes liecībām, dokumentiem, detālplānojumiem, un tā ir īsta māka šādu smagu vēstures lappusi izstāstīt saistošā veidā. “No grupām, kas brauc atkārtoti, esmu dzirdējusi vēlmi pēc viena konkrēta gida, kura stāstījums viņiem paticis vislabāk. Mans mērķis ir cilvēkus ieinteresēt tik ļoti, lai viņi atgrieztos. Tikai tad varu teikt, ka man kaut kas ir izdevies,” saka Margarita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
53
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi