Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Gauja neaiznes vēsturi jūrā

Sarmīte Feldmane
09:50
24.02.2016
26
Img 3501 1

“Vēsture ir svarīga katrai tautai un valstij. Katrs esam nācis no kādām mājām, pagasta, novada. Ja zūd vietas apziņa, cieņa pret to, tad veidosies sabiedrība, kas pazaudējusi vienu no pamatvērtībām – dzimtas saknes,” atgādināja Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.

Pagājušovasar dzimtās puses izzināšanai tika veltīts daudz laika. Gaujas fonds īstenoja projektu “GAUJA. MĀJVIETA. PIEBALDZĒNS” . Un vietējie novadpētnieki Vēsma Johansone, Edgars Žīgurs un Gints Skutāns apsekoja Gaujai tuvākās vecsaimniecības no Jaunpiebalgas novada ziemeļu robežas līdz dzelzceļa tiltam. Ir veikta seno ēku foto fiksācija, iespēju robežās apzināti tuvākie vietvārdi, dižkoki, nozīmīgi akmeņi un dzimtu stāsti.
Jaunpiebaldzēni, pieaicinot nozaru speciālistus, konferencē vērtēja, kas paveikts, stāstīja novada ļaudīm par gadu gaitā aizmirsto, izzināto par viņu dzimtu saknēm. Jāņa Šinkas dzimta jau vismaz divus gadsimtus dzīvo “Vecstrupiņos”. “Tēvs stāstīja, ka dzimta te dzīvo no zviedru laikiem, ka kādreiz dzīvojamā māja bijusi citā vietā, tad uzcelta jauna,” “Druvai” sacīja jaunpiebaldzēns un uzsvēra, ka viņam ir svarīgi, lai mājvietu saglabātu arī dēls un mazdēls. “Līdz ar paaudzēm daudz kas mainās, arī nosaukumi, būvniecības tradīcijas, ikdienas dzīve. Makšķernieki katrs kādu Gaujas līkumu sauc savā vārdā, stāsta citiem, ka tur labi ķeras, un tas ieietas, vecais aizmirstas. Labi, ka tagad vismaz tie vecie vārdi, tradīcijas tiek vāktas un apkopotas, dzimtu vēsture gan jau interesēs arī nākamās paaudzes,” domās dalījās Jānis Šinka. Viņš pēc darba gadiem Rīgā atgriezies dzimtajās mājās un cenšas tās atjaunot.

Vēsturnieks Edgars Žīgurs atgādināja, ka vecsaimniecības ir tās, kas izveidojās līdz agrārajai reformai pagājušā gadsimta 20.gados, bet patiesībā līdz 1.pasaules karam. “Apsekojot teritoriju no Rankas robežas līdz dzelzceļa tiltam, tā sakrita ar senāko karti, kas izdota 1681.gadā zviedru laikā. Liela daļa vecsaimniecību vārdu jau tad parādās un tie saglabājušies cauri laikiem. 19. gadsimta vidū šajā teritorijā bijušas 18 vecsaimniecības, tagad palikušas 12. Daudzviet izveidota jauna apbūve, mainījušies nosaukumi,” atklāja Edgars Žīgurs un pastāstīja par daudzām vecsaimniecībām, kā arī par Piebalgas pusei raksturīgo celtniecību.

Vēsturnieks, etnogrāfs Uģis Niedre atgādināja, ka 19.gadsimts bijis viens no labvēlīgākajiem vidzemnieku un arī Latvijas attīstībā. Viņš izpētījis latviešu senās mājvietas, to iekārtošanas un būvniecības principus un attīstību. Jau aizmirsts par dzīvojamajām rijām, kur saimniekošana un dzīvošana notika zem viena jumta. Arī Piebalgā tādas būvēja. Latvijā pēdējā zināmā būvētā dzīvojamā rija celta 1926.- 1928.gadā, jo saimnieks uzskatīja, ka tā saimniekoja viņa senči, viņam jāturpina. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais iepazīstināja ar būvniecības attīstības tendencēm Latvijā. “1688.gadā Jaunpiebalgas muižā uzskaitītas 69 sētas, no tām 60 mājvārdi izsekojami līdz 1878. gadam, kad ar šiem pamatvārdiem uzskaitītas 285 sētas,” dažos vārdos senu pagātni atgādināja vēsturnieks.

Vēsma Johansone kopš 1970. gada ir jaunpiebaldziete, un viņas aizraušanās – novada vēstures pētīšana. Iesaistot piebaldzēnus, iznākuši vairāki pētījumi par Jaunpiebalgu. Viņa pieraksta cilvēku atmiņas, meklē faktus arhīvos, muzejos. Novadpētniece apzinājusi 900 mājvietu un 180 dzimtu. “1872.gadā Jaunpiebalgā bija 364 saimniecības, 1935.gadā 829 saimniecības (700 zemes īpašumi), bet patlaban ap 900 un vairāk. Ir savāktas ap 150 Jaunpiebalgas māju fotogrāfijas, daudzviet diemžēl palikuši pamati,” pastāstīja Vēsma Johansone un uzsvēra, ka pēdējās zemes reformas laikā piebaldzēni mājvietām centās saglabāt vecos nosaukumus vai izvēlēties Piebalgai raksturīgus. Gadsimtu laikā, kad īpašumu sadalīja, radās – Lejas, Kalna, Jaun-, Vec-, arī Ezer-, saglabājot veco nosaukumu. “Ir interesanti pētīt mājas dzimtas, kā tās mainījušās. Aizvien vairāk cilvēki uztic vecās fotogrāfijas, sakot, ka jauniem tās nevajag. Pamazām veidojas saprašanās un uzticēšanās, un cilvēki stāsta, ko zina par savu māju, dzimtu, un ir priecīgi, ja varam arī viņiem kaut ko pastāstīt,” domās dalījās novadpētniece. Vēsma ik gadu mudina 5.klases skolēnus veidot savu dzimtas koku. Bijušas reizes, kad klasesbiedri atklāj, ka ir attāli radi, tad skolēni ieinteresē vecākus izzināt dzimtu. “Diemžēl pēdējos gados tā gadās aizvien retāk,” atzina Vēsma Johansone.

Vēsturnieks Gints Skutāns atzina, ka patlaban novadpētnieki skrien lokomotīvei pa priekšu un steidz savākt, kas vēl palicis. Viņš apzinājis 21 vecsaimniecības vietvārdus, un nevienam nav nenoskaidrota atrašanās vieta. Mājas savulaik sauca arī pēc uzvārdiem. Līdztekus apzināti arī ap 200 āra vārdu, visi, kas neattiecas uz ēkām, tajā skaitā 20 upītes, daudz pļavu nosaukumu. Uzklausīti arī trīs nostāsti par zviedru priedi. Gints pastāsta, ka uzzināts stāsts var daudz ko atklāt, kliedēt mītus. “Jaunpiebalgas centrā Gaujai ir Dūdārlīkums. Dzīvojis skroderis Ābelnieks, kuram bijusi iesauka Dūdars, jo viņš “Skroderdienās Silmačos” spēlējis Dūdaru. Viņam pie Gaujas bija zeme, ko iesauca par Dūdārlīkumu. Īpatnējs nosaukums, ja nezinātu šo stāstu, varētu domāt, ka vārds no agrākiem gadsimtiem, ka varbūt Blaumanis te aizguvis lugas varoni,” pārdomās dalījās Gints Skutāns un atgādināja: “Ja ir cilvēki, būs arī vietvārdi. Skumji, ka daudzām dzimtām Jaunpiebalgā nav pēctecības.”

Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule pētījusi, kā dižie piebaldzēni atklāj piebaldzēnus, viņu dzīvi, tradīcijas. Viņa min kaut vai Matīsa Kaudzītes rakstīto: “Citās pusēs pazīstamā “meitās iešana”, kur pulka pret pulku dabū nereti izkauties, še nav nekad bijusi, un tāpēc šai ziņā nekādas piedauzības un ļaunprātības nav cēlušās.” Līva jau 20 gadus dzīvo vecsaimniecībā Vecpiebalgā. “Uzzināju daudz vērtīga, noteikti došos ekspedīcijā pa mājas apkārtni, gan jau tur arī ir kāds liels akmens, koks, kādi seni būvniecības elementi,” pastāsta vecpiebaldziete, piekrītot Latvijas Petroglifu centra vadītāja Andra Grīnberga teiktajam: “Mājvieta, tā nav tikai ēkas, tie ir arī koki, akmeņi, upes līči, kam katram dots savs vārds.”

Projekts noslēdzies, un izdarīts patiešām daudz. To atzina arī kaimiņu novadu vēsturnieki un vēstures entuziasti. Projekta vadītāja Vita Žīgure ir pārliecināta – iesāktais jāturpina. Līdz Latvijas simtgadei vēl var paveikt daudz. “Vēsture jānodod nākamajām paaudzēm, lai tās saglabātu mūsu sētas, Piebalgai raksturīgo,” sacīja Vita Žīgure.
Novadpētnieku darbi pieejami mājaslapā gaujasistaba.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
20
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi