Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā eksperte agronomijā
Tikai nokūstot sniegam, varēs novērtēt ziemāju sējumu stāvokli, bet aizvadītā ziema nav bijusi barga temperatūru ziņā, arī sniega sega zemi klāja gandrīz visu ziemu. Laika apstākļi rudenī bija labvēlīgi – pietiekams nokrišņu daudzums, silts, tāpēc oktobra beigās vairumā lauku ziemas rudzi ceroja vai bija jau sacerojuši.
Audzējot ziemājus augu sekā ar ievērojamu graudaugu pārsvaru, pielietojot augsnes bezapvēršanas tehnoloģijas, rudenī ziemājiem konkurenti bija turpat sadīgušie vasarāji. Lai gan pie pirmā salā aizgāja bojā, tie patērēja barības vielas un bija slimību infekcijas avots.
Kultūraugu slimības ierosina dažādas sēnes, kuras saglabājas augsnē, uz augu atliekām, pabiru asniem, ziemājiem, citām graudzālēm, uz graudiem un pašā graudā. Slimību ierobežošanā būtiska nozīme ir kvalitatīvai sēklas kodināšanai. Tai paredzēto kodņu sarakstu var atrast Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā 2009. gadam, kas pieejams VAAD mājas lapā, kā arī augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās vai pie reģionālajiem inspektoriem.
Nedaudz par vasarāju graudaugu nozīmīgākā kaitēkļa – ievu-auzu laputīm. To attīstībai iepriekšējās vasaras laiks nebija labvēlīgs. Vidējais laputu invadēto augu skaits sezonas vidū sasniedza 51 %, bet nelielā skaitā uz katra auga. Rudenī pēdējās paaudzes bezspārnu laputis dēj olas pie ievu pumpuriem, un tāpēc uzskaitēs par raksturojošo lielumu kalpo olu skaits uz 200 ievu pumpuriem. 2009. gada ziemā šis skaits ir neliels, tikai viena, divas olas.
Šobrīd svarīgākais augļu dārzos – vainagu veidošana jaunajiem augļu kokiem un retināšana vecajos sabiezinātajos vainagos. Pārmērīgi sabiezinātajos zaru vainagos veidojas daudz sīku ābolu, kuriem nepietiek barības vielu, ūdens un saules, kā rezultātā iegūsim vizuāli neizskatīgu un negaršīgu ražu. Nekoptos dārzos ir lielāka iespēja izveidoties slimību ierosinātāju un kaitēkļu perēkļiem.
Kārtējo reizi jāatgādina, ka cīņa ar slimībām un kaitēkļiem sākas ar augsnes auglības celšanu, pareizas agrotehnikas ievērošanu, uzsverot organiskās vielas lielo nozīmi. Augsne ar augstāku organiskās vielas saturu spēs vairāk absorbēt makro un mikroelementus, tādā augsnē veidosies labāks mitruma, gaisa un temperatūras režīms, augstāki būs mikrobioloģiskie procesi. Rezultātā mazināsies augiem bīstamo organismu iedarbība.
Komentāri