OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Jau trešo sezonu motobraukšanā sekmīgi aizvadījusi jaunā cēsniece Sindija Buklagina. Viņa pārstāv “Kristera Serģa motoklubu”. Blakus pasaules čempionam
Arī šogad viņa brauca Latvijas alternatīvās motosporta asociācijas (LAMA) rīkotajā čempionātā. No 12 posmiem startēja 11, visos savā grupā uzvarēja, taču sezonas kopvērtējumā palika bez augstākās godalgas. Tas tāpēc, ka paralēli startēja vienā Latvijas čempionāta posmā, par ko LAMA visus viņas izcīnītos punktus līdz tam anulēja, un bija jākrāj no jauna, bet sezona bija pārāk īsa, lai izcīnītu uzvaru kopvērtējumā. Nolikumā paredzēts, ka punkti tiek anulēti, ja brauc citas federācijas rīkotās sacensībās.
Taču viens posms Latvijas čempionātā apliecinājis, ka nākamgad jāsper solis uz priekšu, startējot tieši šajās sacensībās, kur konkurence lielāka. Tiesa, čempionātā nācies cīkstēties ar puišiem, jo dāmu konkurencē jābrauc ar 125 ccm motociklu, bet Sindija šogad brauca ar mazāk jaudīgu, 85 ccm motociklu.
“Latvijas čempionāts bija pirmā īstā gonka, jo līdz tam, var teikt, ka vizinājos pa trasi. LAMĀ meiteņu konkurencē tuvākās sekotājas vienmēr tika apsteigtas par apli. Var vienu sezonu tā nobraukt, bet vēl vienu tā negribas atkārtot. Gribas trasē nopietnāku cīņu. Latvijas čempionātā braucām rats ratā, nekādas atlaides nevarēja būt.
LAMAs sacensībās esam kādi padsmit kopā ar puišiem, tur esmu otrā, trešā no visiem, bet Latvijas čempionātā bija pilna starta barjera, un tur visi braucēji spēcīgi. Jau psiholoģiski ir grūtāk, ja blakus stāv pasaules čempions Pauls Jonass. Toties trasē ir pavisam cits azarts, tur saproti, ko nozīmē īsta cīņa. Tiesa, Latvijas čempionātā brauciens ir ilgāks, tāpēc beigās pietrūka spēka, lai cīnītos līdzvērtīgi, bet pieredzi guvu ļoti labu,” stāsta Sindija.
Mamma Vineta atzīst, ka pati nav skatījusies šīs sacensības, jo tas bijis pārāk traki. Sezona aizvadīta bez traumām, lai gan viens kritiens piedzīvots. Bez tā, šķiet, motokrosā grūti izvairīties. Mamma to brīdi joprojām atceras ar zināmu pārdzīvojumu: “Tas bija pamatīgs kūlenis, bet Sindija pielēca kājas un brauca tālāk. Pēc tam gan teicu, ka vairāk nekāda krosa, bet redzu, ka Sindijai tas patīk, tāpēc viņa turpina braukt.”
Tētis Uvis, kuram pašam patīk braukt sacensībās, meitas sezonu vērtē kā veiksmīgu. Viņš atzīst, ka meita ar braukšanu visus pamatīgi pārsteigusi. Daudzi gājuši skatīties. kā viņa brauc. “Skatītāji teica – viņa taču brauc kā traka, bet, manuprāt, nemaz tā nav. Brauc droši. Viņai motocikls bija nedaudz par mazu, visu laiku brauca ar pilnu ručku. Tagad ar jauno varēs sevi parādīt,” saka Uvis Buklagins.
Vienkārši patīk, tāpēc braucu
Šajā sezonā Sindija no 65 ccm motocikla pārsēdās uz 85 ccm, bet saprata, ka tas ir par mazu, un jau iegādāts jaudīgāks, 125 ccm motocikls, ar kuru braucēja startēs nākamsezon. Pirmie treniņi ar jauno tehniku jau aizvadīti, un kā atzīst pati braucēja: “Tās ir pavisam citas izjūtas, saprotu, ka tur vajag pavisam citu spēku. Tagad ziema būs jāvelta rūpīgiem fiziskajiem treniņiem, lai braucamo var savaldīt un tās gandrīz 20 minūtes trasē izturēt,” saka motobraucēja.
Jaunā tehnika nepieciešama, lai varētu startēt Latvijas čempionātā sieviešu konkurencē, kur ar 85 ccm nedrīkst braukt.
Kad jautāju, kas vilina braukšanā, Sindija atbild: “Nezinu. Vienkārši patīk, tāpēc braucu.” Viņa sevi uzskata par izteiktu sacensību braukšanas piekritēju, jo ar ielas rolleri tikpat kā nebrauc. Braukšanas tiesības iegūtas, bet tāda mierīga braukšana pa ielu viņai nepatīkot: “Sacensības, tas ir pavisam cits azarts, citas emocijas. Vislabāk man patīk smilšainas trases, nevis cietās un gludās. Sezona pierādīja, ka braukšana iet, tagad tik jākāpj uz augšu.”
Kā jau īstam sportistam, arī Sindijai ir mērķi, gan tuvāki, gan tālejošāki. Nākamgad LAMA sacensībās brauks tikai treniņu nolūkos, nepērkot licenci, visu uzsvaru enerģiju veltot Latvijas čempionātam, kur ar jauno moci startēs sieviešu konkurencē un būs jaunākā dalībniece. Lai arī braucēju nav daudz, tā ir iespēja samēroties spēkiem. Šogad jau ar dažām braucējām pacīkstējusies vienās sacensībās, un tās pierādījušas, ka Sindija ir konkurētspējīga arī šajā grupā. Sindija saka, ka ir mērķis uzvarēt Latvijas čempionātā, un tad izmēģināt spēkus kādā pasaules čempionāta posmā: “Tur konkurence liela, bet vēl neviena no Latvijas braucējām nav spējusi kvalificēties finālbraucienam. Kāpēc nepamēģināt?”
Latvijā motokrosā sieviešu grupā braucēju nav daudz. LAMA nolikums, kas liedz braukt citur, sadala vēl vairāk. Ja braucējām ļautu braukt abos čempionātos, konkurence būtu lielāka, tas veicinātu arī attīstību.
Arī snovbordkross
Motosports nav lēts prieks, tāpēc braucēja un viņas ģimene ir pateicīgi par katru atbalstu. Atbalstītāju vidū jāmin Jānis Rutulis, uzņēmums “Car4you”, treniņos palīdzību neliedz mūsu rajona labākie braucēji: Raivo Freibergs, Reinis Čudorāns, Kārlis Sabulis, Andris Štendenbergs. Puiši sapratuši, ka motokrosā var braukt arī meitenes, tāpēc neliedz savus padomus.
Kamēr laika apstākļi ļaus, vēl tiks aizvadīti daži treniņi, bet tad jau gatavošanās ziemas sezonai, kur Sindija pievērsīsies diviem sporta veidiem. Protams, būs motokross, bet viņai tuvs ir arī snovbordkross, kura noslēpumus palīdzēs izzināt Latvijas labākais šī veida pārstāvis Toms Vasins. Sindija tikusi pie jauna snovborda dēļa, kas, cerams, ļaus uzlabot rezultātus.
“Svarīgi ziemā arī pabraukt ar moci, jo tad vieglāk sākt jauno sezonu. Savādāk ir vien pāris nedēļas, lai iebrauktos, bet tas ir par maz. Tāpēc ziemas motokross ir labs treniņš vasaras sacensībām,” saka S. Buklagina.
Komentāri