Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

FM: Izmaksāta lielākā daļa ESF projektiem pieejamās naudas

Druva
12:32
04.10.2012
5

Līdz šā gada septembrim projektu ieviesējiem izmaksāti 72% no Eiropas Sociālā fonda (ESF) 410 miljonu latu finansējuma, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šā gada septembrim ESF projekti Latvijā uz pieņemto virssaistību rēķina apstiprināti par 102% no ESF 410 miljonu latu finansējuma, savukārt valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas (EK) saņemti 65% no kopējā ESF piešķīruma.

Tādējādi Latvija budžetu ieņēmumos no EK saņemtajiem ESF maksājumiem līdz šā gada septembrim tiek ierindota otrajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm, par vienu procentpunktu atpaliekot no Igaunijas.

EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis, tiekoties ar FM pārstāvjiem ikgadējā sanāksmē par ESF aktivitāšu ieviešanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gadu stabilo sniegumu ESF apguvē, kā arī ievērojami stiprināto vadības un kontroles sistēmu. Pārrunāti arī aktuālie 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumi.

EK novērtēja pozitīvi, ka Latvija sarunās ar EK akcentē efektivitātes un pasākumu satura kvalitātes jautājumus, ne tikai finanšu apguves rādītājus. Vienlaikus EK saredz iespējamus uzlabojumus un akcentē nepieciešamību sadarbībā ar nozaru ministrijām sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, it īpaši risinot administratīvās kapacitātes jautājumus. Tāpat EK uzsvēra arvien pieaugošu nepieciešamību īstenot reālus aktīvās nodarbinātības pasākumus, kas izriet no darba tirgus analīzes un pieprasījuma specifiski Latvijas situācijā, kā arī aicināja pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību.

Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards tikšanās laikā akcentēja ESF nozīmīgo lomu, uzlabojot Latvijas sociāli ekonomisko situāciju un pauda, ka Latvijai ir būtiski arī nākamajā plānošanas periodā saņemt ES fondu finansējumu vismaz tādā pašā apjomā kā 2007.-2013.gada periodā, vienlaikus nodrošinot vienkāršotu ieviešanas sistēmu, sabalansētas prasības kontrolēm un uz rezultātu balstītu pieeju, lai mazāk administratīvo resursu tiktu tērēti procesā, vairāk koncentrējoties uz reālo pievienoto vērtību no ES finansējuma.

FM informēja arī par progresu saistībā ar novēloti uzsākto Ekonomikas ministrijas aktivitāti “Atbalsts darba vietu radīšanai”, kas paredz atbalstu komersantiem, kuri radīs vismaz 50 jaunas darba vietas un investēs ne mazāk kā piecus miljonus eiro (3,5 miljoni latu). Aktivitātes gaitā plānots izveidot 250 jaunu darba vietu. Uzņēmēji kopš 28.septembra līdz nākamā gada 28.martam var iesniegt projektus šajā projektu konkursā.

Sešu mēnešu pieteikšanās laiks saistīts ar iecerēto projektu atlases popularizēšanu arī ārvalstīs, dodot iespēju ārvalstu firmām iepazīties ar šī konkursa nosacījumiem un iesniegt projektu pieteikumus. Ekonomikas ministrija plāno projektu pieteikumu vērtēšanu pabeigt līdz 2013.gada septembrim, savukārt projektu īstenošana varētu tikt uzsākta 2013.gada beigās.

Sanāksmes noslēgumā FM iepazīstināja ar nākamā ES fondu plānošanas perioda sagatavošanas grafiku, saskaņā ar kuru jau šajā rudenī plānots uzsākt neformālās konsultācijas ar EK. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas dokumentiem sāksies 2013.gadā.

EK akcentēja savlaicīgas plānošanas dokumentu sagatavošanas būtiskumu. Puses bija vienisprātis, ka arī turpmāk ES fondu plānošanā un ieviešanā arvien vairāk jāizmanto vienkāršošanas iespējas, tās sabalansējot ar nepieciešamajiem kontroles pasākumiem un uzsvaru liekot uz sasniedzamo rezultātu.

FM skaidroja, ka tieši ESF finanšu progress ir visaugstākais, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kā arī ar apzināto nepieciešamību un mērķtiecīgo rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū.

Kopumā Latvijā apstiprināti ES fondu projekti par 93% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma. Projektu īstenotājiem veikti maksājumi par pusi no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts budžetā saņemtas atmaksas 45% apmērā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
6

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
251

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
19

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
45

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
71

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
127

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
32
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
27
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi