Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Filma, kā tapa pirmie vispārējie Dziesmusvētki

Sarmīte Feldmane
15:11
16.03.2022
41
Straupes Pils Kaapnes 600x400 Copy 1

Latvijā top spēlfilma par Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”. Režisors Māris Martinsons un scenārija līdzautors Dainis Īvāns caur 150 gadus seno vēstures skatījumu vēlas atgādināt, kāpēc reizi piecos gados tūkstoši latviešu satiekas Dziesmusvētkos.

Šie svētki ir liela daļa no mūsu tautas identitātes, kas nav radusies caur ciešanām, bet tieši pretēji – caur mīlestību un gaišu skatu nākotnē.

Filmas radošā grupa strādāja arī Lielstraupes pilī. Pils pamatīgās koka kāpnes    pielāgotas, lai filmētu notikumus tā laika Latviešu biedrības namā. Producenti uzsver labo sadarbību ar pils kolektīvu un atzīst, ka tādā ēkā, kāda pils ir patlaban, nav sarežģīti kādu telpu piemērot filmas vajadzībām.

“Braukājām pa Latviju, meklējām filmēšanas vietas. Latviešu biedrības nams filmā tiek komplektēts – Straupes kāpnes, nama kabinets bija uzbūvēts Rīgā, “Cinevillā” būs fasāde,” atklāj producente Linda Krūkle un uzsver, ka filmēšanas grupa apzināti cenšas filmēt daudzviet Latvijā, tā iesaistot Dziesmusvētku kopienu no dažādiem novadiem. Straupē filmēšanā piedalījās vīru koris “Cēsis” un valmierieši.

Par ko tad būs filma?  L.Krūkle atklāj, ka sākumā filmu redzējuši citādu. “Tad sākās pandēmija. Tā atklāja citas nokrāsas. Toreiz Dziesmusvētku dalībnieki    sanāca kopā, gāja gājienā, nezināja, kur ies, kā būs. Pieņemu, ka gaidāmajos Dziesmusvētkos arī būs mazliet sirreāla sajūta, atgādinot vienotību, kopā būšanu un laiku, kad dzīvojām, netiekoties mēģinājumos,” pastāsta producente un piebilst, ka Dziesmusvētki viņai ir personīgas sajūtas, jo pati ir koriste.

“Filma pievēršas būtiskiem aspektiem svētku tradīcijas tapšanā. Tā ir pietiekami tāla, bet arī pietiekami tuva pagātne, par kuru ir saglabājies daudz detaļu, caur kurām varu atklāt notikumus un tēlus. Viņi visi bija dzīvi cilvēki ar savām vājībām un stiprajām pusēm. Dziesmusvētki saliedēja sabiedrību. Apvienojās vīriešu un sieviešu kori no teju visiem novadiem.  Sieviešu iesaistīšana pirmajos latviešu Dziesmusvētkos bija tam laikam progresīvs solis: viņas nevis palika mājās pie darbiem, bet kopā ar vīriem devās uz Rīgu un piedalījās svētkos. Tieši šī apvienošanās un spēja ātri organizēties, pieņemt neordinārus un ambiciozus lēmumus ir tas, kas tolaik palīdzēja izprast, kas ir latvieši. Arī mūsdienās varam vairāk, ja esam vienoti un drosmīgi savās izvēlēs. Tādēļ ir svarīgi tādus stāstus vēstīt un mudināt apzināties, ko mēs kā tauta spējam un ko jau esam paveikuši,” tā par filmas tapšanu izsakās režisors Mā­ris Martinsons.

L.Krūkle atklāj, ka filmā tiek parādīta arī Latvijas himnas    nozīme. “Zinot vēsturi, vairs nevar būt jautājumu, kāpēc tā ir mūsu himna. Ja nebūtu šo svētku, nezinām, vai būtu neatkarīga Latvija, vai mēs    sevi identificētu ar latviešiem. Filmā ir vārdi: “Daugava var šķirt Vidzemi no Kurzemes, bet ne latvieti no latvieša.” To sajūtu, kad no dažādiem novadiem cilvēki satikās, dziedāja vienas dziesmas, nav viegli izstāstīt,” teic producente.

Filmā piedalās aktieri Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, operdziedātāja Marina Rebeka un citi pazīstami aktieri. Vienā no galvenajām lomām igauņu aktieris Prīts Pius. Protams, latviešiem uzreiz jautājums, kāpēc vēsturiskā filmā par latviešiem nozīmīgā lomā aicināts igauņu aktieris. L.Krūkle atgādina, ka režisors vispirms meklē personāžu, kādu iztēlojies. “Igau­nijā Dziesmusvētki notika četrus gadus agrāk nekā mūsu svētki. Daudzi Cimzes skolnieki ir igauņi, kā personāžs viņš varēja arī būt igaunis, jo tajā laikā bijām Vidzemes guberņā. Dziesmu svētki ir ierakstīti UNESCO    kā Baltijas valstu svētki. Filmā ir arī aktieris no Lietuvas,” skaidro L.Krūkle un uzsver, ka ir jau viegli ierauties – mēs paši -, bet vai tas pareizi.

Vilis Daudziņš atveido Latviešu biedrības nama pirmo vadītāju, kurš kritis biedru nežēlastībā, tomēr viņš ir pieaicināts, lai kopīgi rīkotu svētkus. “Ir tāda īsti latviska situācija, kad viena daļa nevar ciest otru daļu, bet lielās kopīgās lietas labad ir ar mieru pieciest kompromisus un otru personu otrā telpā,” teic Vilis Daudziņš, Bernharda Dīriķa lomas atveidotājs.
Ne kā vēsturnieki, bet cilvēki, kuri grib izzināt, filmas veidotāji  savākuši daudz informācijas par Dziesmusvētkiem un turpina to darīt.

“Kādus iedomājamies svētkus – gājiens, tautastērpi, vainagi, ziedi. Pirmajos svētkos nekā tāda nebija. Katram mums ir savi priekšstati, mīti. Gribam tos kliedēt.    Intervējam cilvēkus, kuri stāsta ne tikai par mūziku, Dziesmu­svēt­kiem. Ar šīm sarunām, kas pieejamas “Zeme, kas dzied” mājaslapā, gribam dot populārzinātnisku ieskatu tā laika sabiedrībā. Ir jāsaprot konteksts, kāpēc varēja rasties svētki. Ekonomikai, folklorai, likumiem bija jāsakrīt. Eksperti katrs analizē savu jomu, kā tā ietekmēja,” pastāsta L.Krūkle.

Paredzēts, ka filma “Zeme, kas dzied” nākamgad ieskandinās Dzies­mu­svētku 150. jubileju.

“Var droši apgalvot, ka 1873. gada 26.-29. jūnijā 1003 dziedātāju, 45 koru vadoņu, savu 10 000 skatītāju un pāris desmit tiešo svētku rīkotāju kurtā “uguns kvēle” pusotrā gadsimtā pārtapusi nozīmīgā, ja ne pašā svarīgākajā latviskās identitātes, pašlepnuma un Latvijas valsts dzīvotspējas zīmē,” teicis filmas scenārija autors Dainis Īvāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
81
1

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Vairs nevajag? Atdod citam

00:00
06.02.2025
199
1

Aprites skapī var atstāt neizmantoto un paņemt vajadzīgo SIA “ZAAO” EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19,    un poligona “Daibe” EKO laukumā – ikvienam ir pieejami Aprites skapji. Iedzīvotāji labprāt tos izmanto. “Aprites skapī katrs var atnest traukus, grāmatas un rokas darba instrumentus. Pašiem kādreiz iegādātais vairs nav vajadzīgs, bet kādam var noderēt,” stāsta […]

NATO spēki malkas talkā “Zvanniekos”

00:00
05.02.2025
70

Liela rosība aizvadītājā svētdienā un pirmdienā valdīja un dažādas valodas skanēja Vaives pagasta “Zvanniekos”. Uz talku, lai palīdzētu sagādāt kopienai malku, bija ieradušies ASV, Kanādas, Spānijas, Slovākijas NATO spēku karavīri, studentu bataljona un štāba zemessargi un neiztrūkstošais palīgs kaimiņu zemnieks Viesturs Soste ar savu jaudīgo traktoru un piekabi. “Zvannieku” mājas    sniedz pajumti, atbalstu un […]

Baibai Bendikai Eiropas zelts un bronza

00:00
04.02.2025
46

Eiropas čempionāts biatlonā, kas risinājās Martello trasē Itālijā, veiksmīgs izrādījās Latvijas labākajai biatlonistei cēsniecei Baibai Ben­dikai, kura iedzīšanas distancē izcīnīja čempiones titulu, bet sprintā – bronzas godalgu. Šī sezona sportistei līdz šim nav bijusi tā veiksmīgākā, šaušanā bija daudz kļūdu, arī ātruma īpašību pietrūka. Tas neļāva tikt augstās vietas, un Pasaules kausā līdz šim nopelnīti […]

Kā savienot vajadzības un iespējas

00:00
03.02.2025
143

Ceļi, ielas un ūdens kvalitāte – trīs sāpīgākie temati, par kuriem Amatas pagasta iedzīvotāji runāja ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem. Ir ceļi, ir ne ceļi. Visiem naudas nekad nepietiek Ielas Amatas pagasta Ģikšu ciemā uzlabos, uzsvēra Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte. Pērn pasūtīti tehniskie projekti Liepu, Saules, Mēness un Kalna ielu asfalta atjaunošanai, darbus, […]

Saimniek, savāc pēc sava suņa!

17:12
02.02.2025
172
1

Zāliens pie ēkas Cēsīs, Bērzaines ielā 5, kļuvis par vietu, kur apkaimes iedzīvotāji izved pastaigā suni, pastāstīja kāda nama iedzīvotāja. Droši vien nebūtu jau iebildu, ja vien četr­kājaino mīluļu saimnieki būtu līdzi paņēmuši maisiņu un savāktu to, kas paliek, kad suns nokārto dabiskās vajadzības. Zāliens ir zeme, ko apsaimnieko nama dzīvokļu īpašnieki. Vai nu tas […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
11
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
12
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
12
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
61
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
30
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi