Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

… es PAR tevi…

Druva
00:00
03.11.2006
21
Projekts Meza Skolaa

Četras no skolēnu brīvlaika dienām 20 jauniešiem Cēsīs paskrēja vēja spārniem – satikti jauni cilvēki, iegūta pieredze un zināšanas. Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļa turpināja iesākto tradīciju – skolēnu brīvlaikā dot jauniešiem iespēju gūt dzīves pieredzi. Projekta autore – izglītības nodaļas speciāliste Dzintra Kozaka, projekta finansēšanā iesaistījusies Cēsu dome un rajona padome. Šoreiz no pilsētas un rajona skolām bija aicināti 8. un 9. klašu pārstāvji. Pieteicās arī pa kādam no 7. klasēm. Satikšanās tēma ”…es PAR tevi…” – kā rodas vardarbība, kā tā izpaužas, sevišķi vienaudžu vidū, kā palīdzēt jaunietim, ja viņš cieš no vardarbības.

Projekta noslēguma dienā sarunā ar ”Druvu” jaunieši apliecināja, ka ikviens no viņiem ir sastapies ar vardarbību – emocionālo, fizisko, psiholoģisko. Tas visbiežāk novērots vienaudžu vidū – skolā, pagalmā, vardarbība izjusta arī no pieaugušajiem, arī pavisam tuviem cilvēkiem. ”Man svarīgi bija to uzzināt. Es zinu, ka par to runāšu ar saviem klasesbiedriem. Iespējams, skolotāja aicinās par to pastāstīt arī citiem skolas biedriem,” sacīja Laura Laurinoviča. Arī citi viņai piebalsoja, rādot materiālu mapes, kur nodrošināts sarunu teorētiskais pamatojums par to, kas ir varmāka, cik daudzveidīgi var izpausties vardarbība.

”Būtiskākais, ka mēs katrs nākotnē varēsim izmantot tās zināšanas, ko ieguvām. Es tagad apdomāšu savu izturēšanos, lai kādam nesāp, jo varu nodarīt pāri arī negribot. Mēs, paldies tev, piedod – tie un citi vārdi, kuru nozīmi iegaumēšu. Latvijā ir šausmīgi daudz vardarbības – par to nebiju iedomājies, ” tie ir citāti no jauniešu rakstītajām atziņām projekta noslēgumā. Kopīgajās pusdienās, kas reizē bija atvadas no projekta dalībniekiem, meitenes neslēpa skumjas, kas pavada šķiršanos. Sarunas ar vienaudžiem bijušas tik atklātas un personīgas, ka sarunu biedri kļuvuši kā labākie draugi, bet tagad katram ceļš uz savu pagastu, skolu, māju.

Visoptimistiskākā šķiršanās brīdī bija projekta vadītāja Dz. Kozaka, saprotot, ka jaunieši ieguvuši tādu pieredzi un zināšanas, ko nevar atņemt. Viņi ieguvuši daudz lielāku prasmi – ieklausīties otrā, novērtēt jūtas, mācījušies runāt par savām domām un izjūtām. ”Dažas sarunas bija ļoti emocionālas, līdz asarām skaudras, īpaši pēc dokumentālās filmas noskatīšanās par vardarbības upuriem,” pastāstīja Dz. Kozaka.

Tikai divi desmiti skolēnu, tikai pa vienam no skolas. Tas nav daudz, ko varēja uzaicināt izglītības projektā. Taču tas ir kaut kas noticis visiem tiem, kas palaimējies būt šajās sarunās par reizēm rūgtāko, kas var piemeklēt jaunu cilvēku. ”Kā jūsu bērns pavada brīvo laiku, kad ir viens?” – tas ir viens no jautājumiem, uz kuru anketās atbildēja projekta dalībnieku vecāki. Viņi iepriekš sīki tika iepazīstināti ar brīvlaikā paredzēto nometni, ar tās uzdevumiem, ar noteikumiem, kādi jāievēro dalībniekiem. Vecāki, atbildot uz jautājumu par bērna brīvajiem brīžiem, teic, ka visbiežāk skatās televīziju, čato internetā, retāk, ka lasa.

Nometnes nodarbības bija aicināti vadīt arī vienaudži – vidusskolnieces no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, kurām ir šāda pieredze. Viņas iesaistījušās projektu darbā, arī programmā ”Jaunietis jaunietim”, apgūstot līdzaudžu izglītošanu. Atvadoties no Cēsu rajona skolēniem, Valmieras ģimnāziste Lilija Šurīgina vairākkārt uzsvēra – sarakstīsimies, vēl tiksimies – svarīgākais, ko gribēja dzirdēt jaunieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi