Krīze 2008.gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgū bija tik fundamentāla, ka nākamā jau vairs nebūs tik graujoša, sacīja “Swedbank” grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA “Ektornet Management Latvia” (“Ektornet”) valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.
Ja īpašumu cenu līmenis nākamgad paliks stabils, tad varēs teikt, ka iespējamā otrā recesija Latviju nav skārusi, jo Latvija tomēr nav atdalīta no pasaulē notiekošajiem procesiem. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki varēs justies ļoti apmierināti, ja nākamā gada Ziemassvētkos īpašumu cenas būs saglabājušās pašlaik sasniegtajā līmenī, skaidroja Kovaļčuks.
“Ir vairākas lietas, kas Latvijai nāk par labu, piemēram, tas, ka jau 2008.gadā pārdzīvojām tik lielu satricinājumu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ka otrs satricinājums vismaz nekustamo īpašumu tirgū varētu būt daudz mazāks nekā citās reģiona valstīs. Tā ir vienīgā labā ziņa, jo pirmā krīze Latvijā bija tik fundamentāla, ka nākamā jau vairs nebūs tik graujoša,” uzskata Kovaļčuks.
“Ektornet” secinājums ir tāds, ka Latvijas mājokļu tirgū darījumu apjoms ir augošs. “Sešus mēnešus tas bija vienmērīgs, bet septembrī un oktobrī notika diezgan straujš lēciens. Cenu līmenis vidēji ir nemainīgs, jo dažos segmentos cenas lēnām krīt, dažos aug,” sacīja Kovaļčuks. “Ektornet” vērtē tādu rādītāju kā vidējā darījuma summa. Ja gada sākumā tie bija 30 000 eiro (21 000 latu), tad patlaban tie jau ir 50 000 eiro (35 000 latu). Vēl 2011.gada sākumā vairāk tika tirgoti lietoti, vecāki īpašumi, bet tagad vairāk pērk jaunos īpašumus, arī privātmājas, skaidroja Kovaļčuks. “Vienīgais segments, kurā šogad ir vērtējama strauja izaugsme, ir “prime” segments jeb dārgie īpašumi. Gada sākumā izteiktā “Ektornet” prognoze par 10% līdz 15% cenu kāpumu šajā segmentā izpildījās ar uzviju, un iemesls tam ir ne tikai uzturēšanās atļauju piešķiršana, bet arī pašreizējā tendence kapitālam pamest Krieviju. Latvija ir viena no vietām, uz kurieni šis kapitāls plūst. Diemžēl Krievijas kapitāls šeit pagaidām tiek ieguldīts tikai dzīvokļos vai privātmājās, bet netiek ieguldīts investīciju objektos. Jautāts, vai arī “Ektornet” cer uz Krievijas pircējiem, Kovaļčuks atbildēja, ka “Ektornet” īsti nav viņiem ko piedāvāt. “Tā kā šis segments ir tik aktīvs, tad, pirmkārt, šie īpašumi nenonāk līdz izsolēm, un pat tad, ja šāds īpašums tiek izsolīts, izsolēs piedalās citi pircēji, kas ir daudz aktīvāki par “Ektornet”. Mūsu īpašumu lielākā daļa ir orientēta uz vidusslāni. Šiem pircējiem īpašums nav greznumlietiņa,” piebilda Kovaļčuks. Viņš skaidroja, ka būtu ļoti apmierināts, ja nākamgad īpašumu cenu līmenis paliktu stabils. “Pieaugums ir izslēdzams, jo tam nav nekāda pamata. Iespējams, ka var prognozēt turpmāku darījumu skaita pieaugumu, jo bankas ir atgriezušās hipotekārajā kreditēšanā, un tas var palielināt pircēju skaitu,” prognozēja Kovaļčuks. Jau ziņots, ka “Ektornet” īpašumu portfelis Latvijā ir pieaudzis no 68,1 miljona latu 2010.gada nogalē līdz 121,5 miljoniem latu šā gada trešajā ceturksnī. “Ektornet” īpašumu portfeli patlaban veido aptuveni 3600 nekustamie īpašumi visā Latvijā. Patlaban “Ektornet” īpašumu portfelis Latvijā ir lielākais no “Ektornet AB” īpašumu portfeļiem, ja salīdzina valstis, kur strādā “Ektornet AB” meitasuzņēmumi, – Zviedriju, Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, ASV un Ukrainu. Kopējais “Ektornet AB” īpašumu portfelis visā pasaulē ir 440,8 miljonu latu vērtībā. “Ektornet AB” mātesuzņēmums prognozē, ka 2013.gadā kopējais īpašumu portfelis visā pasaulē varētu sasniegt aptuveni 800 miljonu latu vērtību, no tiem Baltijas valstīs aptuveni 400 miljonu latu vērtību. Patlaban kopējais īpašumu portfelis Baltijas valstīs ir aptuveni 200 miljonu latu vērtībā. “Ektornet AB” ir “Swedbank” grupas izveidota nekustamā īpašuma kompānija, kuras pamatbizness ir publiskajās izsolēs iegādāties, pārvaldīt un realizēt nekustamos īpašumus visos tirgus segmentos. “Ektornet” grupā Latvijā darbojas septiņi uzņēmumi – SIA “Ektornet Management Latvia”, SIA “Ektornet Residential Latvia”, SIA “Ektornet Real Estate Latvia”, SIA “Ektornet Commercial Latvia”, SIA “Ektornet Land Latvia”, SIA “Ektornet K.Valdemāra 27/29 Latvia” un SIA “Ektornet Upeņu 4 Latvia”. NOZARE.LV
Komentāri