Mazumtirdzniecības sektorā šogad apjomi pamazām pieaugs, bet to apmēru pamatā noteiks iedzīvotāju noskaņojums, kas joprojām raksturojams kā piesardzīgs, atzina
aptaujātie banku eksperti.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka ne tikai algu un nodarbināto skaita kāpums, bet arī jauno kredītu izsniegšanas aktivitātes kāpums balstīs mājsaimniecību patēriņu un mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi. Tomēr zināmas bažas rada tieši patērētāju noskaņojums, kas jau aptuveni pusgadu nav mainījies un liecina par iedzīvotāju piesardzību tēriņos.
Strašunas skatījumā, iedzīvotāju piesardzību ietekmē nodokļu paaugstinājumi un tam sekojošais cenu kāpums, kas nostiprina arī inflācijas gaidas, kas šogad ierobežos mājsaimniecību patēriņa izaugsmi.
“DnB Nord bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka patēriņa atgūšanās notiek nedaudz lēnāk, nekā varēja prognozēt rudenī, taču, viņaprāt, jāņem vērā, ka kopš rudens ir strauji kāpušas enerģijas un pārtikas cenas, kā arī nedaudz palielināti nodokļi.
“Ļoti būtisks indikators par to, kur virzās ekonomika, ir apgrozījums ar nepārtikas precēm, neskaitot degvielu, kas vairāk ietver ne pirmās nepieciešamības preces. Šajā kategorijā apgrozījuma pieaugums gada griezumā ir nostabilizējies pie 10%. Savukārt tas, ka pārtikas pārdots par 0,9% mazāk nekā pirms gada, var atspoguļot gan mazturīgo skaita pieaugumu, gan iedzīvotāju skaita samazināšanos,” saka Strautiņš.
Runājot par nākotni, viņš norāda, ka tās loģikā nekas nav mainījies jau kopš pērnā gada sākuma. Proti, caur eksportu Latvijā ienāk un ienāks vairāk naudas, šogad tiks apgūts vairāk Eiropas fondu, tāpat vairāk naudas ekonomikā nonāks caur banku sistēmu, kā rezultātā iztērēšanai pieejamās naudas kļūs vairāk. “Vai cilvēki iztērēs? Kas to lai zina! Taču, pazīstot Latvijas iedzīvotājus, teikšu – viņi nespēs sevi apvaldīt ļoti ilgi,” teica Strautiņš.
Strautiņš uzsver, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums virzīs tālāku darbavietu pieaugumu, tādējādi dodot iespēju vēl vairāk pieaugt patēriņam un tādējādi pamazām padarot ekonomikas sasilšanu par pašuzturošu procesu, ko vairs neapdraudētu iespējama īslaicīga lejupslīde eksporta tirgos.
Arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka, neskatoties uz visai stagnatīvo vērtējumu un zemo pirktspēju, mazumtirdzniecības apgrozījums šogad rādīs pieaugumu. Pēc viņa aplēsēm, vidējais pieaugums varētu sasniegt 4% līdz 5%.
Tāpat kā viņa kolēģi no citām bankām, arī viņš ir pārliecināts, ka mazumtirdzniecības sektora turpmākajā sniegumā liela loma būs patērētāju noskaņojumam un turpmākās ekonomikas vērtējumam, kā arī pēdējā laikā strauji pieaugušajām degvielas un pārtikas cenu izmaiņām.
Viņš arī pieļauj, ka daļu potenciālā pieauguma var noēst kāpjošā inflācija, kam gada otrajā pusē ir jākļūst mērenākai, turklāt depozīta apjomi norādot, ka daļa sabiedrības izvēlas uzkrāt līdzekļus, nevis tos tērēt.
Gašpuitis izteica arī pieņēmumu, ka lielveikalos, jo īpaši Rīgā, lielu aktivitāti uzturēs tūristi, kas vienam otram veikalam pērnā gada nogalē esot ļāvis pārsniegt pat 2008.gada rādītājus.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka daļa no tirdzniecības aktivitātes turpinās virzīties uz ēnu pusi, kur cenas, galvenokārt uz nodokļu rēķina, ir zemākas.
Kā ziņots, februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 0,3%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi auguši par 2,2% – galvenokārt uz auto degvielas mazumtirdzniecības rēķina, kas pieaugusi par 8%.
Šā gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada februārī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,6%.
Lielāks apjoma palielinājums joprojām bijis nepārtikas preču grupā – par 6,1%. Bez auto degvielas nepārtikas pārdošanas apjomi palielinājušies par 10,3%. Pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 0,9%.
Kā ziņots, pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās bija sarucis par 2,2%, tai skaitā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 5,3%, bet nepārtikas – par 0,4%.
NOZARE.LV
Komentāri