Samaksājot nesēju atlīdzību par savu “iPhone”, “iPod” un citām ierīcēm, patērētāji maldīgi domā, ka var nodarboties ar pirātismu, un tas ir ļoti bīstami, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un elektronikas nozares organizācijas “Digital Europe” Autortiesību nodevu darba grupas vadītāja Irena Bednarika.
Viņa uzsvēra, ka tas ir nelegāli. Pēc viņas vērtējuma, viens no būtiskākajiem trūkumiem datu nesēju nodevas sistēmai ir tas, ka cilvēki nezina, par ko maksā.
“Pašreizējā sistēma ir tik aptuvena, ka ir jāmaksā pat tad, ja nekopē. Nezinu, cik daudz gadu bija vajadzīgs, lai panāktu tiesas spriedumu, ka uzņēmumiem nav jāmaksā nodeva, jo darbiniekiem nav atļauts darbā kopēt mūziku. Pagāja gadi, kamēr Eiropas Savienības tiesa paziņoja ko tādu, kas ir acīmredzams,” norādīja Bednarika.
Viņa vērtēja, ka, neatkarīgi no izvēlētā kompensācijas modeļa, vienmēr maksās pilsonis, vai viņš to zina vai nē, taču galvenā problēma ir tā, ka viņš nezina.
Pēc ekspertes norādītā, sistēma ir neefektīva no vairākām perspektīvām.
“Pirmkārt, no metodoloģijas viedokļa, jo nav skaidrības, kā nodevas iekasē. Piemēram, var būt viena galējība kā Francijā, kur ir nodeva viena eiro (0,7 latu) apmērā par tukšu CD, kura tirgus vērtība droši vien ir 20-30 eirocenti (14-21 santīms). Ir Beļģija, kur printerim tiek uzlikta nodeva 178 eiro (125 latu) apmērā, kamēr tirdzniecības cena ir 100 eiro (70 lati). Kā var pieļaut nodokļus, kas veido 180% no produkta cenas?” norādīja Bednarika.
Otrkārt, ir problēmas ar pārdali. Proti, nav skaidrības, kas ir visvairāk kopēts – mazs, vietējais dziedātājs vai Madonna -, tāpēc nav skaidrs, kā un kam šī nauda tiek novirzīta. Pēc “Digital Europe” pārstāves teiktā, ir pētījums, ka vidēji ir seši starpnieki, kas naudu nodod viens otram, kamēr to saņem galīgais tiesību turētājs. Atsevišķās valstīs tiesa esot secinājusi, ka daži no tiem ir tukšas čaulas, tiem nav īstu funkciju tiesību turētāju labā.
“Šīs kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ievācot naudu no citas dalībvalsts, turklāt paņem daļu kā pārvaldības maksu. Kāpēc nedomāt par Eiropas līmeņa centralizētu ievākšanas un pārdales punktu, kas nozīmētu mazāk slāņu un vairāk naudas tiesību turētājiem?” sprieda organizācijas pārstāve.
Viņa piebilda, ka patlaban datu nesēja nodevas fragmentē Eiropas tirgu – nav tādas lietas, kā Eiropas vienotais digitālais tirgus, jo katrā valstī tiek aplikti dažādi produkti, ir dažādi tarifi. “Esam posmā, kad neiegūstam no iekšējā tirgus tik lielā mērā, kā varētu.”
Kā ziņots, Latvijas valdība atbalstījusi grozījumus noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, nosakot jaunus nesējus, par kuriem tiks iekasēta atlīdzība, izslēdzot novecojušus nesējus, kā arī mainot likmi.
Šādi grozījumi tika izstrādāti, jo Satversmes tiesa, ņemot vērā četru autortiesību organizāciju sūdzību, uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Līdzšinējo sarakstu organizācijas uzskatīja par novecojušu un nepilnīgu.
Noteikumu grozījumi paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD likme būs 6%, USB zibatmiņām – 4%, bet visa veida personālajiem datoriem – divi lati par vienu vienību. Atlīdzība turpmāk nebūs jāmaksā par audiokasetēm, minidiskiem, CD un DVD rakstītājiem, videomagnetofoniem, MP3 atskaņotājiem u.c. Grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.
“Digital Europe” pārstāv Eiropas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas nozari, un tās mērķis ir uzlabot biznesa vidi, kā arī veicināt sektora ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un sociālajā progresā Eiropas Savienībā. Organizācija ietver 61 globālu korporāciju un 37 nacionālās tirdzniecības asociācijas. Kopumā 10 000 kompāniju nodarbina divus miljonus iedzīvotāju un rada ienākumus viena triljona eiro (700 miljardu latu) apmērā.
Bednarika strādā arī kompānijā “Hewlett-Packard”.
NOZARE.LV
Komentāri