Cilvēku ar augstāko izglītību bezdarbs ir tiešas sekas ekonomiskajai lejupslīdei, intervijā
stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.
Skaidrojot faktu, ka šā gada jūnija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē bija reģistrēti 23 419 bezdarbnieki ar augstāko izglītību, no kuriem lielākā daļa bija inženieri, Līce apgalvoja, ka bez darba ir palikuši tie inženieri, kuru profesionālā darbība bija saistīta ar būvniecību. Viņu bezdarbs esot tiešas sekas ekonomiskajai lejupslīdei un attiecīgi situācijai būvniecības sektorā.
Savukārt bezdarba situācija sociālo zinātņu absolventu, tostarp ekonomistu, vidū, pēc ekspertes domām, ir veidojusies ievērojamā sagatavoto speciālistu, kā arī studējošo skaita dēļ, kas papildina darba tirgu. “Turklāt šo profesiju pārstāvji lielā mērā tiek nodarbināti pakalpojumu nozarēs, kurām līdz 2015.gadam būs salīdzinoši maza nozīme,” uzsver Līce.
Pedagogu bezdarbu LDDK eksperte saista ar demogrāfiskajām tendencēm, kuru rezultātā tika apvienotas skolas un samazināts izglītības programmu skaits. “Šādas reformas ir tikai loģiskas un nepieciešamas, jo kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ir nepieciešams, koncentrējot pieejamos resursus, veidot spēcīgas izglītības iestādes. Taču nacionālā līmenī veidotām reformām ir arī nacionāla līmeņa sekas, kuras valstij būtu jāparedz un valstiski jārisina. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, kas paredz pedagogu profesionālās darbības kvalitātes veicināšanu, pedagogu pārkvalifikāciju, zināšanu un prasmju pilnveidi,” norādīja Līce.
Vadītāju un direktoru bezdarbu eksperte saista ar uzņēmumu skaita samazināšanos ekonomiskās lejupslīdes rezultātā, tādējādi loģiska šķiet arī saistīto profesiju – juristu un grāmatvežu – darba mazināšanās.
Līce norādīja uz paradoksu, ka augstākās izglītības programmu nosaukumos arvien biežāk sāk parādīties tādi atslēgas vārdi kā “bizness”, “vadība” un “starptautisks”, lai arī par vadītāju reti kļūst cilvēks bez darba pieredzes. “Tendence ir tieši pretēja – labus vadītājus darba devējiem joprojām, arī krīzes un bezdarba situācijā, atrast ir ļoti grūti,” teica LDDK eksperte.
Jau ziņots, ka šā gada jūnija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē bija reģistrēti 23 419 bezdarbnieki ar augstāko izglītību, no kuriem lielākā daļa bija inženieri. Kā liecina NVA dati, 3981 jeb 17% no reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri ir ar augstāko izglītību, ir būvinženieri, elektroinženieri, mehānikas, elektronikas un citu nozaru inženieri.
Otrajā vietā ir ekonomisti – NVA reģistrējušies 3547 ekonomisti, veidojot 15,1% no kopīgā bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaita.
11,9% augstākās izglītības bezdarbnieku ir skolotāji, 6,4% – dažādi vadītāji un direktori, 5,2% – juristi, 4% – dažādu nozaru speciālisti, 3,1% – uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciālisti, 2,6% ir grāmatveži.
Tāpat NVA ar augstāko izglītību reģistrējušies dažādi tehnologi, kā arī filologi, psihologi, agronomi, finansisti, ārsti, mehāniķi, vēsturnieki, arhitekti, prečziņi un citu nozaru pārstāvji.
Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ir 2393 cilvēkiem, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība – 10 778, bakalaura grāds – 7410, maģistra grāds – 2798, bet ar doktora grādu reģistrējušies 40 cilvēki.
Kopumā no visiem bezdarbniekiem 13,2% ir augstākā izglītība, lielākajai daļai – 36,2% – profesionālā izglītība, 27,8% – vispārējā vidējā izglītība.
No darba devēju NVA reģistrēto vakanču kopskaita 12% bija iekļauta prasība pēc augstākās izglītības.
Kā ziņots, jūnijā Latvijā augstākais bezdarba līmenis tika reģistrēts Rēzeknē – 23,5%, bet zemākais – Rīgā un Ventspilī – 11,6%.
NVA apkopotie dati liecina, ka jūnijā bezdarba līmenis samazinājās par 0,6% – līdz 15,6% un bez darba bija 17 6879 cilvēki. Salīdzinājumam, reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada maija beigās bija 16,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
NOZARE.LV
Komentāri