Ceturtais Ekoskolu vasaras forums šonedēļ notiek Priekuļos. Pirmoreiz Vidzemē trīs dienas vairāk nekā simts skolotāji no visas Latvijas ekoskolām mācījās, dalījās pieredzē. Vakar Priekuļos ieradās tikpat skolēnu, lai četru dienu laikā izzinātu ar vidi saistītas jomas un apgūtu vienkāršas lietas, kas ikdienā palīdzēs dzīvot atbildīgi un videi draudzīgi. Forums ir iespēja gūt papildu motivāciju, iedvesmu mainīt savus paradumus, dzīvot videi draudzīgi savā ekoskolā, ģimenē, vietējā sabiedrībā.
“Forums ir kā apbalvojums skolotājiem par gada darbu, tā ir pieredzes apmaiņa, jaunu zināšanu iegūšana, tikšanās ar kolēģiem,” stāsta ekoskolu kordinators Daniels Trukšāns un uzsver, ka forumā skolotāji var iegūt
zināšanas, kuras
izmantot ikdienas darbā. Ir iespēja radošajās darbnīcās iemācīties ko jaunu,
kā otrreiz izmantot to,
ko metam ārā, kā to var pārveidot. Lekcijās savu jomu profesionāļi stāsta par aktuālo.
Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tajā
pašā laikā savu efektivitāti jau drīz apliecinošas vides pārvaldes sistēmas izveide skolā.
“Ekoskolas statuss ir 120 izglītības iestādēm Latvijā, vēl ap pussimts ir ceļā uz to. Pirmajā gadā iegūst Latvijas ekoskolas statusu, jau nākamajā var
iegūt Zaļo karogu – prestižu vides kvalitātes zīmi, ar ko lepojas skolas visā pasaulē. Tas tiek piešķirts skolām, kuras ir parādījušas vislabāko sniegumu, ieviešot ekoskolu programmas prasības,” skaidro Daniels Trukšāns.
Tā nav nejaušība, ka ekoskolu forums notiek Priekuļos. Piecām izglītības iestādēm ir ekoskolu statuss. Desmito mācību gadu kā ekoskola uzsāks Priekuļu vidusskola, pie kuras plīvo Zaļais karogs. “Tā jau ir ikdiena. Sākums nav viegls, ir jāpierod kaut vai pie tā, ka atkritumi ir
jāšķiro. Ar katru gadu daudz kas kļūst pierasts. Būtiski, ka skolēnus interesē zaļais dzīvesveids,” stāsta ekoprogrammas koordinatore vidusskolā Līga Laurīte un piebilst, ka ar katru gadu nosacījumi ekoskolām palielinās, bet savulaik bioloģijas skolotājas Ilzes Skrastiņas iesāktais ceļš tiks turpināts. Vidusskolas direktore Iveta Apine
atzīst, ka nebūt nav vienkārši izpildīt nosacījumus, lai saņemtu sertifikātu, bet soli pa solim tiek iets uz priekšu. Tagad jau tiek piedomāts, kādus mazgāšanas līdzekļus izmanto skolā, kāda ir skolēnu ēdienkarte.
”Esam gandarīti, ka forums notiek pie mums, un tā ir papildu atbildība, lai visi pie mums justos labi. Varam satikt kolēģus, mācīties. Arī iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties rīta vingrošanā, ko vadīja olimpiskais medaļnieks Mārtiņš Rubenis. Forumā piedalās gan mūsu skolas pedagogi, gan arī audzēkņi,” saka direktore. Arī priekuliešiem ir, ko stāstīt citiem. Kolēģi ar interesi iepazinās ar novada izglītības iestāžu veikto atkritumu vākšanas moritoringu un atzina to kā vērtīgu pieredzi.
Jāņmuižas bērnudārza pirmsskolas skolotāja Agita Kalēja par iestādes izvēlēto ekoprogrammu izsaka pārliecību: “ Bērnudārzs mums kā uz paplātes nolikts meža malā. Pastaigās bērni neiet pa trotuāru, bet meža takām, blakus ir Gauja – tas arī nosaka, kā dzīvojam.” Ar bērniem nodarbībās daudz tiek runāts par to, kas ir apkārt, arī to, ko sliktu var izdarīt cilvēks, nepadomājot par sekām. Pērn pedagogi izspēlēja
izrādi, kurā stāstīja, kas dzīvo ūdenī un ka to nedrīkst piesārņot. “Mūsu dārziņā bērniem ir krietni lielākas iespējas nekā pilsētniekiem. Tā kā audzēkņi daudz uzturas mežā, tiek domāts par drošību, vecāki ir informēti. Pie bērnudārza ir neliels dārziņš, ierīkota komposta kaudze. Bērniem ir iespēja starp ēdienreizēm pagrauzt burkānus,” bērnudārza ikdienu atklāj Agita Kalēja. Pedagogi Jāņmuižā sadarbojas ar kolēģiem citās novada izglītības iestādēs, dalās pieredzē, arī īsteno kopīgas idejas.
Ekoskolu programma veicina izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem, tā veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, lai iesaistītu arī apkārtējo sabiedrību, tā veicinot kopējo vides apziņas attīstību. “Vēl ir daudz skolu, kurās eko novirziena
nav. Ir vajadzīgi skolotāji entuziasti, kuri uzņemas, kuriem pašiem interesē. Tas ir komandas darbs – jābūt skolas vadības, vecāku, pašvaldības atbalstam,” vērtē Daniels Trukšāns. Ekoskolas programmā iesaistījušās arī Cēsu Pastariņa pamatskola, Amatas pamatskola, Stalbes vidusskola un citas skolas mūspusē.
“Katrs, ieliekot sirdi, var palīdzēt pasaulei kļūt labākai,” pēc meditatīvās Austrumu pašpilnveidošanās prakses – Faluņ Dafa nodarbības – ikvienam teica olimpietis Mārtiņš Rubenis. Viņa prasme ieinteresēt, iesaistīt, pamēģināt bija apbrīnas vērta. “Te kopā ir daudz gaišu, pozitīvi domājošu cilvēku, kam rūp, kas notiek apkārt, viņi vēlas ieguldīt, lai pasaule kļūst gaišāka, tīrāka,” ar “Druvu” domās dalījās olimpietis un uzsvēra, ka eko ir viss, kas ir tīrs, kas nāk no dabas.
“Manā izpratnē dzīvās radības pamatā ir eko, cilvēkam to vieglāk saprast, ja sakām – patiesums, labestība, pacietība, iecietība. No tā aug zāle, koki, rodas cilvēki, veidojas sabiedrība. Ja katrs sekosim šiem principiem, vairāk rūpēsimies viens par otru, tad arī eko padarīs pasauli labāku. Ticu, ja
ir sirds un vēlēšanās atrast ceļu, tad ceļš arī atrodas. Mēs esam te, lai mācītos,” sacīja Mārtiņš Rubenis.
Vakar ekoskolu skolotāji ar jaunām idejām, atziņām un pārdomām devās mājup. Viņus forumā nomainīja jaunieši.
Sarmīte Feldmane
Komentāri